Radiācijas drošība Latvijā. II daļa

31.05.2010 |  kategorija Katastrofas  |  5 komentāri draugiem.lv

Avots: www.flickr.com polonium9’s photostream
NeoGeo piedāvā lasītājiem radioaktīvā piesārņojuma draudu kalendāru, kurā var redzēt katras atomelektrostacijas (līdz 1000 km no Latvijas robežas) iespējamā radioaktīvā piesārņojuma nonākšanas laiku līdz Latvijai.
AES nosaukums, valsts Nepie- ciešamais vēja vir- ziens Gada mēneši, kad dominē šāds vēja virziens* Vēja stip- rums** m/s Radioaktīvais piesārņojums (mākonis) sasniedz:
Latvijas robežu Rīgu
Ignalinas AES (Lietuva) D; DA; DR Bieži visos gada mēnešos Viegls 1 stunda 24 stundas
Mērens 22 stundas 9 stundas
Stiprs 12 minūtes 5 stundas
Vētrains 8 minūtes 3 stundas
Lovīsas AES (Somija) Z; ZA Reti visos gada mēnešos Viegls 28 stundas 43 stundas
Mērens 10 stundas 16 stundas
Stiprs 6 stundas 9 stundas
Vētrains 4 stundas 6 stundas
Ļeņingradas AES (Krievija) ZA Reti visos gada mēnešos Viegls 31 stundas 49 stundas
Mērens 11 stundas 18 stundas
Stiprs 6 stundas 10 stundas
Vētrains 4 stundas 6 stundas
Oskašhamnas AES (Zviedrija) ZR Reti visos gada mēnešos, izņemot maiju Viegls 31 stundas 52 stundas
Mērens 11 stundas 19 stundas
Stiprs 6 stundas 10 stundas
Vētrains 4 stundas 7 stundas
Forsmarkas AES (Zviedrija) ZR Reti visos gada mēnešos, izņemot maiju Viegls 43 stundas 58 stundas
Mērens 16 stundas 21 stundas
Stiprs 8 stundas 12 stundas
Vētrains 5 stundas 8 stundas
Olkiluoto AES (Somija) Z; ZR Reti visos gada mēnešos, izņemot maiju Viegls 44 stundas 56 stundas
Mērens 16 stundas 21 stundas
Stiprs 9 stundas 11 stundas
Vētrains 6 stundas 7 stundas
Smoļenskas AES (Krievija) DA Reti visos gada mēnešos, izņemot februāri, martu un aprīli Viegls 44 stundas 74 stundas
Mērens 16 stundas 27 stundas
Stiprs 9 stundas 15 stundas
Vētrains 6 stundas 10 stundas
Kaļiņinas AES (Krievija) A Reti visos gada mēnešos Viegls 51 stundas 72 stundas
Mērens 19 stundas 26 stundas
Stiprs 10 stundas 14 stundas
Vētrains 7 stundas 9 stundas
Rovnas AES (Ukraina) D Janvāris, februāris, marts,aprīlis, oktobris, novembris, decembris Viegls 54 stundas 70 stundas
Mērens 20 stundas 25 stundas
Stiprs 11 stundas 14 stundas
Vētrains 7 stundas 9 stundas
Ringhalsas AES Zviedrija R Maijs, jūnijs, jūlijs, augusts, septembris Viegls 62 stundas 82 stundas
Mērens 23 stundas 30 stundas
Stiprs 12 stundas 16 stundas
Vētrains 8 stundas 11 stundas
Hmeļņickas AES (Ukraina) D; DA Janvāris, februāris, marts, aprīlis, oktobris, novembris, decembris Viegls 68 stundas 85 stundas
Mērens 25 stundas 31 stundas
Stiprs 14 stundas 17 stundas
Vētrains 9 stundas 11 stundas
Kurskas AES (Krievija) DA Reti visos gada mēnešos, izņemot februāri, martu un aprīli Viegls 78 stundas 107 stundas
Mērens 29 stundas 39 stundas
Stiprs 16 stundas 21 stundas
Vētrains 10 stundas 14 stundas
Kruemmelas AES (Vācija) R; DR Bieži visos gada mēnešos Viegls 85 stundas 109 stundas
Mērens 31 stundas 40 stundas
Stiprs 17 stundas 22 stundas
Vētrains 11 stundas 14 stundas
Brokdorfas AES (Vācija) R; DR Bieži visos gada mēnešos Viegls 90 stundas 114 stundas
Mērens 33 stundas 42 stundas
Stiprs 18 stundas 23 stundas
Vētrains 12 stundas 15 stundas
Brunsbiteles AES (Vācija) R; DR Bieži visos gada mēnešos Viegls 92 stundas 116 stundas
Mērens 34 stundas 42 stundas
Stiprs 18 stundas 23 stundas
Vētrains 12 stundas 15 stundas
Dukovani AES (Čehija) DR Bieži visos gada mēnešos, izņemot februāri Viegls 95 stundas 115 stundas
Mērens 35 stundas 42 stundas
Stiprs 19 stundas 23 stundas
Vētrains 12 stundas 15 stundas
Unterveseras AES (Vācija) R; DR Bieži visos gada mēnešos Viegls 95 stundas 120 stundas
Mērens 35 stundas 44 stundas
Stiprs 19 stundas 24 stundas
Vētrains 12 stundas 16 stundas
Temelinas AES (Čehija) DR Bieži visos gada mēnešos, izņemot februāri Viegls 99 stundas 122 stundas
Mērens 36 stundas 45 stundas
Stiprs 20 stundas 24 stundas
Vētrains 13 stundas 16 stundas
Grondes AES (Vācija) DR Bieži visos gada mēnešos, izņemot februāri Viegls 99 stundas 124 stundas
Mērens 36 stundas 45 stundas
Stiprs 20 stundas 25 stundas
Vētrains 13 stundas 16 stundas
Bohunices AES (Slovākija) DR Bieži visos gada mēnešos, izņemot februāri Viegls 102 stundas 119 stundas
Mērens 37 stundas 44 stundas
Stiprs 20 stundas 24 stundas
Vētrains 13 stundas 15 stundas
Mochovces AES (Slovākija) DR Bieži visos gada mēnešos, izņemot februāri Viegls 103 stundas 118 stundas
Mērens 38 stundas 43 stundas
Stiprs 21 stundas 23 stundas
Vētrains 13 stundas 15 stundas
Novovoroņežas AES (Krievija) DA Reti visos gada mēnešos, izņemot februāri, martu un aprīli Viegls 104 stundas 133 stundas
Mērens 38 stundas 49 stundas
Stiprs 21 stundas 26 stundas
Vētrains 13 stundas 17 stundas
Dienvidukrainas AES (Ukraina) D; DA Janvāris, februāris, marts, aprīlis, oktobris, novembris, decembris Viegls 105 stundas 128 stundas
Mērens 39 stundas 47 stundas
Stiprs 21 stundas 25 stundas
Vētrains 14 stundas 16 stundas
Emslandes AES (Vācija) DR Bieži visos gada mēnešos, izņemot februāri Viegls 110 stundas 134 stundas
Mērens 40 stundas 49 stundas
Stiprs 22 stundas 27 stundas
Vētrains 14 stundas 17 stundas
Grafenreinfeldas AES (Vācija) DR Bieži visos gada mēnešos, izņemot februāri Viegls 113 stundas 139 stundas
Mērens 41 stundas 51 stundas
Stiprs 23 stundas 28 stundas
Vētrains 15 stundas 18 stundas
* Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ilggadējie meteoroloģiskie novērojumi par valdošiem vējiem. ** Vēja stipruma apraksts: • Viegls vējš (1,6 – 3, 3 m/s) – Jūt vēja kustību uz sejas, čaukst koku lapas. Uz ūdens īsi, stāvi viļņi. • Mērens vējš (5,5 – 7,9 m/s) – Lokās tievie koku zari, gaisā ceļas putekļi. Viļņojas zāle un labība. Jūrā viļņi kļūst garāki, virsotnēm plīstot, rodas baltas putas. • Stiprs vējš (10,8 – 13,8 m/s) – Lokās resni koku zari, šalc mežs. Zāle un labība brīžam liecas līdz zemei. Dūc telegrāfa vadi. Viļņi jūrā sāk plīst, bangojuma šalkoņa pāriet dunoņā. • Vētrains (17,2 – 20,7 m/s) – Liecas lieli koki, lūst tievi zari. Cilvēka gaita pret vēju ievērojami apgrūtināta. Tālu no krasta dzirdama ūdeņu bangojuma dunoņa.
Atbilstoši Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (International Atomic Energy Agency) apstiprinātajai starptautiskajai radiācijas negadījumu izvērtēšanas skalai, visi incidenti, kas notiek pasaulē šajā jomā iedalās 7 līmeņos: 7. līmenis – Nozīmīga avārija. Līdz šim šāda avārija cilvēces vēsturē ir tikai viena – Černobiļas AES avārija 1986. gadā. 6. līmenis – Nopietna avārija. Arī šāda līmeņa avārija uz planētas līdz šim ir notikusi tikai vienu reizi – 1957. gadā Čeļabinskas apgabalā Krievijā. Vēsturē šī avārija ir palikusi ar nosaukumu Kištimas katastrofa (Kyshtym disaster). Notika sprādziens slepenā padomju radioaktīvo materiālu pārstrādes rūpnīcā, kura rezultātā atmosfērā tika izmests liels daudzums radioaktīvo vielu. 10 stundu laikā radioaktīvais mākonis nonāca 350 km attālumā. Tika radioaktīvi piesārņota vairāk kā 800 km² liela teritorija. 5. līmenis – Avārija ar plašākām sekām. Līdz šim ir bijušas vairākas šādas avārijas. Viena no tām notika 1957. gadā Lielbritānijā Vindskeilas kodolreaktorā, kurā izcēlās ugunsgrēks. Notika radioaktīvā materiāla noplūde atmosfērā, kas piesārņoja ap 500 km² lielu teritoriju. 4. līmenis – Avārija ar lokālām sekām. Notikušas daudzas šādas avārijas. Pēdējā un nopietnākā no tām – 1999. gadā notikušā eksplozija Tokaimuras radioaktīvo materiālu pārstrādes rūpnīcā Japānā. Rupji pārkāpjot darba drošības noteikumus, rūpnīcas strādnieks izraisīja eksploziju. Radioaktīvais piesārņojums izplatījās tikai rūpnīcas telpās. 27 rūpnīcas darbinieki guva radioaktīvo apstarojumu, 2 vēlāk mira. 3. līmenis – Nopietns negadījums. Notikuši daudzi šādi negadījumi. Viens no tiem notika 1989. gadā Spānijā Vandelosas atomelektrostacijā. Blakus atomelektrostacijai izcēlās ugunsgrēks, kura rezultātā uz laiku pārstāja darboties stacijas drošības sistēmas. Radioaktīvā noplūde nenotika. 2. līmenis – Negadījums. Notikuši ļoti daudzi šādi negadījumi. Piemērs – 2005. gadā Argentīnas Atuchas atomelektrostacijas darbinieks darbā ieguva paaugstinātu radiācijas devu. 1. līmenis – Anomālija. Neliels paaugstināts radiācijas fons atomelektrostacijā vai kodolražotnē.
Teorētiski Latviju pie nelabvēlīga vēja virziena un meteoroloģiskiem apstākļiem var apdraudēt tikai 5. – 7. līmeņa avārijas. Kā iemesls šāda līmeņa avārijām var būt: • nopietna kļūme ražošanas procesā; • terora akts; • zemestrīce; • gaisa kuģa, meteorīta vai Zemes mākslīgā pavadoņa nokrišana.
Latvijas teritorijā atrodas tikai trīs objekti, kuriem ir noteikts valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta status. Šie objekti parādīti kartē.   • Valsts asinsdonoru centrs Rīgā, Sēlpils ielā 6, kur atrodas gamma starošanas iekārta. • Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras radioaktīvo atkritumu glabātava „Radons” Baldones novadā. • Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras Salaspils kodolreaktors Salaspilī, Miera ielā 31. 1998. gadā tika apturēta kodolreaktora darbība. Turpmākajos gados daļa izlietotās kodoldegvielas pārvesta uz Krieviju, daļa – uz radioaktīvo atkritumu glabātuvi „Radons”, daļa – vēl tiek uzglabāta bijušajā Salaspils kodolreaktorā. Šie iepriekš minētie trīs potenciāli bīstamie valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekti, kāda negadījuma (ugunsgrēks, terora akts, personāla kļūda) rezultātā, var radīt apdraudējumu objekta darbiniekiem un izraisīt radioaktīvo piesārņojumu objekta teritorijā un nelielā tuvākā apkārtnē. Kopējais jonizējošā starojuma avotu skaits Latvijā ir ap 12 300. Medicīna šobrīd ir tā Latvijas nozare, kurā visplašāk izmanto jonizējošā starojuma avotus.
Latvijā var notikt kādas nelielas teritorijas radioaktīva piesārņošana gadījumos, ja: • nokrīt Zemes mākslīgais pavadonis ar radioaktīviem materiāliem; • pārvadājot pa autoceļiem, dzelzceļu vai ar jūras transportu notiek avārija; • notiek neatļautas darbības ar kodolmateriāliem (zādzība, neatļauta pārvietošana un lietošana u.c.).
Pašreiz Latvijā ir izveidota automātiskā valsts nozīmes jonizējošā starojuma monitoringa un radiācijas negadījumu agrās brīdināšanas sistēma, kurā ietilpst 16 stacijas. Staciju atrašanās vietas var aplūkot kartē.
  Uz Latvijas robežas kontrolē radionuklīdu daudzumu pārtikas produktos. Uz Latvijas robežas tiek izmantotas 17 stacionārās iekārtas un 50 portatīvās iekārtas, lai kontrolētu radioaktīvo piesārņojumu kravās. Uzstādītas 6 stacionārās iekārtas – 3 Rīgas ostā, 2 – Liepājas ostā, 1 – Ventspils ostā. Radiācijas drošības centrs nodrošinās 24 stundu gatavību, lai sniegtu konsultācijas Latvijas robežsardzei, muitai, drošības struktūrām un piedalītos atklāto radioaktīvo materiālu izpētē. Izvērtējot visu iepriekš minēto, kopumā Latviju var uzskatīt kā salīdzinoši drošu valsti pasaulē kodoldrošības un jonizējošā starojuma jomā.
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 10.0/10 (11 balsotāji)
Radiācijas drošība Latvijā. II daļa, 10.0 out of 10 based on 11 ratings

Atslēgvārdi: , , ,

Iepriekšējais raksts:
Izgatavo vulkānu!

Komentāri

  1. tepat komentē:

    17.06.2010 pulkst. 16:23(#)

    Latvijā dzīvot ir labi!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  2. Gundars komentē:

    04.12.2010 pulkst. 15:16(#)

    Ļoti labs raksts paldies autoriem !
    Izrādās Latvija ir viena no iekārojamākajām zemēm , kur dzīvot .

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  3. NeoGeo komentē:

    04.12.2010 pulkst. 16:04(#)

    Atbilde Gundaram.
    Latvija ir un nākotnē būs viena no visdrošākajām vietām uz pasaules.
    Ne tikai no ekoloģiskā un politiskā viedokļa, bet arī no sociālā un ekonomiskā.
    Tam pašreiz netic 90% Latvijas iedzīvotāju, bet tā tas būs!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 2)
  4. Linda komentē:

    21.03.2011 pulkst. 17:40(#)

    Ticu ka Latvija ir viena no labākajām valstīm!
    Ļoti labs raksts, paldies!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 2)
  5. Arita Červinska komentē:

    18.04.2012 pulkst. 00:59(#)

    Noderīga informācija.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -1 (no 1)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri

Read previous post:
Izgatavo vulkānu!

Izgatavo vulkānu! Izgatavojot vulkāna modeli no papīra, jūs iepazīsiet Īslandes vulkāna Eijafjadlajegidla shematisko modeli – vulkāna pazemes daļu, vulkāna virsotni,...

Close

Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv