Globālā sasilšana – prognozes Latvijai (30 metri). III daļa

06.05.2010 |  kategorija Katastrofas  |  17 komentāri draugiem.lv

avots: www.flickr.com eutrophication&hypoxia’s photostream

Samazinoties ledāju daudzumam uz Zemes, planētas sasilšana notiek vēl straujāk, jo no ledājiem un sniega brīvās teritorijas vairāk piesaista Saules siltumu. Palielinās Saules siltuma absorbcija, jo nav vairs balto ledāju, kas atstarotu kā iepriekš. Līdz ar to Zeme ieiet tādā kā spirālē – jo vairāk ledus kūst, jo vairāk siltuma Zeme absorbē, kā rezultātā ledus kūst vēl vairāk. Pat tālajā nākotnē cilvēku radītās modernās tehnoloģijas, kas nepiesārņo dabu, vairs nespēj aizkavēt nu jau izteikto planētas sasilšanu.

Planētas uzkaršana un tai sekojošās klimata izmaiņas rada milzu problēmas ļoti daudzām valstīm sagādāt pietiekamu daudzumu dzeramā ūdens un pārtikas.
Daudzās planētas vietās temperatūra ir kāpusi tik augstu, ka izraisa būtisku lauksaimniecībā izmantojamo zemju platību samazināšanos un to pārvēršanos pustuksnešos vai tuksnešos. Ilgstošie sausumi izraisa milzu krūmāju un mežu ugunsgrēkus.

Cilvēce savā ilgajā attīstības ceļā ir spējusi pielāgoties daudzām izmaiņām. Spēs to arī šajā planētas sasilšanas laikmetā.
Jau tūkstošiem gadu cilvēcei nākas pielāgoties sadzīvošanai ar uzbrūkošo okeānu un jūru ūdeņiem. Šī samierināšanās ar neizbēgamo, gadsimtu gaitā notiekošo sauszemes zaudēšanu, nes cilvēcei arī daudz jaunu zināšanu, pieredzi un atklāj jaunas iespējas.
Katrā nelaimē ir sava daļiņa laimes, un cilvēce to noteikti izmantos.

Balstoties pašreizējām zinātnieku prognozēm, var pieņemt, ka pēc aptuveni 4000 – 6000 gadiem ūdens līmenis pasaules okeānos un jūrās būs cēlies par aptuveni 30 metriem.

Ko tas nozīmē Latvijai?

Latvijā turpināsies Baltijas jūras ūdens pakāpenisks un neatlaidīgs uzbrukums galvenokārt Kurzemes un Zemgales teritorijai. Rīgas jūras līcis jau iestiepjas vairāk kā 70 km uz dienvidiem no pašreizējās vietas, un tā krasti sasniedz jau Lietuvas teritoriju.

Kartē jūs redzat iespējamo Latvijas teritoriju pēc 4000 – 6000 gadiem, kad ūdens līmenis pasaules okeānos un jūrās būs cēlies par 30 metriem.
Prognoze balstās uz pašreizējo Latvijas reljefa modeļa izpēti, bez tektonisko svārstību radītām izmaiņām. Zināmu ietekmi radīs arī jūras krastu erozija.

 
Kartē jūs paši varat aplūkot visas jūs interesējošās teritorijas un applūšanas radītās sekas, tomēr NeoGeo sniedz jums nelielu apkopojošu izklāstu par notikumiem Latvijā, Baltijā un pasaulē, kad ūdens līmenis pasaules okeānos un jūrās būs cēlies par 30 metriem.

Latvija


Latvija var zaudēt ap 19% no savas teritorijas.
Bez iepriekšējos rakstos (Globālā sasilšana – prognozes Latvijai (20 metri) II daļa.) minētajām pilsētām un ciemiem zem ūdens pazudīs Bārta, Dubeņi, Grobiņa, Usma, Krimūnas, Zaļenieki, Mazplatone, Bērstele, Ceraukste, Grenctāle, Code, Rosme, Iecava, Stelpe, Misa, Ciemupe, Saulkalne, Tīnūži, Murjāņi un Mandagas.

Zinot jūras uzbrukumu un plānojot savu dzīvi jūras krastos, daudzas apdzīvotās vietas tiks aizsargātas ar lielākām vai mazākām hidrotehniskām aizsargbūvēm – dambjiem, polderiem un slūžām.
Jo lielākas un stratēģiski nozīmīgākas būs pilsētas un citas apdzīvotās vietas, jo ilgstošāk un rūpīgāk tās tiks aizsargātas. Tā būs ne tikai Latvijas, bet visas pasaules tendence – maksimāli rūpēties par katra sauszemes kvadrātkilometra aizsardzību, jo planēta Zeme arvien vairāk pārtaps par ūdens planētu.

Kā raksturīgu piemēru šajā laikmetā, kad ūdens līmenis Baltijas jūrā būs cēlies par 30 m, ir jāmin sekojošu pilsētu aizsardzība:
Kuldīgai tiks izbūvēti vairāk kā 10 km gari un 7 – 9 m augsti aizsargdambji, kas vairākus tūkstošus gadus spēs nosargāt pilsētu. Tomēr beigās Pārventa būs jāatstāj un vēlāk pēc nepilniem tūkstoš gadiem arī Ventas kreisā krasta pilsētas daļa jāpamet. Arī pašu Ventu pie Kuldīgas jau tūkstošiem gadu ļaudis drīzāk uzskatīs par Baltijas jūras iestieptu līci, kura platums pie Kuldīgas būs ap 1 km;
Bauskai, atrodoties Mūsas un Mēmeles upes krastos, pakāpeniski tūkstošu gadu laikā, jūras ūdenim laužoties pa Lielupes gultni, būs jāpārtop par pilsētu, ko ieskauj jūra. Ar aizsargbūvēm iežogota tā kā pussala un Zemgales cietoksnis turpinās cīņu par savu izdzīvošanu. Kad jūras līmenis kāps vēl, Bauska pārtaps par salu, tomēr pēc sīvas aizsardzības tā būs jāatstāj pavisam.
Baldones nozīme globālās sasilšanas laikā tūkstošu gadu laikā pieaugs. Pašreiz nelielā pilsēta Rīgas tuvumā līdz ar Rīgas, Jūrmalas, Jelgavas un visas Piejūras zemienes applūšanu pakāpeniski uzņems gan daļu iedzīvotāju, ražošanas uzņēmumu un pārtaps par lielu pilsētu jūras tuvumā. Līdz brīdim, kamēr jūra sāks uzbrukumu pašai Baldonei. Ar spēcīgām aizsargbūvēm Baldone tūkstošiem gadu spēs cīnīties ar jūru un būt ietekmīga pilsēta jūras krastā.
Ogrei un Ikšķilei, cīnoties par savu eksistenci un tūkstošiem gadu esot pilsētām jūras krastā, būs rūpīgi un pamatīgi jāveido savas aizsargbūves. Tās kādu laiku glābs pilsētas, bet tomēr ar laiku abas pilsēta būs jāpamet.

Par pilsētām un ciemiem jūras krastos uz dažiem gadu tūkstošiem kļūs Gramzda, Durbe, Gudenieki, Alsunga, Padure, Kuldīga, Renda, Vandzene, Dzirciems, Tukums, Slampe, Dobele, Tērvete, Ziedkalne, Eleja, Svitene, Uzvara, Bauska, Bārbele, Vecumnieki, Baldone, Ogre, Ķegums, Ropaži, Sigulda, Loja un Korģene.

Latvijai Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī parādīsies daudzas salas. Dažas no tām diezgan lielas un ar lielām apdzīvotām vietām.
Latvijas rietumos būs salu grupa. Vislielākā – ap 200 km² ar tagadējiem ciemiem Lieģi, Tadaiķi, Vārtāju.
Kurzemes ziemeļos bijušā Usmas ezera rajonā, kas būs saplūdis ar Baltijas jūru, būs salu grupa. Lielākā no tām – ap 230 km² ar tagadējiem ciemiem Ugāli un Māteri. Interesanta būs salīdzinoši neliela sala ar pašreizējo Popes ciemu, tomēr tā pilnībā neapplūdīs nekad.
Daudz salu būs Zemgalē teritorijā starp Baldoni un Bausku – pārsvarā maza izmēra un pakļautas applūšanai nākotnē.

Eiropa

Visā Eiropā turpināsies pakāpeniska milzīgu platību applūšana. Pilnīgi visas Eiropas valstis, kas atrodas jūru un Atlantijas okeāna krastos, izjutīs ūdens līmeņa celšanās postošās sekas. Dažām no tām tas būs īpaši traģiski.
Apskatīsim valstis, kas cietīs visvairāk un, protams, mūsu kaimiņus.

Igaunija pazaudēs ap 25% savas teritorijas. Vislielākie teritoriālie zaudējumi – Igaunijas rietumu daļa un praktiski visas igauņu salas. Igaunijas ziemeļos teritoriju applūšana būs salīdzinoši neliela – glābs stāvkrasti un paaugstinātais reljefs Somu līča piekrastē.
Lielākā daļa no Tallinas, pateicoties izbūvētām hidrotehniskām aizsargbūvēm, pretosies applūšanai, bet pēc tūkstošiem gadu ilgas cīņas tā nākotnē būs jāatstāj.
No Igaunijas lielajām salām Sāmsalas un Hījumā paliks vien pavisam nelielas saliņas, kas arī nākotnē pazudīs zem jūras viļņiem.
Šajā globālās sasilšanas laikmetā Igaunija pazaudēs ar jūras salām bagātākās Baltijas valsts titulu. Par šī titula īpašnieci kļūs Latvija!
Applūstot teritorijām Igaunijas ziemeļaustrumos pierobežā ar Krievijas Federāciju, zem ūdens pazūd Narva un Somu jūras līcis savienojas ar Peipusa ezeru un tālāk ar Pleskavas ezeru. Pleskava kļūst par pilsētu Baltijas jūras krastā!

Lietuvas platība samazināsies par aptuveni 5%. Visā Lietuvas rietumu piekrastē Baltijas jūra dziļi (no 10 līdz 90 km) ielauzīsies sauszemē.
Pierobežā ar Kaļiņingradas apgabalu Lietuva pazaudēs plašas teritorijas un Baltijas jūras ūdens ieplūdīs Nemunas upes zemienē, sasniedzot pat Kauņu. Pateicoties ar jūras ūdeni pieplūdušajai Nemunai, Kauņa kļūs par piejūras pilsētu!
Svarīgi atcerēties, ka applūšanas briesmas Lietuvai uzbrūk ne tikai no Baltijas jūras valsts rietumos, bet arī no ziemeļiem – no Rīgas jūras līča puses. Applūstot plašām Zemgales teritorijām, Latvijā Grenctāles rajonā jūras ūdens pa Mūsas upes zemieni lauzīsies iekšā Lietuvas teritorijā. Un, sasniedzot 30 m jūras līmeņa kāpumu, Lietuva šeit pazaudēs jau ap 100 km² teritorijas. Jūras līmenim pieaugot, teritoriālie zaudējumi šajā rajonā Lietuvai būs ievērojami.
No Kuršu kāpas paliks vien dažas nelielas saliņas. Ne uz ilgu laiku.

Nīderlande būs jāizdzēš no pasaules kartes. Visu valsts teritoriju klās Ziemeļjūra.

Beļģija būs zaudējusi gandrīz pusi savas teritorijas.

Dānija atdalīsies no kontinenta un paliks par pavisam nelielu salu grupu.

Lielbritānija un Īrija abas būs pazaudējušas savas galvaspilsētas un kļuvušas par būtiski mazākām salām. Teritoriālie zaudējumi ap 10%.

Vācijas
, Francijas, Spānijas, Portugāles, Itālijas, Grieķijas un Rumānijas kontūras būs izmainījušās tiktāl, ka šodienas ģeogrāfijas pazinējam brīžiem ar grūtībām nāktos atpazīt šīs valstis. Teritoriālie zaudējumi ap 10 – 15%.

Somija, Zviedrija un Norvēģija cietīs salīdzinoši mazākus teritoriālus zaudējumus (7 – 8%).

Krievija ar savu milzīgo teritoriju, ko apskalo gan Ziemeļu Ledus okeāns, gan Klusais okeāns, zaudēs ievērojamas teritorijas pa visu savu piekrasti. Jau tūkstošiem gadu no ledus brīvais Ziemeļu ledus okeāns „aprīs” teritorijas Krievijas Eiropas ziemeļos, Ziemeļsibīrijā un Kolimas zemienē.
Kaspijas un Melnā jūra Krievijas dienvidos ar saviem ūdeņiem pārpludinās teritorijas (Krasnodaras novadā, Kalmikijas Republikā, Astrahaņas apgabalā un Volgogradas apgabalā), kas pēc platības būs līdzvērtīga patreizējai Latvijas teritorijai.

Āzija

Kazahstānā, ceļoties ūdens līmenim Kaspijas jūrā, pazaudēs milzīgas teritorijas Piekaspijas zemienē.

Pakistānā
applūdīs plašas platības ļoti blīvi apdzīvotā Indas upes zemiene, t.sk. Karāči pilsēta ar pašreiz esošajiem 12 miljoniem iedzīvotāju.

Bangladeša ir praktiski jāizdzēš no pasaules kartes, jo aptuveni 90% valsts teritorijas ir pazudušas zem Indijas okeāna viļņiem. Pašreiz Bangladešā dzīvo vairāk kā 150 miljoni iedzīvotāju.

Taizemē applūdīs ap 30% valsts teritorijas, ieskaitot galvaspilsētu Bangkoku. Pašreiz šajās applūstošajās teritorijās dzīvo vairāk kā 40 miljoni iedzīvotāju.

Ķīnā pārplūdis būs praktiski viss Lielais Ķīnas līdzenums. Dzeltenās jūras ūdens būs nonācis gandrīz 1000 km no pašreizējās krasta līnijas.

Filipīnas, Indija, Vjetnama, Japāna, Malaizija, Dienvidkoreja un Ziemeļkoreja applūšanas rezultātā pazaudēs plašas piejūru zemienes, kas bija vispiemērotākās lauksaimnieciskai ražošanai. Šīs teritorijas ir arī vienas no visvairāk apdzīvotām. Iespējams pārtikas trūkums un vērienīga iedzīvotāju migrācija.

Ziemeļamerika un Centrālamerika

ASV austrumu piekrastes kontūra būs mainījusies līdz nepazīšanai. Būs pazudusi milzīgā Delmērvas pussala. ASV štatos Mena, Masačūsetsa, Ņūhempšīra, Rodailenda, Konektikuta, Ņūdžersija, Delavēra, Mērilenda, Virdžīnija, Ziemeļkarolīna, Dienvidkarolīna, Džordžija un Vašingtonas apgabalā Atlantijas okeāna ūdens būs iekļuvis pat 200 km attālumā no pašreizējās krasta līnijas. Floridas štats būs sadalījies divās daļās, no kuras viena daļa būs pavisam neliela sala. Zem ūdens pazudīs simtiem pilsētu.
Meksikas līča piekrastē ūdens pa Misisipi upes zemieni būs nokļuvis pat 300 km kontinenta dziļumā. Teksasas, Luiziānas, Misisipi un Alabamas štatos applūdīs ļoti plašas piekrastes teritorijas.
ASV rietumu piekraste cietīs salīdzinoši mazāk. ASV kopumā zaudēs ap 7 – 8 % no savas teritorijas.

Kanādā plaša applūšana notiks Ņūfaundlendas salā, Jaunskotijā, Ontārio un Manitobas provinču ziemeļos, Nunavuta un Ziemeļrietumu teritoriju zemienēs.

Kuba būs sadalījusies divās mazākās salās.

Nikaragvā un Hondurasā applūdīs plašas teritorijas Moskītu krastā.

Karību jūrā būs izzudušas simtiem salu.

Dienvidamerika

Būtiskākās applūšanas sekas ir sagaidāmas lielo Dienvidamerikas upju grīvās – Amazones upes zemienē (Brazīlija) un Paranas upes zemienē (Argentīna). Amazones upes delta pārvērtīsies par ap 1000 km garu un 50 – 150 km platu Atlantijas okeāna „Amazones jūras līci”.
Salīdzinoši ar Eiropu, Āziju un Ziemeļameriku Dienvidamerika applūdīs mazāk, tomēr kopējie kontinenta teritoriālie zaudējumi būs ap 5%.

Āfrika, Tuvie un Vidējie Austrumi

Kā jau minēts iepriekšējā rakstā (Globālā sasilšana – prognozes Latvijai (20 metri). II daļa) globālās sasilšanas galvenā problēma Āfrikai būs sausuma izraisītās problēmas – lauksaimniecībā izmantojamo teritoriju samazināšanās, dzeramā ūdens trūkums, tuksnešu „uzbrukums”. Tas viss kopā var izraisīt sociālas, ekoloģiskas un ģeopolitiskas sekas.
Kopējie Āfrikas teritoriālie zaudējumi no applūšanas būs ap 2%.
Irākā Persijas līcis pa Tigras un Eifratas zemieni būs nonācis gandrīz līdz pašai Bagdādei. Pašreiz Bagdāde no jūras atrodas vairāk kā 500 km attālumā.

Austrālija un Okeānija

Līdzīgi kā Āfrikā, tāpat Austrālijai globālās sasilšanas galvenā problēma būs ne tik daudz applūšanas, kā sausuma izraisītās problēmas – lauksaimniecībā izmantojamo teritoriju samazināšanās, dzeramā ūdens trūkums, tuksnešu „uzbrukums”.
Kopējie Austrālijas teritoriālie zaudējumi no applūšanas būs ap 2%.
Papua-Jaungvinejā applūdīs ap 20 % tās teritorijas.
Okeānijā no pasaules kartes turpināsies pazust simtiem salu.

VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 9.1/10 (17 balsotāji)
Globālā sasilšana - prognozes Latvijai (30 metri). III daļa, 9.1 out of 10 based on 17 ratings

Atslēgvārdi: , , ,

Iepriekšējais raksts:
Hokejs ir mūsu sirdīs!!!

Komentāri

  1. peldetnepratejs komentē:

    08.05.2010 pulkst. 15:12(#)

    es lidz tam nenodzivosu.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 2)
  2. Eds komentē:

    09.05.2010 pulkst. 11:29(#)

    Jautājums:
    Uz kādu zinātnieku prognozēm tiek balstīts šis pieņēmums? 10m, 20m, 30m?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  3. Nelabojams komentē:

    09.05.2010 pulkst. 13:27(#)

    Pagapaga, kā tad okeāna ūdeņu celšanās varētu iespaidot izolēto Kaspijas jūru?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  4. NeoGeo komentē:

    09.05.2010 pulkst. 18:48(#)

    Atbilde Eds.
    Par globālās sasilšanas faktu ir pētīts, diskutēts un apspriests daudzās zinātniskās organizācijās. Piemēram, globālās sasilšanas faktu apstiprina Pasaules Meteorologu organizācija (World Meteorological Organization) un pie ANO izveidota zinātnieku organizācija, kas regulāri pēta klimata izmaiņas (Intergovernmental Panel on Climate Change).
    Protams pasaulē ir arī zinātnieku grupas, kas apgalvo pretējo.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  5. NeoGeo komentē:

    09.05.2010 pulkst. 18:57(#)

    Atbilde Nelabojamam.
    Uz planētas Zeme nekas nav izolēts.
    1)Būtiski mainoties pasaules okeāna līmenim, nenovēršami izmainās arī grunsūdens līmenis pat ļoti lielos attālumos no jūru un okeānu krastiem.
    2) Kaspijas jūra atrodas salīdzinoši netālu no Melnās jūras un Azovas jūras, kur Donas un Volgas upju baseini, pasaules okeāna līmenim ceļoties, veido savdabīgu “savienoto trauku” sistēmu.
    Tas arī izraisīs Kaspijas jūrā ūdens līmeņa celšanos

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  6. asa komentē:

    08.07.2010 pulkst. 13:53(#)

    Saulkrasti vispār būs zem ūdens

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  7. asa komentē:

    08.07.2010 pulkst. 13:55(#)

    Ja Rīgu aizskalos, kas tad būs Latvijas galvaspilsēta? Daugavpils?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  8. NeoGeo komentē:

    08.07.2010 pulkst. 14:26(#)

    Atbilde asa.
    NeoGeo iesaka – Aizkraukli.
    Skat. iepriekšējā rakstā:
    http://neogeo.lv/?p=2236

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  9. tkt komentē:

    26.07.2010 pulkst. 11:10(#)

    haha latgale vistipraka:xzD daugavpili labak varetu :) 2 lielaka pilseta un 2 lielaka iedzivotaju zina :) aizkraukle mazinja pilseta :P dugavpils !!!!!!!!!!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -1 (no 1)
  10. Vietējais komentē:

    07.11.2010 pulkst. 23:54(#)

    Es izvirzu projektu, ka būtu nepieciešams izveidot dambi starp Dāniju un Zviedriju., visām salām. Tādējādi varētu pasargāt visu Baltijas jūru un tās baseinu!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  11. Gudrais komentē:

    15.12.2010 pulkst. 18:35(#)

    Piekrītu.
    Šis projekts varētu būt vienīgais, kas glābtu Baltijas valstu un Latvijas svarīgākās teritorijas.Jo skatoties uz šo karti pastāv liels ”bet” vai tāda Latvijas valsts vēl būs.
    Manuprāt, Latvija tiks sadalīta un pievienota citām valsts teritorijām.Kurzeme un zemgale Lietuvai,un pārējais visticamāk Krievijai.
    Nemaz nerunājot par to ka lielākā pilsēta Latvijā būs zem ūdens un par vēl joprojām neatrisināto politisko un dzimstības jautājumu(Ja ir runa par latviešu tautu).

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -1 (no 1)
  12. bebrs komentē:

    26.12.2010 pulkst. 23:11(#)

    neprecīzi ievērota topogrāfija,nez kāpēc iezīmētas vietas kas ir 30 m v j l

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  13. agnese komentē:

    12.03.2011 pulkst. 13:12(#)

    interesanti būtu, ja būtu tāda karte, kur pats var ievadīt interesējošo jūras līmeni un tad vērot kā mainās Latvijas karte un applūst vietas. Ne tikai par 30 m, bet kaut vai paceļotie līmenim par 5 m, par 10 m utt

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  14. NeoGeo.lv komentē:

    12.03.2011 pulkst. 13:58(#)

    Atbilde Agnesei.
    Apskatiet NeoGeo.lv rakstus arī par 10m un 20m līmeņu celšanos.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  15. Rihards komentē:

    10.09.2011 pulkst. 20:05(#)

    Loti noderigi, butu, ja tiktu uzcelts dambis Danija, pie saurumiem. Tad Baltijas jura nemaz neapplustu. Ja uzkustu polu ledus, vai patiesiba udens limenis var celties par 30 metriem?
    /Atvainojos, ka nav garumzimju/

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  16. es komentē:

    04.07.2012 pulkst. 11:41(#)

    Latvija vispār moš nepastāvēs pēc 4000-6000 gadu un otrkārt varbūt uz to laiku cilvēce dzīvos debesīs, uz mēness, bet nu noteikti ne tā kā tagad.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  17. A komentē:

    15.02.2014 pulkst. 18:16(#)

    lieliski, uztaisiet arī rakstus, kas notiks , ja jūras līmenis celsies par 50 un visiem 100 metriem!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri


Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv