Zemestrīces Latvijā

05.07.2010 |  kategorija Katastrofas  |  11 komentāri draugiem.lv

Avots: www.flickr.com thane’s photostream
Mēs bieži runājam, ka Latvija ir no zemestrīcēm pasargāta zeme. Dzīvojam mierīgi – zeme bieži un pamatīgi „nedreb”, mājas no satricinājumiem nebrūk un nav arī cilvēku upuru. Vai tas patiesi ir tā, ka esam drošībā? Ja pievēršamies datiem, kuros reģistrē un apkopo zemes satricinājumus Latvijā, tad mūsu zemē ik gadu notiek ap 150 – 200 seismisku notikumu, pie tam vairākas reizes 100 gados šīs zemestrīces ir diezgan spēcīgas.

Neliels ieskats Latvijas lielāko zemestrīču vēsturē:


1616. gadā Kurzemes austrumos un Bauskas apkārtnē notika spēcīga zemestrīce, kuras rezultātā cilvēki izjuta zemes satricinājumu un drebēja mājas (iespējamais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 5 – 6 balles); • 1821. gadā Kokneses apkārtnē notika spēcīga zemestrīce, kas lika uzmosties pat guļošiem cilvēkiem. Stāvošiem – bija grūti noturēties kājās (iespējamais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 5,5 – 6 balles); • 1853. un 1854. gadā Rīgā notika spēcīgas zemestrīces, kuras pavadīja dārdoņa un jūtama zemes drebēšana (iespējamais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 4,5 – 5 balles) • 1857. gadā Irbes šaurumā un tā piekrastē notika spēcīga zemestrīce, kuras rezultātā pat sabruka vecākas būves un jumti (iespējamais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 5 – 6 balles); • 2004. gada 21. septembrī notika spēcīga zemestrīce, kuras epicentrs atradās Kaļiņingradas apgabalā un kuru izjuta visā Latvijā. Visspēcīgākais satricinājums Latvijā bija izjūtams bijušajā Saldus rajonā (konstatētais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 5 balles).

Lai lasītāji labāk varētu orientēties ballēs, kas raksturo Zemes virsmas svārstību intensitāti, NeoGeo sniedz paskaidrojumu šajā jomā. Pasaulē izmanto vairākas skalas, kuras pielieto, lai noteiktu Zemes virsmas seismisko (svārstību) intensitāti.

Plašāk lietotās: • Eiropas makro seismiskā skala (EMS-98); • Rihtera magnitūdas skala; • Medvedeva – Sponheuera – Karnika skala (MSK-64).
Eiropas valstīs un arī virknē valstu ārpus Eiropas visplašāk lieto Eiropas makro seismisko skalu (EMS-98). EMS-98 ir pilnveidota un uzlabota MSK-64 skalas versija. EMS-98 ir unikāla ar to, ka seismiskās intensitātes mērījumu balles un to apraksts ir saskaņots starp seismologiem un inženierzinātņu speciālistiem. Kopā skalā ir 12 balles.
EMS-98 skalas īss apraksts:
Balle Satricinājuma nosaukums Īss apraksts
I Nav izjūtams Satricinājums nav izjūtams pat labvēlīgos apstākļos.
II Tikko izjūtams Vibrācijas izjūt tikai atsevišķi cilvēki, kas atrodas miera un nomoda stāvoklī, īpaši ēku augšējos stāvos.
III Vājš Vibrācijas ir vājas un ēku iekšienē tās izjūt tikai nedaudzi cilvēki. Ēkās esošie cilvēki, kas atrodas miera un nomoda stāvoklī, izjūt vieglu šūpošanos vai trīcēšanu.
IV Plaši novērots Zemestrīci izjūt daudzi ēku iekštelpās esošie cilvēki, ārpus ēkām – reti kurš. Vibrācijas nav biedējošas. Logu stikli un trauki viegli grab. Iekārti priekšmeti viegli šūpojas.
V Spēcīgs Zemestrīci izjūt gandrīz visi ēku iekštelpās esošie cilvēki, ārpus ēkām – tikai daļa cilvēku. Daudzi aizmigušie pamostas. Neliela daļa cilvēku panikā skrien ārā no ēkām. Ir vispārēja priekšmetu drebēšana telpās. Ievērojama iekārto priekšmetu šūpošanās. Šķind stikla un porcelāna trauki. Vibrācijas ir spēcīgas. Augstāki priekšmeti var apgāzties. Atvērtas durvis un logi var virināties.
VI Nelielus zaudējumus radošs Zemestrīci izjūt gandrīz visi ēku iekštelpās esošie cilvēki, ārpus ēkām – lielākā daļa cilvēku. Daudzi cilvēki nobīstas un panikā skrien ārā no ēkām. Mazāk stabili priekšmeti apgāžas. Sīki postījumi ēkām – nelielas plaisas apmetumos, mazāk noturīgu apmetuma gabalu atdalīšanās un nokrišana. Vecās un avārijas stāvoklī esošās būvēs var iebrukt jumti un sienas.
VII Zaudējumus radošs Lielākā daļa cilvēku nobīstas un panikā skrien ārā no ēkām. Mēbeles ievērojami šūpojas un no plauktiem krīt ārā liels skaits priekšmetu. Daudzām ēkām sienās parādās plaisas. Daļēji sāk brukt mazāk noturīgie dūmeņi.
VIII Spēcīgus zaudējumus radošs Mēbeles var apgāzties. Lielai daļai ēku rodas nozīmīgi bojājumi – sagrūst dūmeņi, lielas plaisas sienās. Daļa mazāk izturīgu ēku var pilnībā sabrukt.
IX Iznīcinošs Visi vertikālie objekti (dūmeņi, pieminekļi, kolonnas) sabrūk. Daudzas mazāk izturīgās ēkas pilnībā vai daļēji sabrūk.
X Ļoti iznīcinošs Daudzas mazāk izturīgās ēkas pilnībā sabrūk.
XI Postošs Gandrīz visas mazāk izturīgās ēkas pilnībā sabrūk.
XII Pilnīgi postošs Praktiski visas virszemes un pazemes ēkas un būves ir bojātas vai pilnībā sabrukušas.
NeoGeo piedāvā lasītājiem iepazīties ar Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra uzkrāto informāciju par seismiski aktīvākajām teritorijām Latvijas teritorijā.  
  Latvijā ir noteiktas vairākas jau konstatētās, kā arī potenciālās seismogēnās zonas. Šajās zonās, kuras atrodas uz Zemes garozas tektonisko plātņu lūzuma vietām, ir lielāka varbūtība zemestrīcēm, kā arī zemestrīču gadījumā tur varētu rasties salīdzinoši lielāki postījumi. Pie tam Latvijā ir salīdzinoši nelabvēlīgi lokālie inženierģeoloģiskie apstākļi – irdena grunts un augsts gruntsūdens līmenis. Šie nelabvēlīgie apstākļi palielina Zemes virsmas svārstību rezonanses efektu dēļ. Zemestrīces pasaulē notiek, ievērojot atkārtotības likumu. Ar mazāku vai lielāku regularitāti tās atkārtojas vienā un tajā pašā vietā. Zemestrīču atkārtošanās ir saistīta ar periodisku tektoniskā sprieguma uzkrāšanos un tālāku sprieguma „izlādi” Zemes garozā. Ja šī „izlāde” ir strauja, tad notiek zemestrīce. Šis spriegums parasti koncentrējas Zemes garozas tektonisko lūzumu vietās. Tāpēc arī šajās seismiskajās riska zonās nav vēlams veikt lielu, svarīgu un bīstamu objektu būvniecību. Ir risks, ka zemestrīču gadījumā, šie objekti var tikt bojāti vai pat sagrauti. Tādā gadījumā sekas var būt apdraudošas pat valsts mērogā. Diemžēl reālajā dzīvē tas bieži nav ņemts vērā. Ja vērtējam Latviju no seismiskās drošības viedokļa, tad mēs nevaram apgalvot, ka esam pilnīgā drošībā. Drīzāk var teikt, ka Latvija atrodas seismiski mazaktīvā vietā. Un reti notiekoša aktivitāte dažkārt var būt bīstamāka par regulārām un biežām zemestrīcēm. Maza aktivitāte „iemidzina”.
Savietojot informāciju par Latvijas seismiski bīstamajām zonām ar šajās teritorijās esošajām apdzīvotām vietām, NeoGeo izveidoja zemestrīču apdraudēto pilsētu un lielāko ciemu sarakstu. Šis saraksts norāda uz tām pilsētām un lielākajiem ciemiem, kas Latvijā ir visvairāk apdraudēti zemestrīču gadījumā.

Kurzemē


• Ventspils, Ovīšrags, Mazirbe, Kolka; • Piltene, Ziras; • Spāre, Usma, Padure; • Liepāja, Grobiņa, Gavieze, Tadaiķi, Dubeņi, Bārta.

Zemgalē un Sēlijā


• Vaski, Slampe; • Jelgava, Ozolnieki, Dalbe, Brankas; • Ādžūni, Pastališķi, Bērzi, Pāce, Ceraukste, Uzvara, Pīrāgi, Grenctāle, Jaunsaule, Mēmele, Putni, Skaistkalne, Kurmene; • Sērene, Daudzeva; • Dunava, Bebrene, Dviete, Doļnaja, Ilūkste, Romanišķi, Randene, Kalkūni, Laucesa, Maļutki, Mirnijs, Kumbuļi.

Vidzemē


• Rīga, Mārupe, Olaine, Jaunolaine, Tīraine, Jaunmārupe; • Gātciems, Sloka, Spuņciems; • Lielvārde, Kaibala, Rembate, Glāzšķūnis, Suntaži, Sidgunda, Upmalas, Allažmuiža, Allaži, Stīveri, Peltes, Sigulda; • Aizkraukle, Menģele; • Pļaviņas, Stukmaņi, Irši; • Jaunkalsnava, Mārciena, Madona, Lazdona, Biksēre, Cesvaine, Aizpurve, Dzelzava, Jaungulbene, Galgauska, Gulbene, Ozolkalns; • Trikāta, Jaunklidzis.

Latgalē


• Daugavpils, Līksna, Vaikuļāni

Lai arī seismiskā riska zonas pēc platības aizņem nelielu Latvijas teritoriju, tomēr šajās riska zonās ir 4 lielākās Latvijas pilsētas – Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava. Šajās pilsētās kopā dzīvo vairāk kā 40% Latvijas iedzīvotāju. Tāpat riska zonās ir tādas lielas pilsētas kā Ventspils, Madona, Gulbene, Sigulda. Kopējo seismiskās aktivitātes riska zonās dzīvojošo iedzīvotāju skaits ir vairāk kā 50% no Latvijas iedzīvotājiem. Šajās lielajās pilsētās atrodas simtiem objektu, kas spēcīgu zemestrīču gadījumos var tikt bojāti un radīt apdraudējumu apkārtējiem iedzīvotājiem.

Pie tādiem objektiem var pieskaitīt: • degvielas, gāzes un ķīmisko produktu ražošanas, uzglabāšanas un pārkraušanas objektus (piemēram, „Ventamonjaks” Ventspilī, „Biolar” Olainē, „Latvijas propāna gāze” Rīgā, „Intergaz” Daugavpilī, „Danfort” Jelgavas naftas bāze); • lielus transporta infrastruktūras objektus (piemēram, Rīgas, Liepājas, Ventspils ostas, Daugavpils, Rīgas, Liepājas un Ventspils dzelzceļa stacijas); • A drošuma klases hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves (piemēram, Rīgas HES).
NeoGeo piedāvā lasītājiem iepazīties ar 3 lielajiem objektiem, kas atrodas seismiski bīstamajās zonās Latvijā. Spēcīgu zemestrīču gadījumā šie objekti var būt apdraudēti un radīt ievērojamas problēmas valsts mērogā. PĻAVIŅU HES Pļaviņu HES aizsprosts un dambji atrodas tieši (!!!) uz potenciālās seismogēnās zonas, kur Zemes virsmas seismiskā intensitāte var sasniegt pat 6 balles pēc EMS-98. Šāds Zemes satricinājums ir potenciāli bīstams Pļaviņu HES aizsprostam! NeoGeo jau rakstīja par teorētiskiem draudiem, ko varētu izraisīt Pļaviņu HES aizsprosta pārrāvums, ko izraisītu nekontrolējamu milzīgu palu ūdeņu pieplūdums (skatīt rakstu → Kad sagrūst Pļaviņu HES aizsprosts). Zemestrīces izraisīts aizsprosta pārrāvums radītu analogus postījumus. Pie tam palu ūdeņu pieplūdumu var daļēji paredzēt un kontrolēt. Zemestrīces var tikai konstatēt! Kas pirms 50 gadiem deva atļauju būvēt Pļaviņu HES uz Zemes garozas tektonisko plātņu lūzuma vietas? Vai mums atliek tikai cerēt, ka zemestrīču atkārtotības likums šajā vietā nestrādās? Iepriekšējā spēcīgā zemestrīce Pļaviņu HES apkārtnē notika 1821. gadā. NeoGeo uzskata, ka Pļaviņu HES ir ļoti bīstams seismiskā riska objekts Latvijā. IGNALINAS AES NeoGeo savos iepriekšējos rakstos jau rakstīja par radiācijas drošības situāciju Latvijā (skatīt rakstu → Radiācijas drošība Latvijā). Ignalinas AES darbība izbeigta 2009. gadā un tiek pārveidota par kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu glabātavu. Tas joprojām ir bīstams objekts, kas atrodas Latvijas pierobežā. Ignalinas AES atrodas pavisam tuvu no Zemes garozas tektonisko plātņu lūzuma vietas. Zemestrīce ar 6 – 7 baļļu satricinājumu pēc EMS-98 būtu potenciāli bīstama šim objektam. INČUKALNA DABASGĀZES PAZEMES KRĀTUVE Stratēģisks un nozīmīgs objekts, atrodas pavisam tuvu no Zemes garozas tektonisko plātņu lūzuma vietām. Dabasgāzes krātuve aizņem lielu platību pazemē no Vangažiem līdz Siguldai. Krātuves ietilpība ir 4 miljardi m³ gāzes. Spēcīga zemestrīce var radīt apdraudējumu dabasgāzes pazemes krātuvei.

Secinājumi:


Latvija atrodas seismiski mazaktīvā vietā un tas nenozīmē, ka esam pilnīgā drošībā no zemestrīcēm; • vairākas reizes 100 gados mēs varam sagaidīt līdz pat 7 balles pēc EMS-98 spēcīgas zemestrīces; • vairāk kā 50% Latvijas iedzīvotāju dzīvo uz konstatētām un potenciālām seismogēnām zonām; • uz konstatētām un potenciālām seismogēnām zonām atrodas daudzi ražošanas uzņēmumi, kas spēcīgas zemestrīces rezultātā var radīt apdraudējumu reģionālā un pat valsts līmenī; • visbīstamākais objekts spēcīgas zemestrīces gadījumā ir Pļaviņu HES, jo atrodas tieši (!!!) uz potenciālās seismogēnās zonas; • jebkura bīstama un svarīga objekta būvniecību nedrīkstētu veikt uz konstatētās vai potenciālās seismogēnās zonās (vai nu būvniecību veikt ievērojot visus nepieciešamos drošības faktorus); • reti notiekoša seismiska aktivitāte dažkārt var būt bīstamāka par regulārām un biežām zemestrīcēm – tā „iemidzina” modrību; • Latvijā jāattīsta seismisko notikumu reģistrēšanas sistēma, tas ļautu labāk izprast seismisko aktivitāšu raksturu Latvijā.

VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 9.4/10 (57 balsotāji)
Zemestrīces Latvijā, 9.4 out of 10 based on 57 ratings

Atslēgvārdi: , ,

Nākošais raksts:
Seko līdzi lidmašīnām!

Komentāri

  1. Nelabojams komentē:

    05.07.2010 pulkst. 08:27(#)

    Neesmu pilnīgs čaiņiks ģeoloģijā, bet tomēr jautājums – kā ir konstatētas šīs lūzumzonas? Pēc mana prāta tās ir saistītas ar kristālisko pamatklintāju, kas pie mums atrodas visai dziļi – un vai dziļurbumu skaits pie mums priekš tam ir pietiekams? Vai arī tas darīts ar kādām bezkontakta (piem. akustiskajām) metodēm?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  2. NeoGeo komentē:

    05.07.2010 pulkst. 17:02(#)

    Atbilde Nelabojamam.
    Seismiskās rajonēšanas karti Latvijai ir izveidojis Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Šo karti izmanto gan Valsts civilās aizsardzības plānā, gan vienkāršotā variantā arī Latvijas būvnormatīvā LBN 005-99.
    Par potenciālo seismisko zonu noteikšanas metodēm NeoGeo informācijas nav.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 6)
  3. Sky Captain komentē:

    06.07.2010 pulkst. 22:57(#)

    Lūzumu zonas pārsvarā ir noteiktas ar seismiskās izpētes metodēm jo urbumi kuri sasniedz pamatklintāju mums ir maz. Tai pat laikā biezais nogulumiežu slānis darbojas kā spilvens kas samazina pamatklintāja lūzumu radīto zemestrīču spēku. Attiecībā uz Pļaviņu HES tas šķiet ka bija projektēts ņemot vērā 5 – 6 ballu pēc Rihtera skalas stipras zemestrīces varbūtību.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 4)
  4. Jēpītis komentē:

    14.03.2011 pulkst. 10:42(#)

    Daudzmaz saglabājušās būves Jelgavā no 16.gs. sākuma neliecina, ka periodā līdz mūsdienām būtu bijušas kādas ievērojamas zemestrīces (izņemot bombardēšanu kara gados).Pēc tabulas redzams, ka zemestrīces līdz 4.ballei izjūt tikai kaķi un varbūt blusas, bet 5.balli atgādina kliba zirga klupiens uz ielas bruģa.Vienīgi bīstamie objekti ir HES-i, bet gan citu faktoru varbūtējo darbību rezultātā.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 6)
  5. antilamers komentē:

    15.03.2011 pulkst. 09:56(#)

    HES ir tik milzīgs dzelzsbetona klucis, ka 6 balles tam neko īpašu nespētu nodarīt. Varbūt aprīkojumam minimāli bojājumi, bet salauzt aizsprostu ir praktiski neiespējami.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 5)
  6. renrins komentē:

    26.10.2011 pulkst. 12:35(#)

    Ar ko atšķiras EMS – 98 no plaši lietotās Rihtera skalas?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 2)
  7. januks komentē:

    02.01.2012 pulkst. 17:36(#)

    Esiet sveicināti!

    Cerams, ka no jumsim man atbildēs.

    es gribu uzdot vienu jautājumu?
    Kāpēc Latvijā ir bikiņ spēcīgākas, nekā Lietuvā un Igaunijā?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  8. januks komentē:

    02.01.2012 pulkst. 17:37(#)

    tas ir zemestrīces spēcīgumi.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  9. Andris Straumanis komentē:

    11.04.2013 pulkst. 06:00(#)

    Vēl par zemestrīcēm Latvijā: Šo karti sagatavojām 2001.gadā pēc zemestrīcēs Japānā. http://latviansonline.com/multimedia/article/7366/

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  10. Andris Straumanis komentē:

    11.04.2013 pulkst. 06:02(#)

    Fui, 2011.gadā, ne 2001.gadā.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  11. Aigars komentē:

    27.10.2014 pulkst. 12:44(#)

    Šī raksta apskatāmā karte ir aktīva? …apskatāma?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri

Read previous post:
Aptaujas rezultāti par AES būvēšanu Latvijā

Aptaujas rezultāti par AES būvēšanu Latvijā Noslēgusies aptauja par to vai ir nepieciešams Latvijā būvēt savu atomelektrostaciju, kurā savu viedokli...

Close

Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv