Kad nokrīt meteorīts, ko varam sagaidīt reizi 10 000 gados ….

12.04.2010 |  kategorija Katastrofas  |  4 komentāri draugiem.lv

Vēlreiz atļausimies pafantazēt par to, ka „Mazsalacas meteorīta” izraktās bedres vietā nokristu vēl lielāks meteorīts. Tāds, kura nokrišanas iespēja uz Zemes tiek rēķināta ar varbūtību reizi 10 000 gados!

Macha meteorīta krāteru grupa avots: www.flickr.com crpdst2003′s photostream

Šāds reāls pagātnes atgadījums uz Zemes ir noticis aptuveni pirms 7000 gadiem Sibīrijā, Jakutijas teritorijā (ģeogrāfiskās koordināta N 60°06’ un E 117°35’). Tas ir ieguvis Macha meteorīta nosaukumu.
Macha meteoroīds bija ļoti liels, bet, ieejot Zemes atmosfērā, tas sadalījās daudzos mazākos gabalos, no kuriem, nokrītot vislielākajam meteorīta gabalam, izveidojās krāteris ~300 m diametrā un ~60 m dziļumā. Pārējie meteorītu gabali izveidoja salīdzinoši mazākus krāterus (180 m, 90m, 70m, ….).
Tālāk apskatīsim tikai lielākā meteorīta gabala raksturojumu un postošās sekas.
Tas bija dzelzs meteorīts, kura kopējo svaru, kad tas atsitās pret Zemi, vērtē ap 5000 tonnām. Ņemot vērā šāda meteorīta blīvumu (~7,5 tonnas/m³), kopējais meteorīta izmērs bija ap 700 m³ vai ~9 m diametrā. Ap meteorīta krāteri no izsviestās grunts izveidojās ~8 m augsts un ~40 m plats zemes valnis.
Atsitoties pret Zemi, meteorīts gandrīz viss siltumenerģijas un trieciena ietekmē pulverizējās vai sadalījās ļoti daudzos sīkos gabaliņos un tie tika izsvaidīti plašā apkaimē ap krāteri.

Kas notiek tuvākā apkārtnē šāda izmēra meteorīta krišanas brīdī?

Ņemot vērā Macha meteorīta izmērus un ķīmisko sastāvu, tā krišanas ātrums bija līdz 12 km/sekundē. Šāda kritiena radītās enerģijas daudzums tiek vērtēts kā aptuveni 1 megatonnas trotila ekvivalenta (TNT) radīta eksplozijas efekts (aptuveni 70 reizes jaudīgāks sprādziens par Hirosimas atombumbu).

Šāda Macha izmēra meteorīta kritiena rezultāta radītā enerģija veidotu šādus postījumus:
• izveidotos meteorīta krāteris ~300 m diametrā un ~60 m dziļumā;
• ~1,0 km rādiusā no centra būtu nopostīts absolūti viss (līdz pamatiem sagrautas betona mājas, nolauzti un ar triecienvilni izsvaidīti koki, koka mājas ar triecienvilni salauztas šķēpelēs un izsvaidītas tālu prom). No izdalītās siltumenerģijas plosītos milzīgi ugunsgrēki.
100% iedzīvotāju būtu miruši.
• ~1,0 – 2,7 km rādiusā no centra būtu saglabājušās tikai pašu stiprāko dzelzsbetona būvju sienas. Izceltos plaši ugunsgrēki.
95% iedzīvotāju būtu miruši.
5% iedzīvotāju būtu ievainoti.
• ~2,7 – 4,3 km rādiusā no centra daļēji sagrautas dzelzsbetona būvju sienas, norauti visi jumti. Koka būves sagrautas visas.
50% iedzīvotāju būtu miruši.
40% iedzīvotāju būtu ievainoti.
• ~4,3 – 7,6 km rādiusā no centra daļēji sagrautas vieglas konstrukcijas būves, daudzām mājām norauti jumti. Daudz lidojošu šķembu postījumu, daudz nolauztu koku.
5% iedzīvotāju miruši.
45% iedzīvotāju ievainoti.
• ~7,6 – 11,9 km rādiusā no centra daļēji nelieli postījumi – daži bojāti jumti, izsisti logu stikli, vietumis lauzti koki, šķembu bojājumi.
25% iedzīvotāju ievainoti.

Šāda izmēra meteorītu jau pirms tā nokrišanas debesīs pamanītu un sadzirdētu daudzi iedzīvotāji pat līdz 1000 kilometru attālumā no meteorīta krišanas vietas, jo tas būtu iespaidīgs skats ar spilgtu baltu, dzeltenu vai sarkanīgu krītošu lodi aiz kuras paliek ugunīga aste. Krišanu pavadītu dunošs troksnis debesīs.
Krišanas brīdī rastos apdullinošs troksnis, kuru dzirdētu pat līdz 100 kilometru attālumā. Pasaules seismoloģiskās stacijas fiksētu vidēji stiprai zemestrīcei atbilstošu zemes satricinājumu.

Kartē jūs varat apskatīt postījuma zonas, ja īsts Macha izmēra meteorīts nokristu tur, kur jokdari izraka bedri un kas ieguva nosaukumu – „Mazsalacas meteorīts”.


Šajā gadījumā būtu ļoti lieli postījumi un cilvēku upuri.
Plašā apkārtnē līdz ~2,7 km attālumā no meteorīta krišanas vietas būtu pilnībā sagrautas visas aptuveni 50 viensētas, kā arī viss Pantenes ciems un daļa no Sēļu ciema. Tas būtu milzīgs klajs lauks bez būvēm un meža. Viss, kas šajā rādiusā būtu atradies virs zemes būtu sagāzts un daļa no tā pārvērties sīkās skaidās un gabaliņos, kas ar triecienvilni būtu aiznests vēl daudzu kilometru attālumā. Plašā apkārtnē izceltos ugunsgrēki, ko radītu meteorīta izdalītā siltumenerģija. Visi iedzīvotāji būtu gājuši bojā.

Tālāk līdz aptuveni 4,3 km attālumā no meteorīta krišanas vietas pavērtos briesmīga postījuma aina, jo gandrīz visām mājām būtu norauti jumti, vieglas konstrukcijas būves sagrautas, visi logi izsisti. No sprādziena epicentra atlidojošie būvju fragmenti, koki un šķembas būtu radījuši lielus bojājumus. Daudzi koki nolauzti.
Šāds liktenis skartu attālāko Sēļu ciema daļu, Rūdēku ciemu, Unguru ciemu un ap 30 viensētu. Bojā būtu gājuši ap puse iedzīvotāju, bet otra puse iedzīvotāju būtu ievainoti.

Tālākā zonā līdz 7,6 km attālumā no meteorīta krišanas vietas būtu ļoti daudz šķembu bojājumu. Īpaši no sasistiem logu stikliem un citiem sīkiem priekšmetiem, ko triecienvilnis būtu atnesis sev līdzi.

Tas skartu gandrīz visu Mazsalacas pilsētu, Košķeles ciemu, Vecates ciemu, Tīšu ciemu, Blāķu ciemu, Pilātu ciemu un Idus ciemu, kā arī vairāk nekā 100 viensētas. 5% iedzīvotāju ietu bojā, bet aptuveni puse iedzīvotāju gūtu ievainojumus.

Tālāk līdz pat gandrīz 12 km attālumā no meteorīta nokrišanas vietas lidotu daudz sīku šķembu no sīkām būvju daļām, grunts, lauztiem kokiem un stikliem. Nedaudzām ēkām tiktu bojāti arī jumti un lauzti atsevišķi koki. Ap 25 % iedzīvotāju gūtu ievainojumus.

To piedzīvotu ļoti plašas apkārtnes iedzīvotāji – visā Rūjienas pilsētā (3700 iedzīvotāju), Jeru ciemā, Vilpulkas ciemā, Rimeikas ciemā, Ķurbēnu ciemā, Dzintaru ciemā, Skaņkalnes ciemā, Priedāju ciemā, Blankas ciemā, Virķēnu ciemā, daļā Endzeles ciema, kā arī vairāku simtu viensētu.

Zemāk kartē, jūs paši varat pamēģināt noskaidrot iespējamos postījumu apmērus, pavelkot oranžās postījumu zonās esošo sarkano marķieri uz jebkuru jums interesējošo vietu. Izmantojiet arī tuvināšanas un tālināšanas rīkus, lai mainītu kartes mērogu.

VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 10.0/10 (4 balsotāji)
Kad nokrīt meteorīts, ko varam sagaidīt reizi 10 000 gados ...., 10.0 out of 10 based on 4 ratings

Atslēgvārdi: ,

Iepriekšējais raksts:
Kur ir Latgales centrs?

Komentāri

  1. Foms komentē:

    14.04.2010 pulkst. 08:46(#)

    Žēl, ka Mazsalacā ar lāpstām nevienam nemanot neizraka tādu bedri.
    Tad mēs visi vēl tagad ticētu, ka nokritis meteorīts!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  2. Mefistofelis... komentē:

    26.04.2010 pulkst. 22:14(#)

    Tiešām interesanti!!!!
    es zinu ka viens meteorīts lidinās gar mūsu zemi un ik gadu tas tuvojas tuvāk un tuvāk,līdz…un tā lielums ar ir iespaidīgs…
    Discovery Science Fans ;)
    Vai zini kko par to meteorītu un vai vari ko pateikt par viņu…

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  3. Rihards komentē:

    31.12.2011 pulkst. 13:55(#)

    No kādiem meteorīta raksturlielumiem atkarīgs krātera lielums? Reiz lasīju, ka 1km diametrā lielo meteorīta krāteri, kurš atrodas Arizonā, ASV radījis ap 50m diametrā liels meteorīts. Tātad krātera lielumu var aprēķināt ar vienkāršu formulu x*20. Vai meteorīta masai un blīvumam arī ir kāda izšķiroša nozīme, ja meteorīta krišanas ātrums ir piemēram 12km/s?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  4. NeoGeo.lv komentē:

    31.12.2011 pulkst. 16:00(#)

    Atbilde Rihardam.
    Krātera izmērs ir atkarīgs no daudziem meteorīta raksturlielumiem:
    1) masas trieciena brīdī;
    2) ķīmiskā sastāva;
    3) krišanas ātruma;
    4) krišanas leņķa;
    5) grunts tipa krišanas vietā;
    u.c.
    Tikai zinot visus šos lielumus var modelēt iespējamos krātera izmērus.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri


Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv