Kad nokrīt meteorīts, ko varam sagaidīt reizi 20 000 gados ….

10.05.2010 |  kategorija Katastrofas  |  16 komentāri draugiem.lv

Atkal atļausimies pafantazēt par to, ja „Mazsalacas meteorīta” izraktās bedres vietā nokristu jau pavisam milzīgs meteorīts, kas jau ir tuvu maza asteroīda klasifikācijai. Tāds kāda nokrišanas iespēja uz Zemes tiek rēķināta ar varbūtību reizi 20 000 gados!
Barringer meteorīta krāteris avots: www.flickr.com Dano’s photostream

Šāds reāls pagātnes atgadījums uz Zemes ir noticis aptuveni pirms 50 000 gadiem Ziemeļamerikā, tagadējā ASV Arizonas štatā (ģeogrāfiskās koordināta N 35°02’ un W 111°01’). Tas ir ieguvis Barringer meteorīta nosaukumu. Sākotnēji Barringer meteoroīds bija milzīgs virs 40 m diametrā un ap 300 000 tonnas smags dzelzs blāķis, bet, ieejot Zemes atmosfērā, tas sāka sadalīties mazākos gabalos un atmosfēras iedarbībā pakāpeniski sadegt. Meteoroīda blīvums bija mazāks nekā tīra dzelzs blīvums, tāpēc tas Zemes atmosfērā strauji noārdījās un arī tā ātrums samazinājās gandrīz 2 reizes (no 20 km sekundē uz 12 km sekundē). Atsitoties pret zemi, lielākais meteorīta gabals svēra vairs tikai ~150 000 tonnas. Ņemot vērā aprēķināto meteorīta blīvumu (~6 tonnas/m³), kopējais meteorīta izmērs bija ap 25 000 m³ vai ~30 m diametrā. Trieciena rezultātā izveidojās ~1,2 km diametrā liels un ~180 m dziļš meteorīta krāteris. Ap meteorīta krāteri no izsviestās grunts izveidojās ~46 m augsts un ~120 m plats zemes valnis. Atsitoties pret Zemi, liela daļa meteorīta siltumenerģijas un trieciena ietekmē pulverizējās vai sadalījās ļoti daudzos sīkos gabalos un tie tika izsvaidīti līdz pat 10 km plašā apkaimē ap krāteri.

Kas notiek tuvākajā apkārtnē šāda izmēra meteorīta krišanas brīdī?

Ņemot vērā Barringer meteorīta izmērus, ķīmisko sastāvu un tā krišanas ātrumu, šāda kritiena radītās enerģijas daudzums tiek vērtēts kā aptuveni 26 megatonnas trotila ekvivalenta (TNT) radīta eksplozijas efekts (aptuveni 1700 reizes jaudīgāks sprādziens par Hirosimas atombumbu).
Šāda Barringer izmēra meteorīta kritiena rezultāta radītā enerģija veidotu milzīgus postījumus: • izveidotos meteorīta krāteris ~ 1200 m diametrā un ~ 180 m dziļumā; • ~3,3 km rādiusā no centra būtu nopostīts absolūti viss (līdz pamatiem sagrautas betona mājas, nolauzti un ar triecienvilni izsvaidīti koki, koka mājas ar triecienvilni salauztas šķēpelēs un izsvaidītas tālu prom). No izdalītās siltumenerģijas plosītos milzīgi ugunsgrēki. 100% iedzīvotāju būtu miruši. • ~3,3 – 8,0 km rādiusā no centra būtu saglabājušās tikai pašu stiprāko dzelzsbetona būvju sienas. Izceltos plaši ugunsgrēki. 95% iedzīvotāju būtu miruši. 5% iedzīvotāju būtu ievainoti. • ~8,0 – 14,4 km rādiusā no centra daļēji sagrautas dzelzsbetona būvju sienas, norauti visi jumti. Koka būves sagrautas visas. 50% iedzīvotāju būtu miruši. 40% iedzīvotāju būtu ievainoti. • ~14,4 – 21,0 km rādiusā no centra daļēji sagrautas vieglas konstrukcijas būves, daudzām mājām norauti jumti. Daudz lidojošu šķembu postījumu, daudz nolauztu koku. 5% iedzīvotāju miruši. 45% iedzīvotāju ievainoti. • ~21,0 – 38,0 km rādiusā no centra daļēji nelieli postījumi – daži bojāti jumti, izsisti logu stikli, vietumis lauzti koki, šķembu bojājumi. 25% iedzīvotāju ievainoti.
Aptuvenās postījumu zonas, Barringer meteorīta nokrišanas vietā – ASV, Arizonas štatā. Šāda izmēra meteorītu jau pirms tā nokrišanas debesīs pamanītu un sadzirdētu daudzu valstu iedzīvotāji tūkstošiem kilometru no meteorīta krišanas vietas, jo tas būtu grandiozi biedējošs skats ar spilgtu baltu, dzeltenu vai sarkanīgu milzīgu krītošu lodi aiz kuras paliek ugunīga aste. Krišanu pavadītu apdullinoši dunošs troksnis debesīs. Krišanas brīdī rastos neaptverams troksnis, kuru dzirdētu pat līdz simtiem kilometru attālumā. Pasaules seismoloģiskās stacijas fiksētu ļoti stiprai zemestrīcei atbilstošu zemes satricinājumu. Kartē jūs varat apskatīt postījuma zonas, ja īsts Barringer izmēra meteorīts nokristu tur, kur jokdari izraka bedri un kas ieguva nosaukumu – „Mazsalacas meteorīts”. Šajā gadījumā būtu milzīgi lieli postījumi un ļoti daudz cilvēku upuru. Plašā apkārtnē līdz ~8 km rādiusā no meteorīta krišanas vietas būtu pilnībā klajš, izdedzināts tuksnesis. Viss, kas šajā rādiusā būtu atradies virs zemes, būtu aizslaucīts ar ātrumu 650 km/stundā. Daļa no tā pārvērties sīkās gabaliņos vai putekļos, kas ar triecienvilni būtu aiznests vēl daudzu kilometru attālumā. Visā teritorijā plosītos milzīgi ugunsgrēki, ko radītu meteorīta izdalītā milzīgā siltumenerģija. Tikai atsevišķās tālākās vietās slietos dažu īpaši izturīgu dzelzsbetona būvju sienu paliekas. Visi iedzīvotāji būtu gājuši bojā. Šāds liktenis piemeklētu Mazsalacas pilsētu un daudzus apkārtnes ciemus (Sēļi, Vecate, Košķele, Idus …) un simtiem viensētu. Tālāk līdz aptuveni 14,4 km attālumam no meteorīta krišanas vietas pavērtos briesmīga postījumu aina, jo gandrīz visām mājām būtu norauti jumti, vieglas konstrukcijas būves sagrautas, visi logi izsisti. No sprādziena epicentra atlidojošie būvju fragmenti, koki un šķembas būtu radījuši milzīgus bojājumus. Daudzi koki nolauzti. To piedzīvotu Rūjienas pilsēta, Blankas ciems, Ramatas ciems, Vērša ciems, Vilpulkas ciems, Virķēnu ciems, Endzeles ciems, Braslavas ciems, Ķoņu ciems un vairāki tūkstošu viensētu. Bojā būtu gājuši ap puse iedzīvotāju, bet otra puse iedzīvotāju būtu ievainoti. Tālākā zonā līdz 21 km attālumam no meteorīta krišanas vietas būtu ļoti daudz šķembu bojājumu. Īpaši no sasistiem logu stikliem un citiem sīkiem priekšmetiem, ko triecienvilnis būtu atnesis sev līdzi. Tas skartu Alojas pilsētu, Kundziņu ciemu, Ipiķu ciemu, Lodes ciemu, Dīķeru ciemu, Naukšēnu ciemu, Oleru ciemu, Burtnieku ciemu, Matīšu ciemu, Vilzēnu ciemu, kā arī vairākus tūkstošus viensētu. Postījumu vilnis būtu sasniedzis arī Igaunijas Republikas teritoriju – Laatre ciemu un vairākus desmitus igauņu viensētu. 5% iedzīvotāju ietu bojā, bet aptuveni puse iedzīvotāju gūtu ievainojumus. Līdz pat ~38 km attālumam no meteorīta nokrišanas vietas skartu triecienviļņa ietekme, kura rezultātā lidotu daudz sīku šķembu no būvju daļām, grunts, lauztiem kokiem un stikliem. Nedaudzām ēkām tiktu bojāti arī jumti un lauzti atsevišķi koki. Ap 25 % iedzīvotāju gūtu ievainojumus. To piedzīvotu ļoti plašas apkārtnes iedzīvotāji – daļēji Valmieras un pilnībā Staiceles pilsētās, kā arī daudzos desmitos ciemu (Dikļi, Pāle, Rozēni, Kārķi, Rencēni…) un vairākos tūkstošos viensētu. Šī postījuma zona skartu arī trīs Igaunijas pilsētas – Meizakilu, Abja-Paluoja un Karksi-Nuija, kā arī vairāk kā desmit igauņu ciemu un simtiem viensētu. Zemāk kartē, jūs paši varat pamēģināt noskaidrot iespējamos postījumu apmērus, pavelkot oranžās postījumu zonās esošo sarkano marķieri uz jebkuru jums interesējošo vietu. Izmantojiet arī tuvināšanas un tālināšanas rīkus, lai mainītu kartes mērogu.
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 10.0/10 (6 balsotāji)
Kad nokrīt meteorīts, ko varam sagaidīt reizi 20 000 gados ...., 10.0 out of 10 based on 6 ratings

Atslēgvārdi: ,

Komentāri

  1. Erzi komentē:

    10.05.2010 pulkst. 19:49(#)

    Interesanti kas būtu tad ja šitā uzparikte iekristu Rīgas jūras līci tā smuki pa vidu?? Cunami uz visām pusēm? 😀

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  2. NeoGeo komentē:

    10.05.2010 pulkst. 20:18(#)

    Atbilde Erzi.
    Par šo tēmu gaidiet rakstu pavisam drīz.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  3. Ineta komentē:

    11.05.2010 pulkst. 13:34(#)

    Ļoti patīk jūsu raksti, tādēļ gribētos zināt jūsu domas par šo – Sekojot linkam nejauši nokļuvu youtube http://www.youtube.com/watch?v=IPQ63CJJiYM&feature=player_em bedded

    Tas ir ziņu raidījuma fragments, ļoti interesanta tēma par planētas tuvošanos zemei un tās izraisītajām sekām.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  4. NeoGeo komentē:

    11.05.2010 pulkst. 14:10(#)

    Atbilde Inetai.
    NeoGeo seko līdzi visām aktualitātēm, kas saistītas ar dabas un cilvēka radītiem procesiem un to ietekmi uz mūsu dzīvi (it īpaši Latvijā).
    Savās izpētēs mēs balastamies uz dažādu situāciju modelēšanu un aprakstīšanu, maksimāli pieturoties pie apstiprinātiem faktiem un ticamām hipotēzēm.
    Jūsu atsūtītais fragments ir interesants. Tomēr, NeoGeo ir sarežģīti izteikt savu vīziju par 2012. gada notikumiem. Tas būtu tikai viens no minējumiem.
    Ja NeoGeo savos iepriekšējos rakstos pieminēja 2012. gadu, tad tā bija tikai sagadīšanās.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  5. Erzi komentē:

    13.05.2010 pulkst. 20:09(#)

    He he, ar nepacieību gaidīšu raxtu:)

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  6. Nelabojams komentē:

    14.05.2010 pulkst. 07:38(#)

    >inetai – kā cilvēks, kas mazliet orientējas dabaszinātnēs un ir noteiktās attiecībās ar astronomiju, varu pilnīgi noteikti apgalvot, ka ja ticētu visādu murgotāju pareģojumiem, tad šai planētai bija mūs jāapskādē katru gadu, sākot no kāda 2004. gada 😀
    Drīzāk jau mūs apdraud mūsu pašu mīļā Zemīte: skat. http://www.earthmountainview.com/yellowstone/yellowstone.htm. Turklāt pēdējos mēnešos šī lapa ir tikusi smagi cenzēta, kas priekš ASV ir kaut kas nedzirdēts. Varbūt ģeogrāfijas un ģeoloģijas zinātāji var pakomentēt šo te.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  7. NeoGeo komentē:

    14.05.2010 pulkst. 08:44(#)

    Atbilde Nelabojamam.
    Zemes dzīles slēpj daudzas lietas un parādības, kuras mums ir nezināmas.
    Jūnija mēnesī pie mūsu lasītājiem nonāks raksts par zemestrīču iespējām Latvijā. Arī par to, kas un kur Latvijā ir visvairāk apdraudēti no zemestrīcēm.
    Daudziem tas būs pārsteigums.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  8. Sky Captain komentē:

    15.05.2010 pulkst. 12:52(#)

    Nelabojams

    Par zemestrīču aktivitāti Jellowstonā jaunāko info var atrast šeit
    http://volcanoes.usgs.gov/yvo/activity/index.php

    http://volcanoes.usgs.gov/yvo/activity/monitoring/earthquakes.php

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  9. Mārtiņš komentē:

    20.05.2010 pulkst. 11:18(#)

    Kas ir meteoroīds? (sk.3.rindkopu no augšas)

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  10. NeoGeo komentē:

    20.05.2010 pulkst. 12:02(#)

    Atbilde Mārtiņam.
    Meteoroīds ir kosmiskās vielas gabals, kas pārvietojas pa orbītu starpplanētu telpā Saules sistēmā. Ieejot Zemes atmosfērā to sāk saukt par meteorītu.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  11. Atis komentē:

    04.09.2010 pulkst. 18:21(#)

    Tādās filmās kā Armagedons un citās meteorītu krišanas ātrums ir samazināts 100 un vairāk reizes, nekā tas ir reāli (12 km/sek), līdz ar to varbūt var arī redzēt “ugunīgo” asti, bet reāli tā būs bez skaņas zibenīgi ievilkta dūmu svītra, tad sekos zemestrīce un tikai tad, ja būs, kas vēl klausās, arī skaņa.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  12. cii komentē:

    12.12.2010 pulkst. 14:51(#)

    vai tāds trieciens neizmainītu zemeslodes rotācijas asi, polus vai ko citu? vai neatstātu kādas globālākas sekas ka masu iznīcību konkrētā rādiusā?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  13. NeoGeo komentē:

    12.12.2010 pulkst. 16:07(#)

    Atbilde cii.
    Zemes vēsturē šādu un pat lielāku meteorītu kritieni nav spējuši radīt Jūsu pieminētās problēmas.
    Cerams, ka tā tas būs arī turpmāk …

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  14. Vecis komentē:

    17.05.2011 pulkst. 20:02(#)

    Man neogeo.lv patīk, bet šoreiz es pievērsu uzmanību rakstam. Nez kādēļ iepriekšējo reizi to nedarīju. Šitam sūdam novļoties patiess būtu tikai komentārs no neogeo pārstāvja. Zemestrīces. Tas pats arī neprecizēts. Šis dzelszs gabals noslaucītu visu dzīvo kas atrodas uz zemes virsas 150km attālumā, un izkaisītu Santorini vulkāna lieluma zemes kluci pa atmosfēru. Un tie nav 40km. Tas ir “polnij pizgjec” momentāni 250km rādiusā, un 4-10g nīkuļošana pus pasaulei. Ja godīgi, veči, no kurienes Jūs raujiet savus aprēķinus?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  15. NeoGeo.lv komentē:

    17.05.2011 pulkst. 22:39(#)

    Atbilde Vecim.
    Visi aprēķini, kas saistās ar dažādu izmēru meteorītu krišanas radītām sekām, ir saistīti ar analoga daudzuma trotila ekvivalenta (TNT) radīta eksplozijas sekām, ko radītu atombumbas sprādziens
    Gan krateru izmēri, gan dažādu rādiusu postījumu sekas ir teorētiski nosakāmas zinot atombumbu jaudu.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  16. sherigo komentē:

    27.04.2013 pulkst. 11:49(#)

    Kā var uz Google maps uzlikt tos apļus?!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri

Read previous post:
Globālā sasilšana – prognozes Latvijai (30 metri). III daļa

Globālā sasilšana - prognozes Latvijai (30 metri). III daļa Balstoties pašreizējām zinātnieku prognozēm, var pieņemt, ka pēc aptuveni 4000 –...

Close

Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv