Radiācijas drošība Latvijā. I daļa

13.05.2010 |  kategorija Katastrofas  |  11 komentāri draugiem.lv

Forsmarkas AES Zviedrijā. Avots: www.flickr.com Arenamontanus’ photostream
Latvijai nav nevienas atomelektrostacijas. Tas pats ir sakāms par dažām valstīm Latvijas tuvumā – Igauniju, Baltkrieviju, Poliju, Dāniju. 2009. gada 31. decembrī uz visiem laikiem tika apstādināta esošās Ignalinas atomelektrostacijas (AES) 2. kodolreaktors. Ignalinas AES 1. kodolreaktors jau tika pilnībā izslēgts 2004. gada 31. decembrī, taču izlietotā kodoldegviela un radioaktīvie atkritumi arvien atrodas Ignalinas AES. Tie tiek uzglabāti speciāli uzbūvētā glabātuvē, kur tie atradīsies vismaz 50 gadus. Tomēr 1000 km attālumā no Latvijas robežas atrodas 24 darbojošās atomelektrostacijas.
Tās izvietojas sekojošās valstīs: • Vācija – 7 atomelektrostacijas; • Krievija – 5 atomelektrostacijas; • Zviedrija – 3 atomelektrostacijas; • Ukraina – 3 atomelektrostacijas; • Somija – 2 atomelektrostacijas; • Čehija – 2 atomelektrostacijas; • Slovākija – 2 atomelektrostacijas.
Visu atomelektrostaciju precīzu atrašanās vietu jūs varat aplūkot kartē. Tāpat, kartē uzklikšķinot uz katras atomelektrostacijas apzīmējuma, varat iegūt pilnu informāciju par to. Pietuvinoties kartē, jūs varat apskatīt katras atomelektrostacijas izskatu satelītattēlā.
Uzziņai: Latvijai tuvumā esošo atomelektrostacijās izmantotie kodolreaktoru tipi: • LWGR – padomju zinātnieku radīts kodolreaktoru tips, kuru pamatā izmanto Krievija (šādi reaktori darbojās arī Ignalinas AES) • PWR – ASV radīts kodolreaktoru tips, kas visplašāk tiek izmantots rietumu atomelektrostacijās • BWR – ASV radīts kodolreaktoru tips, otrs visplašāk izmantotais (pēc PWR) rietumu atomelektrostacijās • Černobiļas AES avārija notika LWGR tipa reaktorā (4. bloks ar jaudu 1000 MW).
Analizējot atomelektrostacijas pēc to izvietojuma, jaudas un reaktora tipa var secināt: • Latvijai ir ap 250 km plata buferzona no visām pusēm, kurā neatrodas neviena darbojošās atomelektrostacija. • Latvija ir labāk pasargāta valsts no potenciālā radioaktīvā piesārņojuma nekā Igaunija, Lietuva, Krievija, Vācija, Somija, Zviedrija, Ukraina. • Ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu virzienā no Latvijas atrodas potenciāli bīstamākās AES – jaudīgākās un ar LWGR tipa reaktoriem aprīkotās atomelektrostacijas (Ļeņingradas un Kurskas AES). Tomēr tās atrodas salīdzinoši tālu, kā arī valdošo vēju virziens Latvijai ir labvēlīgs. • Ziemeļu virzienā no Latvijas izvietotās atomelektrostacijas Somijā un Zviedrijā ir aprīkotas ar samērā drošiem reaktoru tipiem, kā arī valdošo vēju virziens Latvijai ir labvēlīgs. • Rietumu un dienvidrietumu virzienā no Latvijas izvietotās atomelektrostacijas ir salīdzinoši tālu, tās ir mazākas jaudas un tiek izmantoti salīdzinoši droši reaktoru tipi. • Latvijai dienvidos bīstamākās ir Rovnas un Hmeļņickas AES, taču tās ir salīdzinoši jaunas un modernas AES, kurās izmanto salīdzinoši drošākus reaktoru tipus. • Ignalinas AES kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu glabātava ir bīstams objekts, kas atrodas Latvijas pierobežā, tomēr teorētiski tam ir būtiski mazāka bīstamības pakāpe, kā strādājošai atomelektrostacijai.

  Teorētiskas briesmas Latvijai no radioaktīvā piesārņojuma varētu rasties, ja kādā no atomelektrostacijām notiktu tehniska avārija vai terora akts, kura rezultātā atmosfērā tiktu izmests liels daudzums radioaktīvo vielu. Šie radioaktīvie putekļi un aerosoli vēja ietekmē var pārvietoties lielos attālumos. Visplašāk zināmā milzu kodolkatastrofa bija Černobiļas AES avārija 1986. gada 26. aprīlī, kad radioaktīvais piesārņojums vēja nests nonāca pat tālāk kā 2000 km no atomelektrostacijas (Latvijas robeža – 570 km). Černobiļas AES avārijas izraisītā radioaktīvā piesārņojuma karte.

Černobiļas AES avārijas izraisītais radiaktīvais piesārņojumsAvots: UNEP/GRID-Arendal Maps and Graphics Library
Černobiļas AES drupas un zem betona sarkofāga apglabātos reaktorus jūs varat aplūkot satelītuzņēmumā. Minētās atomelektrostacijas un slēgtā Ignalinas AES atrodas sekojošā attālumā no Latvijas robežas un Rīgas:
AES nosaukums Valsts Attālums līdz Latvijas robežai (km) Attālums līdz Rīgai (km)
Ignalinas AES Lietuva 9 212
Lovīsas AES Somija 244 382
Ļeņingradas AES Krievija 276 435
Oskašhamnas AES Zviedrija 277 456
Forsmarkas AES Zviedrija 375 513
Olkiluoto AES Somija 390 497
Smoļenskas AES Krievija 390 650
Kaļiņinas AES Krievija 450 636
Rovnas AES Ukraina 475 615
Ringhalsas AES Zviedrija 548 726
Hmeļņickas AES Ukraina 600 750
Kurskas AES Krievija 690 945
Kruemmelas AES Vācija 750 960
Brokdorfas AES Vācija 795 1005
Brunsbiteles AES Vācija 810 1020
Dukovani AES Čehija 840 1010
Unterveseras AES Vācija 840 1060
Temelinas AES Čehija 870 1080
Grondes AES Vācija 870 1090
Bohunices AES Slovākija 900 1050
Mochovces AES Slovākija 910 1040
Novovoroņežas AES Krievija 915 1170
Dienvidukrainas AES Ukraina 930 1125
Emslandes AES Vācija 970 1180
Grafenreinfeldas AES Vācija 1000 1230

Pēc jaudas, reaktoru skaita un tipa darbojošās atomelektrostacijas grupējas sekojoši:
AES nosaukums Valsts Kopējā elektriskā jauda (MW) Reaktoru skaits un tips
Novovoroņežas AES Krievija 3948 * 3-PWR
Ļeņingradas AES Krievija 3700 ** 4-LWGR
Kurskas AES Krievija 3700 *** 4-LWGR
Ringhalsas AES Zviedrija 3654 3-PWR; 1-BWR
Forsmarkas AES Zviedrija 3138 3-BWR
Kaļiņinas AES Krievija 2850 **** 3-PWR
Dienvidukrainas AES Ukraina 2850 3-PWR
Smoļenskas AES Krievija 2775 3-LWGR
Rovnas AES Ukraina 2657 4-PWR
Oskašhamnas AES Zviedrija 2511 3-BWR
Temelinas AES Čehija 1926 2-PWR
Hmeļņickas AES Ukraina 1900 ***** 2-PWR
Dukovani AES Čehija 1752 4-PWR
Olkiluoto AES Somija 1720 ****** 2-BWR
Brokdorfas AES Vācija 1410 1-PWR
Grondes AES Vācija 1360 1-PWR
Kruemmelas AES Vācija 1346 1-PWR
Unterveseras AES Vācija 1345 1-PWR
Emslandes AES Vācija 1329 1-PWR
Grafenreinfeldas AES Vācija 1275 1-PWR
Lovīsas AES Somija 976 2-PWR
Bohunices AES Slovākija 890 2-PWR
Mochovces AES Slovākija 872******* 2-PWR
Brunsbiteles AES Vācija 771 1-PWR
* notiek vēl 2 reaktoru izbūve (2228 MW) ** notiek vēl 1 reaktora izbūve (1085 MW) *** notiek vēl 1 reaktora izbūve (915 MW) **** notiek vēl 1 reaktora izbūve (950 MW) ***** notiek vēl 2 reaktoru izbūve (1900 MW) ****** notiek vēl 1 reaktora izbūve (1600 MW) ******* notiek vēl 2 reaktoru izbūve (782 MW)
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 9.8/10 (15 balsotāji)
Radiācijas drošība Latvijā. I daļa, 9.8 out of 10 based on 15 ratings

Atslēgvārdi: , , ,

Nākošais raksts:
Kur ir Zemgales centrs?

