Lai lasītāji labāk izprastu un uzskatamāk varētu iztēloties liela izmēra meteorīta kritiena sekas jūrā, NeoGeo piedāvā iepazīties ar aprakstu iedomātam scenārijam, ja šāds meteorīta kritiens notiktu jūrā Latvijas piekrastē. Par piemēru izvēlējāmies meteorītu, kura nokrišanas iespēja uz Zemes tiek vērtēta ar varbūtību reizi 10 000 gados. Par šāda meteorīta nokrišanas sekām uz sauszemes NeoGeo jau rakstīja savā rakstā Kad nokrīt meteorīts, ko varam sagaidīt reizi 10 000 gados...

Īsumā šāda meteorīta raksturojums: • dzelzs meteorīts, kura kopējais svars, atsitoties pret Zemi, ir ap 5000 tonnām; • meteorīta blīvumu ap 7,5 tonnas/m³; • meteorīta izmērs ap 700 m³ vai ~ 9 m diametrā; • krišanas ātrums ap 12 km/sekundē; • kritiena radītās enerģijas daudzums ne mazāks par 1 megatonnas trotila ekvivalenta (TNT) radīta eksplozijas efekta (vairāk kā 70 reizes jaudīgāks sprādziens par Hirosimas atombumbu).

Kas notiktu ar Rīgas jūras līča piekrasti pēc šāda izmēra meteorīta kritiena?

Šāda izmēra meteorītu jau pirms tā nokrišanas debesīs pamanītu un sadzirdētu daudzi iedzīvotāji līdz pat 1 000 kilometru attālumā no meteorīta krišanas vietas, jo tas būtu iespaidīgs skats ar spilgtu baltu, dzeltenu vai sarkanīgu krītošu lodi, aiz kuras paliek ugunīga aste. Krišanu pavadītu dunošs troksnis debesīs. Krišanas brīdī rastos apdullinošs troksnis, kuru dzirdētu vairāk kā 100 kilometru attālumā. Pasaules seismoloģiskās stacijas fiksētu vidēji stiprai zemestrīcei atbilstošu zemes satricinājumu. Tā kā ūdens dziļums meteorīta krišanas vietā ir tikai 42 m, tad meteorīta milzu kinētiskā enerģija tiek lielā mērā novirzīta arī uz jūras dibenu. Milzu eksplozijas rezultātā jūras dibenā izveidojas krāteris, kas gan būtu gandrīz 1,5 reizes mazāks (ap 180 m diametrā un 34 m dziļumā) nekā tad, ja kritiens būtu noticis uz sauszemes. Pirmais, kas notiks kritiena brīdī, būtu milzīga trokšņa pavadīta, ūdens virsmas iluminējoša izgaismošanās. Tas būtu saistīts ar to, ka jūras dibenā ūdenī, sprādziena brīdī rodas milzu ugunslode. Eksplozijas gāzes veido milzīgu burbululi, kas izplešoties rada triecienvilni. Triecienvilnis radītu lielu ūdens sfēru, kas pirmajās 30 sekundēs pēc trieciena izaugtu par līdz 4 km rādiusā lielu ūdens mākoni. Pašā milzu ūdens lodes vidū, kur ir meteorīta krišanas centrs, pacelsies vertikāls ūdens stabs līdz 6 – 7 km augstumā. Šo vertikālo ūdens stabu ar neapbruņotu aci ieraudzītu visās Rīgas jūras līča pludmalēs esošie cilvēki, tomēr ilgi vērot šo grandiozo skatu nedrīkt. Ļaudīm, kas atrodas Jūrmalas un Rīgas apkārtnes pludmalēs ir tikai 20 – 30 minūtes laika, lai pazustu no piekrastes pēc iespējas tālāk! Pēc tam sāksies tas, kas radīs grandiozus postījumus visai Rīgas jūras līča piekrastei – milzu cunami! 1 megatonnas trotila ekvivalenta (TNT) radītā eksplozija (vairāk kā 70 reizes jaudīgāks sprādziens par Hirosimas atombumbu) 4 km attālumā no meteorīta krišanas epicentra būs radījis ap 40 m augstu pirmo cunami vilni. Šim vilnim attālinoties no meteorīta krišanas epicentra viļņa augstums pakāpeniski plok un jau 9 km attālumā tas ir samazinājies līdz 18 m augstumam. Pirmajam cunami vilnim virzoties dienvidu, austrumu un rietumu virzienā, jūras dziļums pakāpeniski kļūst mazāks. Tā virzienā uz Rīgu 14 km attālumā no meteorīta krišanas vietas ūdens dziļums jau samazinājies līdz 20 m un 17 km attālumā jau līdz 10m. Ūdens dziļuma samazināšanās jūrā izraisa cunami viļņa transformāciju: ātruma samazināšanos un augstuma palielināšanos. Uzziņai. Ūdens viļņa kustības ātrumu (v) var aprēķināt izvelkot kvadrātsakni no brīvās krišanas paātrinājuma (g = 9,8 m/s²) un ūdens dziļuma (h) reizinājuma. Tā piemēram, okeānā, kura dziļums ir 6 000 m, cunami var virzīties ar ātrumu gandrīz 900 km/h. Pie tam, minimāli zaudējot no savas enerģijas, tas var pārvietoties tūkstošiem kilometru attālumā. Savādāk tas ir seklākos ūdeņos. Šeit viļņa kustības ātrums ir būtiski mazāks, jo uz ūdens kustību ietekmi rada jūras dibens. Tā piemēram, jūrā vai okeāna piekrastē, kur ūdens dziļums ir 100 m, cunami ātrums ir tikai 115 km/h. Tomēr samazinoties ūdens dziļumam un cunami kustības ātrumam, pieaug cunami viļņu augstums. Tas ir saistīts ar to, ka cunami ūdens masas, kas virzījās zemūdens daļā, jūras dibena ietekmē tiek celtas uz augšu, samazinās arī ūdens viļņa garums, un visa tā rezultātā cunami viļņa augstums seklākos ūdeņos ļoti būtiski pieaug. Tā piemēram, okeānā, kura dziļums ir 4 000 m, cunami vilnis var būt tikai 1 m augsts. Nokļūstot piekrastes ūdeņos, kuru dziļums ir 50 m, tas izaug līdz 5 m augstumam, 10 m dziļos ūdeņos – līdz 15 m augstumam, bet pie paša krasta vilnis jau ir sasniedzis 25 m augstumu.

Gan Rojas, gan Salacgrīvas piekrastē, kas atrodas ap 70 km no meteorīta krišanas vietas, cunami viļņi nepārsniegs 5 – 6 m, kas atbilstu ļoti spēcīgas vētras radītiem viļņiem Rīgas jūras līcī. Tas pats sakāms arī par Roņu salu (73 km). Šāda jūras viļņošanās būtisku postījumu piekrastei neradīs. Jāatzīmē, ka cunami viļņu ietekmi izjutīs arī Sāmsala (130 km), kur cunami viļņu augstums būs tikai 1 – 1,5 m. Pirmajam cunami vilnim tuvojoties krastam, būs novērojama cunami raksturīga parādība – ūdens atkāpšanās no krasta. Īsu brīdi pirms pirmā cunami viļņa jūras ūdens netipiski attālināsies no krasta (līdzīgi kā tas ir vietās, kur ir paisumi un bēgumi). Pēc pavisam īsa brīža pirmais cunami vilni ietrieksies krastā! Pēc meteorīta nokrišanas un cunami rašanās uz krastu sāktu velties cunami viļņi. Un tas nebūs viens vilnis! Šāda izmēra meteorīta kritiens Rīgas jūras līcī izraisītu pakāpenisku vismaz 20 dažāda izmēra viļņu veidošanos. Katrs vilnis sekotu nākošajam ar nepilnas minūtes intervālu. Pirmie 4 – 6 viļņi būtu aptuveni vienāda augstuma un jaudas. Pirmais vilnis ne vienmēr ir tas augstākais un postošākais! Nākošie viļņi jau pakāpeniski viens pēc otra samazinātos gan pēc augstuma, gan pēc jaudas. Taču to postošā ietekme bieži mēdz būt līdzvērtīga pirmajiem un lielajiem viļņiem, kuri jau ir „iztīrījuši” un „novākuši” visus šķēršļus uz zemes, ļaujot nākošajiem mazākiem viļņiem virzīties aizvien tālāk sauszemē. Krastā milzu cunami viļņi savā ceļā ar mežonīgu spēku grauj visu – mājas, kokus, būves, ceļus. Atkarībā no krasta reljefa , apauguma un apbūves, cunami postījumi var būt pat līdz 10 km attālumā no krasta.   Kartē jūs varat aplūkot iespējamo cunami postījumu zonu no Rojas līdz Salacgrīvai. Aptuveni šāda postījumu teritorija rastos, ja 20 km attālumā no Rīgas piekrastes jūrā iekristu meteorīts, kura radītās enerģijas daudzums būtu aptuveni 1 megatonna trotila ekvivalenta (TNT) (vairāk kā 70 reizes jaudīgāka par Hirosimas atombumbu). Postījumi var būt dažādi – sākot no pilnībā iznīcinātām ēkām un būvēm (piekrastes tuvumā), līdz nelielam un īslaicīgam ūdens un dubļu uzskalojumam uz ielām, māju pagalmos, mežos (attālināti no piekrastes).

Īss apraksts par galvenajām postījumu teritorijām Rīgā un Jūrmalā: • Rīga un Jūrmala būtu pilsētas, kurās cunami postījumi būtu visievērojamākie; • Jāņem vērā, ka aptuveni uz ½ stundu cunami ietekmē, tiktu apturēta normāla ūdens noplūde Daugavā, Lielupē un Gaujā, kas arī radītu ūdens līmeņa celšanos; • Jūrmala būtu pilsēta, kas proporcionāli gan pēc platības, gan iedzīvotāju skaita ciestu visvairāk; • Jūrmalā pilnībā applūstu apbūve Buļļuciemā, Majoros, Dubultos. Gandrīz visa apbūve (80 – 90%) – applūstu Lielupē, Bulduros, Dzintaros, Jaundubultos; • Rīgā applūstu visa Buļļu sala (Vakarbuļi, Rītabuļļi, Daugavgrīva), Mangaļsala, Vecdaugava, Krēmeri, Voleri, Beķermuiža un gandrīz visi Vecāķi un Kuņdziņsala; • Vērā ņemami postījumi būtu arī Bolderājā, Rīnūžos, Ziemeļblāzmā, Podragā, Spilves pļavās un Vējzaķsalā.

Visas pārējās Rīgas jūras līča piekrastes apdzīvotās vietas no Rojas līdz Saladzgrīvai pieredzētu nebijušu ūdens uzbrukumu no jūras. Visas iespējamās postījumu teritorijas aplūkojamas kartē.

Daži padomi iedzīvotājiem cunami gadījumā:

---

• Redzot meteorīta kritienu jūrā, neaizkavēties jūras krastā, ziņkārīgi pētot notikušo, bet ātri dodieties pēc iespējas tālāk no piekrastes; • Nekad negaidiet, kad ieraudzīsiet cunami vilni, jo tad jau būs par vēlu, jo tas pārvietojas daudz ātrāk nekā jūs skrienat; • Mēģiniet nokļūt pēc iespējas tālāk no krastmalas, uzkāpiet reljefa augstākajās vietās, mēģiniet nokļūt aiz jebkura nopietnāka šķēršļa (meža, damja, uzbēruma, izturīgas ēkas); • Varat patverties masīvu mūra, dzelzbetona ēku augšējos stāvos un uz jumta; • Bezizejas gadījumā, ja nav drošas paslēptuves, varat rāpties noturīga izmēra kokā; • Izvairieties no upju grīvu krastiem, jo cunami vilnis dosies iekšzemē arī pa upes gultni; • Pēc izglābšanās no pirmā viļņa nekad nepametiet drošo vietu un nedodieties aplūkot postījumu sekas. Tūlīt sekos nākošie viļņi! • Nelieli cunami viļņi vienā vietā nenozīmē, ka tā ir visur. Salīdzinoši netālu citā piekrastē var būt krietni lielāki viļņi, jo tur ir citādāki jūras dibena, sēkļu un reljefa apstākļi. Uztveriet briesmas nopietni un nepaļaujieties uz maldinošu informāciju!

Liela meteorīta kritiens jūrā. II daļa, 9.7 out of 10 based on 45 ratings

Atslēgvārdi: Katastrofas, Latvija, meteorīts jūrā