Loading...
Katastrofas

Globālā sasilšana – prognozes Latvijai (20 metri). II daļa

avots: www.flickr.com theritters’ photostream

Jātic, ka cilvēce, sajūtot globālās sasilšanas milzīgo ietekmi uz savu dzīvi, veiks būtiskas izmaiņas gan dabas aizsardzībā, gan ražošanas tehnoloģiju uzlabošanā. Tomēr nevajag arī pārspīlēt cilvēku lomu dabas procesu norisē. Tā kā globālā sasilšana tomēr lielākoties ir nenovēršams dabas cikls, temperatūras kāpums uz Zemes turpināsies un pasaules ledāji turpinās kust. Dažas prognozes vēsta, ka pēc aptuveni 2500 – 3000 gadiem ūdens līmenis pasaules okeānos un jūrās var celties par aptuveni 20 metriem. Ko tas nozīmē Latvijai? Latvijā arvien saglabāsies patīkami silts un jauks klimats. Mūsu mazmazmazbērni dzīvi pavadīs tādā klimatā, ko pašreiz bauda Francijas dienvidos un Grieķijā. Būtiski samazināsies iedzīvotāju izdevumi par apsildi ziemā un siltā ziemas apģērba iegādi, lauksaimniecībā palielināsies veģetācijas periods un kultūru dažādība, mežos skuju kokus pakāpeniski nomainīs lapu koki. Bet, protams, jārēķinās arī ar negatīvajām sekām – teritorijas zaudēšanu applūšanas rezultātā. Kur mēs zaudēsim teritorijas? Cik daudz? Vai varam cīnīties pret to? Kartē jūs redzat iespējamo Latvijas teritoriju pēc 2500 – 3000 gadiem, kad ūdens līmenis pasaules okeānos un jūrās būs cēlies par 20 metriem. Prognoze balstās uz pašreizējo Latvijas reljefa modeļa izpēti, bez tektonisko svārstību radītām izmaiņām. Zināmu ietekmi radīs arī jūras krastu erozija.

. Lai arī kartē jūs paši varat aplūkot visas jūs interesējošās teritorijas un applūšanas radītās sekas, tomēr NeoGeo sniedz jums nelielu apkopojošu izklāstu par notikumiem Latvijā un pasaulē, kad ūdens līmenis pasaules okeānos un jūrās būs cēlies par 20 metriem.

Latvija

Latvija var zaudēt ap 11% no savas teritorijas. Visticamāk, 4 lielās Latvijas pilsētas (Liepāja, Ventspils, Jūrmala un Jelgava), būs zem Baltijas jūras ūdens. Milzīgu inženiertehnisku būvju (dambju, slūžu, polderu) izbūve varētu būt pārāk dārgs un, iespējams, arī maz efektīvs veids lielo pilsētu pasargāšanai. Ja arī šādas grandiozas aizsargbūves tiktu uzbūvētas, tad šīm pilsētām – salām, būtu ļoti sarežģīti nodrošināt to uzturēšanu (apgāde, dzīves un darba vides nodrošināšana, drošība). Pilsētu iedzīvotājiem uzturēties šādās pilsētās, kas atrastos aptuveni 10 – 15 metrus zem jūras līmeņa, būtu ļoti bīstami. Un ja vēl jūrā būs vētras ar 5 -7 m augstiem viļņiem? Tā kā Rīga var tikt zaudēta (applūdusi), tad būtisks jautājums būtu jaunas Latvijas galvaspilsētas atrašanās vietas izvēle. Būtu jāizvēlas relatīvi droša vieta, ar valsts pārvaldei atbilstošiem nosacījumiem (laba infrastruktūra, komunikācijas, pareizi izvēlēta ģeopolitiska vieta). NeoGeo iesaka par jauno Latvijas galvaspilsētu tradicionāli izvēlēties kādu esošo pilsētu pie Daugavas. Kā vispiemērotāko uzskatam Aizkraukli. Par labu Aizkrauklei ir vairāki faktori: • necietīs no globālās sasilšanas izraisītiem plūdiem (atrodas 80 – 90 m virs jūras līmeņa); • atrodas (atradīsies) satiksmes ceļu krustpunktā; • nosacīti atrodas (atradīsies) Latvijas teritorijas vidū; • pilsēta jau pašreiz eksistē.

Kādas domas, idejas un piedāvājumi par Latvijas jaunās galvaspilsētas vietu ir NeoGeo lasītājiem?

Tomēr jūras līmeņa celšanās rezultātā vēl par 10 m (+ 20 m virs pašreizējā jūras līmeņa) Latvija nenovēršami zaudēs daļu savas teritorijas. Bez iepriekšējā rakstā (Globālā sasilšana – prognozes Latvijai (10 metri). I daļa) minētajām pilsētām un ciemiem zem ūdens pazudīs Rucava, Cīrava, Jūrkalne, Ance, Rude, Jaunbērze, Šķibe, Nākotne, Glūda, Platone, Lielvircava, Garoza, Salaspils, Saurieši, Kadaga, Vangaži, Skulte. Par pilsētām un ciemiem jūras krastos uz dažiem gadu tūkstošiem kļūs Grobiņa, Alsunga, Kuldīga, Ugāle, Tukums, Dobele, Bauska, Iecava, Baldone, Ogre, Ķegums un Sigulda. Latvijai Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī saglabātos dažas nelielas salas. Ūdens līmeņa celšanās Baltijas jūrā līdz 20 m iesāks Latvijas teritorijas sadalīšanu 2 daļās, kam par cēloni būs ūdens ieplūšana Zemgales līdzenumā. Tālāk ūdens plūsma virzās pa Lielupes zemieni un vēl tālāk – pa Mūsas un Mēmeles zemienēm. Ūdens līmenim vēl paaugstinoties, Latvijas sadalīšanās vēl vairāk pieaugs, līdz ar to nokļūšana no Latvijas rietumu daļas uz austrumu daļu pa sauszemi būs iespējama tikai pa Lietuvas teritoriju.

Eiropa

Visā Eiropā turpināsies pakāpeniska milzīgu platību applūšana. Pilnīgi visas Eiropas valstis, kas atrodas jūru un Atlantijas okeāna krastos, izjutīs ūdens līmeņa celšanās postošās sekas. Dažām no tām tas būs īpaši traģiski. Apskatīsim valstis, kas cietīs visvairāk un, protams, mūsu kaimiņus. Igaunija zaudēs ļoti plašas teritorijas Pērnavas zemienē un Rietumigaunijas zemienē. Zem ūdens pazudīs Pernu – Jāgupi un Lihulas pilsētas, kā arī daudzi desmiti ciemu. Lielās igauņu salas (Sāmsala un Hijumā) pārtaps par pavisam nelielām saliņām, jo applūstot zaudēs vairāk kā 50% no savas platības. Arī Roņu sala gandrīz visa pazudīs zem ūdens. Jūras līmenis ļoti nopietni apdraudēs arī Tallinu. Ar nopietnu hidrotehnisku būvju izbūvi vēl varētu glābt lielāko daļu Tallinas no applūšanas. Ziemeļigaunija cietīs salīdzinoši mazāk, pateicoties stāvkrastiem un paaugstinātam reljefam Somu līča piekrastē. Igaunijas teritoriālie zaudējumi būs proporcionāli līdzvērtīgi Latvijas zaudējumiem. Lietuvā intensīvi sāks applūst Piejūras zemiene. Zem ūdens pazudīs Garždi un Šilutes pilsētas, kā arī desmitiem ciemu Klaipēdas un Tauraģes apriņķos. Lietuvas teritoriālie zaudējumi būs divreiz mazāki nekā Latvijai un Igaunijai. Nīderlande būs visvairāk cietusī valsts Eiropā. Faktiski var uzskatīt, ka šī valsts tiks izsvītrota no pasaules kartes, jo applūdīs vairāk nekā 80% valsts teritorijas. Iespējams, šai valstij un tās iedzīvotājiem būtu jāpārceļas uz dzīvi Grenlandē, kura šajā laikmetā jau būtu brīva no ledus. Grenlande varētu kļūt par „glābiņa zemi” daudzām Eiropas un arī visas pasaules zemēm un tautām, ko skars globālās sasilšanas plūdi. Grenlande ar savu milzīgo platību (pašreizējā platība ~2,2 miljoni km² vai ~33 Latvijas teritorijas) spētu uzņemt daudzus, kas palikuši bez zemes un mājām. Atbraucējiem būtu jāveido jauna dzīve šajā pašreiz mazapdzīvotajā milzīgajā salā. Vācijā applūdīs plašas teritorijas Ziemeļvācijā. Vietām Ziemeļjūra un Baltijas jūra ielauzīsies Vācijas teritorijā vairāk kā par 100 km. Lielbritānijā turpināsies plaša applūšana pa visu salas perimetru. Mazāk posta būs Skotijas ziemeļu un rietumu daļas augstkalnēs. Beļģija arī būs viena no mazajām Eiropas valstīm, kas zaudēs būtisku teritorijas daļu Ziemeļjūras krastos. Applūdīs aptuveni 30 – 40% Beļģijas teritorijas. Dānija ir valsts, kas arī izjūt salīdzinoši lielus zaudējumus – applūst ap 1/4 daļa tās teritorijas. Francija, Spānija, Portugāle, Itālija, Grieķija un Rumānija zaudēs teritorijas visa Atlantijas okeāna un visu jūru piekrastēs. Tomēr salīdzinājumā ar daudzām citām valstīm teritoriālie zaudējumi būs mazāki (aptuveni 5 – 8%). Somija, Zviedrija un Norvēģija cietīs salīdzinoši mazākus teritoriālus zaudējumus (4 – 6%). Krievija zaudēs tādas lielas pilsētas kā Sanktpēterburgu, Kaļiņingradu, Arhangeļsku un Vladivostoku.

Āzija

Āzija būs pasaules reģions, kur problēmas ar pasaules okeāna līmeņa celšanos izjutīs vispostošākajā un traģiskākajā veidā. Āzijas valstu pārapdzīvotība, milzīgu teritoriju applūšana un klimata izmaiņas radīs milzīgas sociālas, ekoloģiskas un ģeopolitiskas sekas. No ūdens līmeņa celšanās visvairāk cietīs Filipīnas, Ķīna, Taizeme, Indija, Bangladeša, Vjetnama, Japāna, Malaizija, Dienvidkoreja, Ziemeļkoreja un Japāna.

Ziemeļamerika un Centrālamerika

ASV applūdīs tās galvaspilsēta Vašingtona un tādas lielas pilsētas kā Bostona, Filadelfija, Maiami, Tampa, Ņūorleāna, Hjūstona. Pasaules okeānu līmeņa celšanās īpaši postoša būs ASV austrumu piekrastei (pie Atlantijas okeāna un Karību jūras). Tur zem ūdens pazudīs simtiem pilsētu. ASV rietumu piekraste cietīs salīdzinoši mazāk. ASV pazaudēs ap 5 % no savas teritorijas. Karību jūrā turpināsies ūdens uzbrukums visām salu valstīm. No pasaules kartes viena aiz otras pazudīs virkne mazo salu – Britu Virdžinas, Sentkitsa un Nevisa, Antigva un Barbuda, Kaimanu salas un daudzas citas.

Dienvidamerika

Pasaules okeānu līmenim paaugstinoties, ūdens ieplūdīs lielo Dienvidamerikas upju grīvās – Amazones (Brazīlija) un Paranas (Argentīna). Šo upju zemajās grīvās applūdīs milzīgas teritorijas. Brazīlijā Atlantijas okeāna ūdens ieplūdīs Amazones upes zemienē pat līdz Santarenas pilsētai, kas atrodas vairāk kā 600 km attālumā no Atlantijas okeāna. Dienvidamerikā līdzīgi kā Ziemeļamerikā būtiski vairāk cietīs Atlantijas okeāna piekraste. Tā ir reljefa ziņā zemāka, un tāpēc applūdīs tūkstošiem pilsētu un ciemu. Andu kalni kā milzīga siena sargās Klusā okeāna piekrasti, bet arī tur applūdīs zemākās teritorijas Čīles, Peru, Ekvadoras, un Kolumbijas krastos.

Āfrika, Tuvie un Vidējie Austrumi

Līdzīgi kā Āzijā arī Āfrikā globālā sasilšana izraisīs milzīgas sociālas, ekoloģiskas un ģeopolitiskas sekas. Tam par cēloni – būtiskas klimata izmaiņas, nabadzība un pārapdzīvotība. Jau tā sausie un bezūdens Āfrikas apgabali kļūs cilvēku un mājlopu dzīvei pavisam nepiemēroti. Notiks liela cilvēku migrācija, iespējams- kari. Ēģipte Nīlas deltā zaudēs milzīgas teritorijas. Tunisija izjutīs būtisku Vidusjūras uzbrukumu. Gambija, Senegālā, Sjerraleone, Kamerūna, Gabona, Mozambika, Kenija un Somālijā zaudēs ievērojamas savas piekrastes teritorijas. Tuvajos un Vidējos Austrumos visvairāk cietīs Irāka, Kuveita un Omāna.

Austrālija un Okeānija

Austrālijā turpināsies zemo teritoriju applūšana nu jau visā valsts piekrastē. Tas pats notiks Jaunzēlandē. Tomēr salīdzinoši uz citu valstu fona šie teritoriālie zaudējumi nebūs ļoti lieli. Okeānijā turpinās no pasaules kartes strauji pazust simtiem salu. Un kādreiz bijušās lielās salas pārtaps par maziņām.
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 9.9/10 (14 balsotāji)
Globālā sasilšana - prognozes Latvijai (20 metri). II daļa, 9.9 out of 10 based on 14 ratings
24 comments
  1. es

    Cik esmu dzirdējis, tad šādos krīzes apstākļos par otro Latvijas galvaspilsētu tikusi minēta Valmiera, nevis Aizkraukle.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  2. Papīrs

    … un Siguldā stāvēs mana mazmazmazmazmazbērna jahta. 😉

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  3. ee

    kā teica Finks, nākamā LV galvaspilsēta sāksies ar burtiņu R tātad tā varētu būt Rēzekne.. iepērkam tur zemīti

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 2)
  4. raja

    Kapēc Rēzekne? 😀 Tik pat labi tā varētu būt Rundāle, vai Ropaži. :p

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  5. b

    Pie šāda scenārija visticamāk Latvija sadalīsies divās daļās arī politiski, ekonomiski un visvisādi citādi. Nebūs jēgas Kurzemē dzīvojošajiem braukt uz galvaspilsētu Aizkrauklē vai Valmierā. Lietuva viennozīmīgi būs tuvāk. Latvijas austumdaļā par loģiskāko centru tiešām varētu būt Rēzekne, jo tad tā atradīsies aptuveni pa vidu palikušajai ekonomiskajai aktivitātei šajā reģionā.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  6. eds

    Vai ceļoties jūras līmenim par 20m nemainīsies arī gruntsūdeņu līmeņi?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  7. NeoGeo

    Atbilde eds.
    Grunsūdens līmenis noteikti celsies arī pie mazāka jūras līmeņa paaugstinājuma.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  8. eds

    Tātad upes paliks platākas un ezeri lielāki. Purvi izpletīsies.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  9. jamma

    Vai Jūs domājat,ka pēc 2500-3000 gadiem eksistēs mūsu planētas sadalījums valstīs?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  10. wi

    Peec 2000 gadiem civeeku bus tik daudz, ka arii okeaans buus apdzivots.
    Taa kaa vai tam vispaar buus noziime.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  11. reāli

    Tāds līmenis būs pēc 20 gadiem, jo kad ledus lielums polos būs izkusis, tad tad temperatūras celšanos nekas vairs ntraucēs un tā pacelsies viena gada laikā par 20 grādiem un tad varēs dzīvot tikai Aļaskā. Tā kā vajag skatīties tur augstākos augstākos punktus.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  12. Anonymous

    vai esat pārliecināti ka cilvēki vēl vispār pastāvēs

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 2)
  13. Kurmis

    Kāpēc bez dabas stihijām netiek apskatīta versija ,piemēram, par citplanētiešu uzbrukumu ?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 2)
  14. Plakanciems

    Mans zemes gabals pie Plakanciema. Un ticiet man tas notiek jau tagad!!!!! Pirms 20 gadiem nespeejaam daarzu laistiit, bet tagad nezin kaa uudeni atpumpeet! Taa luuk!!!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -1 (no 1)
  15. Kristaps

    Nē man tā liekas, ka nākamā galvaspilsēta būs Daugavpils. Tā kā Daugavpils ir otrā viss apdzīvotākā Latvijā. Tā kā Daugavpils

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -2 (no 2)
  16. Milda

    Reiz lasīju, ka kāda Balvu gaišreģe teikusi redzam Rīgu nogrimstam ūdenī, bet Māras zeme būšot laikos svētīta droša vieta un Rēzekne kā galvenā pilsēta.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 2)
  17. wawa

    daži tā satraucas, it kā tas notiktu pēc 10 gadiem 😀 pieļauju, ka pēc 2000 gadiem valstu izkārtojums būs pilnīgi savādāks. Baltieši nebūs. Būs kaut kāda viena milzīga valsts. Pasaulē tikai 3 valodas. Iespējams, dzīve uz ūdens.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -2 (no 4)
  18. 1jānis

    Dzīvosim (mūsu mazzzzzzmarbērni, protams) redzēsim. Ja vajadzēs, dambjus uzbūvēsim, ja loģiskāk liksies, paiesim tālāk no Dzimtās jūras. Neticu šīm prognozēm. Laiks mainās cikliski. Leifs Eriksons uz Ameriku varēja aizbraukt tikai tāpēc, ka Ziemeļu Ledus okeānā ledus bija vēl mazāk kā šobrīd. Zaļo zemi par zaļo tikai tad varēja nosaukt. Pirms gadiem 300 kājām uz Stokholmu ziemā varējām aiziet

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -1 (no 3)
  19. Sviests

    Kāda pašlaik nozīme, kas notiks pēc 2000 gadiem, ja nevar īsti paredzēt, kas notiks pēc 5-10 gadiem?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
Leave a Reply

Your email address will not be published.