Komentāri

  1. Sky Captain komentē:

    13.05.2010 pulkst. 12:48(#)

    Vai tad Ignalinā nebija RBMK tipa reaktori?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  2. NeoGeo komentē:

    13.05.2010 pulkst. 13:17(#)

    Atbilde Sky Captain.
    Ignalīnā bija LWGR tipa reaktori.
    http://www.iaea.org/programmes/a2/

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 2)
  3. Edžus komentē:

    13.05.2010 pulkst. 15:36(#)

    Vai šeit netiek jaukts vienkārši nosaukums dažādās valodās?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -1 (no 1)
  4. NeoGeo komentē:

    13.05.2010 pulkst. 16:00(#)

    Atbilde Edžus.
    Jā Jums ir taisnība.
    RBMK ir akronīms (Russian reaktor bolshoy moschnosti kanalniy)vai krieviski – Реактор Большой Мощности Канальный
    Rietumu pasaulē šāda tipa reaktorus sauc par LWGR (Light-Water-cooled Graphite-moderated Reactor).

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -1 (no 1)
  5. Baac komentē:

    13.05.2010 pulkst. 18:03(#)

    Diezgan baisi! Jācer, ka visas 24 strādās bez starpgadījumiem.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -1 (no 1)
  6. Oto komentē:

    13.05.2010 pulkst. 20:35(#)

    Starpgadījumu reaktoros ir salīdzinoši ļoti maz. Nebūtu bijis Černobiļas PSRS noziedzīgais eksperiments tad nebūtu arī liekas panikas. Bet no otras puses vismaz reaktori tiek būvēti drošāki, nebūtu avārijas, gan jau ka turpinātu pa lēto.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -1 (no 1)
  7. Sky Captain komentē:

    15.05.2010 pulkst. 12:29(#)

    Černobiļa tik lielas problēmas sataisīja, jo tur pēc sprādziena aizdegās reaktorā esošais grafīts kas degot veicināja radioaktīvo materiālu izplūšanu augstu gaisā. Nebijis ugunsgrēka tad radioaktīvais piesārņojums no avārijas būtu vairāk vai mazāk lokāls. Reaktori kuru konstrukcijā nav degošu materiālu tāda mēroga avāriju fiziski nav spējīgi sataisīt pat ja visas drošības sistēmas vienlaikus saiet sviestā.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 2)
  8. liz komentē:

    23.09.2010 pulkst. 14:14(#)

    ļoti nepilnīgs raksts.. vācijā vien ir nevis 7, bet gan 17, eiropā vien ap 200, visā pasaulē ap 400..

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -2 (no 2)
  9. NeoGeo komentē:

    23.09.2010 pulkst. 14:53(#)

    Atbilde liz.
    Neo Geo rakstā runa iet par AES, kas atrodas līdz 1000 km attālumā no Latvijas robežas. Tādas ir 24 AES.
    Šobrīd visā pasaulē ir vairāk kā 400 darbojošās AES.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -1 (no 1)
  10. J.A. komentē:

    25.01.2011 pulkst. 13:27(#)

    Klau, nu palabo tekstā to reaktora tipu uz RBMK. Tavā norādītajā linkā taču arī IAEA to izmanto: Ignalina 2, 1185 MW(e), RBMK, Lithuania, (31 December). RBMK bija tikai un vienīgi bijušās PSRS teritorijā.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -1 (no 1)
  11. Uldis komentē:

    21.03.2013 pulkst. 11:58(#)

    Vēl jau arī eksistē zinātniskās stacijas, kā piemēram bija Salaspilī.
    Un vispār, pirms Salaspils reaktoru slēdza, tas bija viens no modernajiem eiropā. Uz to arī pēc neatkarības brauca ārzemju gudrās galvas. Un slēgšanu veicināja ne jau tā vecums, bet gan uzspiestais no EU. Tāpat kā LV cukura ražotņu traucēsana Dāņiem un citiem…

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -1 (no 1)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri

Read previous post:
Aptaujas rezultāti par globālo sasilšanu

Aptaujas rezultāti par globālo sasilšanu Noslēgusies aptauja par globālo sasilšanu, kurā savu viedokli izteica 100 NeoGeo lasītāju.

Close

Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv