Nogrimušie kuģi

19.07.2010 |  kategorija Vēsture  |  6 komentāri draugiem.lv

Ir apstiprināts, ka cilvēki pārvietošanās un zvejas vajadzībām sāka lietot laivas vairāk kā pirms 10 000 gadiem un speciāli aprīkotas liellaivas tirdzniecības un kara vajadzībām jau pirms 5 000 gadiem. Šo liellaivu būvniecības un lietošanas sākumu var uzskatīt par kuģniecības uzsākumu. Tautām, kas dzīvoja gar jūrām un okeāniem, kuģi bija būtiski nepieciešami zvejniecībai, tirdzniecībai un karadarbībai. Cilvēce uzbūvēja simtiem tūkstošu kuģu – gan nelielus, gan supermilzeņus.

Uzziņai:


Trīs pasaulē garākie kravas kuģi: 1. Supertankeris „MV Mont” – 458 m; 2. Supertankeris „Batillus class” – 414 m; 3. Supertankeris „Esso Atlantic class” – 407 m.
Supertankeris „MV Mont” Avots: www.flickr.com kedamang’s photostream
Trīs pasaulē garākie kara kuģi: 1. „Enterprise” (ASV) – 342 m; 2. „Nimitz” (ASV) – 333 m; 3. „Gerald R.Ford” (ASV) – 332 m.
„Enterprise” Avots: www.flickr.com FrigateRN’s photostream
Trīs pasaulē garākie pasažieru kuģi: 1. „Allure of the Seas” – 360 m (5 600 pasažieru); 2. „Oasis of the Seas” – 360 m (6 000 pasažieru); 3. „Queen Mary 2” – 345 m (3 056 pasažieru).
„Allure of the Seas” Avots: www.cruisenow.com

Diemžēl ne visi kuģi peld ilgi un veiksmīgi. Viena daļa kuģu nogrimst jūru un okeānu dzelmē. Iemesli kuģu nogrimšanai var būt dažādi, bet visizplatītākie ir: • karadarbība; • pirātu uzbrukumi; • vētras postījumi; • ugunsgrēks uz kuģa; • kuģa apkalpes neuzmanība vai nolaidība; • kuģa tehniskās problēmas.
Visu pasaules jūru un okeānu dzelmēs guļ desmitiem tūkstošu kuģu vraku. Ūdens ietekmes rezultātā pēc kāda laika kuģu vraki sairst un pazūd nebūtībā. Tomēr kādu laiku pēc nogrimšanas kuģu vraki paliek kā mēmi pieminekļi sev un arī tiem cilvēkiem, kas gāja bojā uz šiem kuģiem.

Uzziņai:


• Mūsdienās visplašāk pazīstamā kuģa „Titāniks” nogrimšana 1912. gada 14. aprīlī (1 517 bojāgājušie).
„Titāniks”
• Miera laika apstākļos visvairāk cilvēku gāja bojā pasažieru prāmja „MV Dona Paz” sadursmē ar naftas tankeri 1987. gada 20. decembrī (4 375 bojāgājušie). • Latvijā visplašāk zināmā un Baltijas jūrā notikusī prāmja „Estonia” nogrimšana 1994. gada 28. septembrī (852 bojāgājušie). • Pēdējā Latvijas ūdeņos notikusī kuģa katastrofa bija 2008. gada 2. decembrī, kad nogrima zvejas kuģis „Beverīna” (6 bojāgājušie).

Zemāk kartē jūs varat aplūkot šo kuģu nogrimšanas vietas

Dažkārt kuģi nogrimst pavisam tuvu krastam, ne pārāk dziļos ūdeņos. Tad tie ir saskatāmi no gaisa. NeoGeo piedāvā jums iespēju iepazīties ar Latvijas piekrastē nogrimušiem kuģu vrakiem, kas ir saskatāmi satelītattēlos. Visticamāk, tie ir nelieli zvejas kuģi, kas kaut kad vētras vai citu iemeslu dēļ ir nogrimuši pie paša jūras krasta. Vislabāk saskatāmais ir pie Kaugurciema nogrimušais kuģis. Tas atrodas aptuveni 180 m no krasta, un tā garums ir ap 38 m. Ūdens dziļums ir ap 2 m. Iespējamo kuģu vraku grupa ir saskatāma no Kolkas raga līdz Mazirbei, kur jau izsenis ir zināmas bīstamas vietas kuģotājiem. Diemžēl zemas izšķirtspējas satelītattēls neļauj labi saskatīt kuģu vrakus, tomēr to iespējamās kontūras ir apjaušamas. Te gan jāmin, ka, izmantojot satelītattēlus un ortofoto kuģu vraku identificēšanai, problēmas var radīt ūdens virsmas viļņošanās, kā arī piekrastes zvejnieku izliktie zvejas rīki, kas dažkārt atgādina kuģu kontūras. Kopumā Baltijas jūra ir ļoti bagāta ar nogrimušu kuģu vrakiem. Tam par cēloni jāmin tas, ka jūras krastos atrodas daudzas attīstītas valstis, kas daudzus tūkstošus gadus aktīvi tirgojās, zvejoja un karoja. Daudz kuģu jūras dzelmē atstāja arī 1. un 2. Pasaules karš. Tiek lēsts, ka Baltijas jūrā pašreiz atrodami vismaz vairāki tūkstoši labi saglabājušies kuģu vraku.

VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 9.7/10 (10 balsotāji)
Nogrimušie kuģi, 9.7 out of 10 based on 10 ratings

Atslēgvārdi: , ,

Iepriekšējais raksts:
Seko līdzi lidmašīnām!
Nākošais raksts:
Taksometru kontrole

Komentāri

  1. 2lvl komentē:

    19.07.2010 pulkst. 08:40(#)

    Google attēlos es nevaru ieraudzīt pie Mangaļsalas nogrimušo kuģi. Fotogrāfijas gan ir.

    http://maps.google.com/maps?ll=57.070113,24.04418&spn=0.016657,0.038581&t=h&z=15&iwloc=lyrftr:com.panoramio.all,11087058008814055372,57.068573,24.046197&lci=com.panoramio.all

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  2. buu>2lvl komentē:

    19.07.2010 pulkst. 09:19(#)

    Turpat jau arī ir http://maps.google.com/maps?t=h&ie=UTF8&hq=&hnear=Latvia&ll=57.070988,24.046969&spn=0.002899,0.009645&z=17

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  3. Dainis komentē:

    21.07.2010 pulkst. 13:07(#)

    Ne gluži tur. Skatieties vairāk pa labi, kuģis labi redzams.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  4. J. komentē:

    10.11.2010 pulkst. 20:53(#)

    Varētu vēl pieminēt pasažieru kuģi Wilhelm Gustloff. Vislielākais bojāgājušo skaits viena kuģa nogrimšanas rezultātā. Tepat Baltijas jūrā, Polijas ūdeņos.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  5. S komentē:

    07.10.2015 pulkst. 10:32(#)

    Labdien,vai varētu palīdzēt iegūt daudzmaz precīzas kuģu vraku koordinātes?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  6. NeoGeo komentē:

    10.10.2015 pulkst. 21:55(#)

    Atbilde S.
    Tā kā Gooogle ir nomainījusi satelītattēlus, tad vraku kontūras lielākajā daļā karšu vairs nav saskatāmas. Vraku koordinātas Jūs varat paši noteikt izmantojot “Koordinātu kalkulātoru”, kas ir atrodams NeoGeo.lv pirmajā lapā.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri

Read previous post:
Seko līdzi lidmašīnām!

Seko līdzi lidmašīnām! NeoGeo piedāvā lasītājiem iepazīties ar lielisku interneta vietni ar kuras palīdzību jūs ērti variet sekot lielākai daļai...

Close

Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv