Samazinoties ledāju daudzumam uz Zemes, planētas sasilšana notiek vēl straujāk, jo no ledājiem un sniega brīvās teritorijas vairāk piesaista Saules siltumu. Palielinās Saules siltuma absorbcija, jo nav vairs balto ledāju, kas atstarotu kā iepriekš. Līdz ar to Zeme ieiet tādā kā spirālē – jo vairāk ledus kūst, jo vairāk siltuma Zeme absorbē, kā rezultātā ledus kūst vēl vairāk. Pat tālajā nākotnē cilvēku radītās modernās tehnoloģijas, kas nepiesārņo dabu, vairs nespēj aizkavēt nu jau izteikto planētas sasilšanu. Planētas uzkaršana un tai sekojošās klimata izmaiņas rada milzu problēmas ļoti daudzām valstīm sagādāt pietiekamu daudzumu dzeramā ūdens un pārtikas. Daudzās planētas vietās temperatūra ir kāpusi tik augstu, ka izraisa būtisku lauksaimniecībā izmantojamo zemju platību samazināšanos un to pārvēršanos pustuksnešos vai tuksnešos. Ilgstošie sausumi izraisa milzu krūmāju un mežu ugunsgrēkus. Cilvēce savā ilgajā attīstības ceļā ir spējusi pielāgoties daudzām izmaiņām. Spēs to arī šajā planētas sasilšanas laikmetā. Jau tūkstošiem gadu cilvēcei nākas pielāgoties sadzīvošanai ar uzbrūkošo okeānu un jūru ūdeņiem. Šī samierināšanās ar neizbēgamo, gadsimtu gaitā notiekošo sauszemes zaudēšanu, nes cilvēcei arī daudz jaunu zināšanu, pieredzi un atklāj jaunas iespējas. Katrā nelaimē ir sava daļiņa laimes, un cilvēce to noteikti izmantos. Balstoties pašreizējām zinātnieku prognozēm, var pieņemt, ka pēc aptuveni 4000 – 6000 gadiem ūdens līmenis pasaules okeānos un jūrās būs cēlies par aptuveni 30 metriem. Ko tas nozīmē Latvijai? Latvijā turpināsies Baltijas jūras ūdens pakāpenisks un neatlaidīgs uzbrukums galvenokārt Kurzemes un Zemgales teritorijai. Rīgas jūras līcis jau iestiepjas vairāk kā 70 km uz dienvidiem no pašreizējās vietas, un tā krasti sasniedz jau Lietuvas teritoriju. Kartē jūs redzat iespējamo Latvijas teritoriju pēc 4000 – 6000 gadiem, kad ūdens līmenis pasaules okeānos un jūrās būs cēlies par 30 metriem. Prognoze balstās uz pašreizējo Latvijas reljefa modeļa izpēti, bez tektonisko svārstību radītām izmaiņām. Zināmu ietekmi radīs arī jūras krastu erozija.

  Kartē jūs paši varat aplūkot visas jūs interesējošās teritorijas un applūšanas radītās sekas, tomēr NeoGeo sniedz jums nelielu apkopojošu izklāstu par notikumiem Latvijā, Baltijā un pasaulē, kad ūdens līmenis pasaules okeānos un jūrās būs cēlies par 30 metriem.

Eiropa

Visā Eiropā turpināsies pakāpeniska milzīgu platību applūšana. Pilnīgi visas Eiropas valstis, kas atrodas jūru un Atlantijas okeāna krastos, izjutīs ūdens līmeņa celšanās postošās sekas. Dažām no tām tas būs īpaši traģiski. Apskatīsim valstis, kas cietīs visvairāk un, protams, mūsu kaimiņus. Igaunija pazaudēs ap 25% savas teritorijas. Vislielākie teritoriālie zaudējumi – Igaunijas rietumu daļa un praktiski visas igauņu salas. Igaunijas ziemeļos teritoriju applūšana būs salīdzinoši neliela – glābs stāvkrasti un paaugstinātais reljefs Somu līča piekrastē. Lielākā daļa no Tallinas, pateicoties izbūvētām hidrotehniskām aizsargbūvēm, pretosies applūšanai, bet pēc tūkstošiem gadu ilgas cīņas tā nākotnē būs jāatstāj. No Igaunijas lielajām salām Sāmsalas un Hījumā paliks vien pavisam nelielas saliņas, kas arī nākotnē pazudīs zem jūras viļņiem. Šajā globālās sasilšanas laikmetā Igaunija pazaudēs ar jūras salām bagātākās Baltijas valsts titulu. Par šī titula īpašnieci kļūs Latvija! Applūstot teritorijām Igaunijas ziemeļaustrumos pierobežā ar Krievijas Federāciju, zem ūdens pazūd Narva un Somu jūras līcis savienojas ar Peipusa ezeru un tālāk ar Pleskavas ezeru. Pleskava kļūst par pilsētu Baltijas jūras krastā! Lietuvas platība samazināsies par aptuveni 5%. Visā Lietuvas rietumu piekrastē Baltijas jūra dziļi (no 10 līdz 90 km) ielauzīsies sauszemē. Pierobežā ar Kaļiņingradas apgabalu Lietuva pazaudēs plašas teritorijas un Baltijas jūras ūdens ieplūdīs Nemunas upes zemienē, sasniedzot pat Kauņu. Pateicoties ar jūras ūdeni pieplūdušajai Nemunai, Kauņa kļūs par piejūras pilsētu! Svarīgi atcerēties, ka applūšanas briesmas Lietuvai uzbrūk ne tikai no Baltijas jūras valsts rietumos, bet arī no ziemeļiem – no Rīgas jūras līča puses. Applūstot plašām Zemgales teritorijām, Latvijā Grenctāles rajonā jūras ūdens pa Mūsas upes zemieni lauzīsies iekšā Lietuvas teritorijā. Un, sasniedzot 30 m jūras līmeņa kāpumu, Lietuva šeit pazaudēs jau ap 100 km² teritorijas. Jūras līmenim pieaugot, teritoriālie zaudējumi šajā rajonā Lietuvai būs ievērojami. No Kuršu kāpas paliks vien dažas nelielas saliņas. Ne uz ilgu laiku. Nīderlande būs jāizdzēš no pasaules kartes. Visu valsts teritoriju klās Ziemeļjūra. Beļģija būs zaudējusi gandrīz pusi savas teritorijas. Dānija atdalīsies no kontinenta un paliks par pavisam nelielu salu grupu. Lielbritānija un Īrija abas būs pazaudējušas savas galvaspilsētas un kļuvušas par būtiski mazākām salām. Teritoriālie zaudējumi ap 10%. Vācijas, Francijas, Spānijas, Portugāles, Itālijas, Grieķijas un Rumānijas kontūras būs izmainījušās tiktāl, ka šodienas ģeogrāfijas pazinējam brīžiem ar grūtībām nāktos atpazīt šīs valstis. Teritoriālie zaudējumi ap 10 – 15%. Somija, Zviedrija un Norvēģija cietīs salīdzinoši mazākus teritoriālus zaudējumus (7 – 8%). Krievija ar savu milzīgo teritoriju, ko apskalo gan Ziemeļu Ledus okeāns, gan Klusais okeāns, zaudēs ievērojamas teritorijas pa visu savu piekrasti. Jau tūkstošiem gadu no ledus brīvais Ziemeļu ledus okeāns „aprīs” teritorijas Krievijas Eiropas ziemeļos, Ziemeļsibīrijā un Kolimas zemienē. Kaspijas un Melnā jūra Krievijas dienvidos ar saviem ūdeņiem pārpludinās teritorijas (Krasnodaras novadā, Kalmikijas Republikā, Astrahaņas apgabalā un Volgogradas apgabalā), kas pēc platības būs līdzvērtīga patreizējai Latvijas teritorijai.

Āzija

Kazahstānā, ceļoties ūdens līmenim Kaspijas jūrā, pazaudēs milzīgas teritorijas Piekaspijas zemienē. Pakistānā applūdīs plašas platības ļoti blīvi apdzīvotā Indas upes zemiene, t.sk. Karāči pilsēta ar pašreiz esošajiem 12 miljoniem iedzīvotāju. Bangladeša ir praktiski jāizdzēš no pasaules kartes, jo aptuveni 90% valsts teritorijas ir pazudušas zem Indijas okeāna viļņiem. Pašreiz Bangladešā dzīvo vairāk kā 150 miljoni iedzīvotāju. Taizemē applūdīs ap 30% valsts teritorijas, ieskaitot galvaspilsētu Bangkoku. Pašreiz šajās applūstošajās teritorijās dzīvo vairāk kā 40 miljoni iedzīvotāju. Ķīnā pārplūdis būs praktiski viss Lielais Ķīnas līdzenums. Dzeltenās jūras ūdens būs nonācis gandrīz 1000 km no pašreizējās krasta līnijas. Filipīnas, Indija, Vjetnama, Japāna, Malaizija, Dienvidkoreja un Ziemeļkoreja applūšanas rezultātā pazaudēs plašas piejūru zemienes, kas bija vispiemērotākās lauksaimnieciskai ražošanai. Šīs teritorijas ir arī vienas no visvairāk apdzīvotām. Iespējams pārtikas trūkums un vērienīga iedzīvotāju migrācija.

Ziemeļamerika un Centrālamerika

ASV austrumu piekrastes kontūra būs mainījusies līdz nepazīšanai. Būs pazudusi milzīgā Delmērvas pussala. ASV štatos Mena, Masačūsetsa, Ņūhempšīra, Rodailenda, Konektikuta, Ņūdžersija, Delavēra, Mērilenda, Virdžīnija, Ziemeļkarolīna, Dienvidkarolīna, Džordžija un Vašingtonas apgabalā Atlantijas okeāna ūdens būs iekļuvis pat 200 km attālumā no pašreizējās krasta līnijas. Floridas štats būs sadalījies divās daļās, no kuras viena daļa būs pavisam neliela sala. Zem ūdens pazudīs simtiem pilsētu. Meksikas līča piekrastē ūdens pa Misisipi upes zemieni būs nokļuvis pat 300 km kontinenta dziļumā. Teksasas, Luiziānas, Misisipi un Alabamas štatos applūdīs ļoti plašas piekrastes teritorijas. ASV rietumu piekraste cietīs salīdzinoši mazāk. ASV kopumā zaudēs ap 7 – 8 % no savas teritorijas. Kanādā plaša applūšana notiks Ņūfaundlendas salā, Jaunskotijā, Ontārio un Manitobas provinču ziemeļos, Nunavuta un Ziemeļrietumu teritoriju zemienēs. Kuba būs sadalījusies divās mazākās salās. Nikaragvā un Hondurasā applūdīs plašas teritorijas Moskītu krastā. Karību jūrā būs izzudušas simtiem salu.

Dienvidamerika

Būtiskākās applūšanas sekas ir sagaidāmas lielo Dienvidamerikas upju grīvās – Amazones upes zemienē (Brazīlija) un Paranas upes zemienē (Argentīna). Amazones upes delta pārvērtīsies par ap 1000 km garu un 50 – 150 km platu Atlantijas okeāna „Amazones jūras līci”. Salīdzinoši ar Eiropu, Āziju un Ziemeļameriku Dienvidamerika applūdīs mazāk, tomēr kopējie kontinenta teritoriālie zaudējumi būs ap 5%.

Āfrika, Tuvie un Vidējie Austrumi

Kā jau minēts iepriekšējā rakstā (Globālā sasilšana – prognozes Latvijai (20 metri). II daļa) globālās sasilšanas galvenā problēma Āfrikai būs sausuma izraisītās problēmas – lauksaimniecībā izmantojamo teritoriju samazināšanās, dzeramā ūdens trūkums, tuksnešu „uzbrukums”. Tas viss kopā var izraisīt sociālas, ekoloģiskas un ģeopolitiskas sekas. Kopējie Āfrikas teritoriālie zaudējumi no applūšanas būs ap 2%. Irākā Persijas līcis pa Tigras un Eifratas zemieni būs nonācis gandrīz līdz pašai Bagdādei. Pašreiz Bagdāde no jūras atrodas vairāk kā 500 km attālumā.

Austrālija un Okeānija

Līdzīgi kā Āfrikā, tāpat Austrālijai globālās sasilšanas galvenā problēma būs ne tik daudz applūšanas, kā sausuma izraisītās problēmas – lauksaimniecībā izmantojamo teritoriju samazināšanās, dzeramā ūdens trūkums, tuksnešu „uzbrukums”. Kopējie Austrālijas teritoriālie zaudējumi no applūšanas būs ap 2%. Papua-Jaungvinejā applūdīs ap 20 % tās teritorijas. Okeānijā no pasaules kartes turpināsies pazust simtiem salu.Globālā sasilšana - prognozes Latvijai (30 metri). III daļa, 9.1 out of 10 based on 18 ratings

Atslēgvārdi: globālā sasilšana, Katastrofas, Latvija, plūdi