Ne visur pasaulē braukšana pa autoceļiem ir atļauta pa ceļa labo pusi. Ļoti daudzās valstīs un teritorijās auto braukšana notiek pa ceļa kreiso pusi. Pašreiz pasaulē ir 165 valstis un teritorijas (69%), kur ir atļauta braukšana pa ceļa labo pusi un 75 valstis un teritorijas (31%), kur – pa kreiso.

Kāpēc dažās valstīs brauc pa autoceļa labo pusi, bet citās – pa kreiso pusi?

Dažādu valstu lēmumiem par atļauto pārvietošanos pa dažādām ceļa pusēm ir vēsturiski un politiski cēloņi. Visu virzību par to, kura ceļa puse ir labāk izmantojama, lai pārvietotos, var iedalīt 3 vēsturiskos posmos: • jātnieku kustība; • pajūgu kustība; • auto kustība.

No senseniem laikiem, kad pārvietošanās notika jāšus uz zirga, tika izmantota ceļa kreisās puses kustība. To noteica faktors, ka jebkurš jātnieks uzskatīja par labāko variantu sastapties ar pretim jājošo jātnieku ar sava ķermeņa labo pusi un pašam atrasties ceļa kreisajā malā. Šajā gadījumā, ja situācija bija bīstama, ar labo roku, kurā tika turēts zobens, ērtāk varēja cīnīties. Tāpat ar zobenu bruņotam jātniekam, kura zobena maksts atrodas pie kreisā sāna, ir ērtāk uzkāpt zirga mugurā no zirga kreisās puses. Uzkāpt no kreisās puses zirga mugurā drošāk ir ceļa kreisajā pusē, kad zirgs stāv ceļmalā. Šie minētie faktori, kuri veidojās mežonīgajos un ne tik drošajos viduslaikos, noteica vissaprātīgāko veidu, kā pārvietoties pa ceļiem. Un tas bija kreisās puses pārvietošanās laikmets. Jāatceras, ka mēs dzīvojam labroču dominējošā pasaulē un kreiļu ir tikai 10 – 15% no visiem iedzīvotājiem. Tas arī veidoja un noteica sākotnējos pasaules ieradumus par ērtākās ceļa puses izvēli. 18. gadsimtā satiksmei un kravu pārvadājumiem sāka izmantot smagi piekrautus pajūgus, kuru vilkšanai tika izmantoti vairāki zirgu pāri. Vadot šādu pajūgu, kučierim bija ērtāk sēdēt pajūga kreisajā pusē, jo ar labo roku, kurā tika turēta gara pātaga, bija parocīgāk skubināt zirgus. Sēžot pajūga kreisajā pusē, kučierim labāk pārskatāma bija ceļa kreisā puse un ērtāk bija pārvietoties pa ceļa labo malu. Tādā veidā daudzas pasaules zemes pakāpeniski sāka lietot ceļa labās puses satiksmi. Sava veida izņēmums bija Lielbritānija. Tur kravu pārvadājumiem vairāk tika izmantoti mazāki pajūgi un kučieris ērti varēja vadīt zirgus, sēžot pajūga vidū. Tā arī sensenais ieradums pārvietoties pa ceļa kreiso pusi netika mainīts un tika turpināts. Lielbritānijas lēmums saglabāt kustību pa ceļa kreiso pusi tika ieviests arī Britu kolonijās pa visu pasauli. Savdabīgs protests un kustības maiņa uz ceļa labo pusi tika panākts ar Franču revolūciju 18. gadsimta beigās. Daudzas Eiropas valstis un arī to kolonijas sāka ieviest braukšanu pa ceļa labo pusi kā savdabīgu protestu Britu impērijas dominēšanai pasaulē.

19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā un vidū uz braukšanu pa ceļa labo pusi Eiropā pārgāja: • Somija 1858. gadā; • Krievija 1917. gadā; • Itālija 1924. gadā; • Portugāle 1928. gadā; • Austrija, Čehoslovākija un Ungārija 1940. gadā; • Zviedrija 1967. gadā; • Islande 1968. gadā

Pašreiz Eiropā vienīgās valstis, kas lieto kustību pa ceļa kreiso pusi, ir tikai Lielbritānija, Īrija, Malta un Kipra (ieskaitot Turcijas okupēto Kipras daļu). Dažas bijušās Britu impērijas kolonijas arvien turpina braukšanu pa ceļa kreiso pusi: Indija, Pakistāna, Austrālija, Jaunzēlande, Gajāna un dažas Karību jūras valstīs. Tas pats sakāms arī par dažām Portugāles (piemēram, Mozambika) un Nīderlandes (piemēram, Surinama) bijušajām kolonijām. Tomēr pārējās britu kolonijas pārgāja uz ceļa labās puses kustību. Piemēram, dažas Kanādas provinces pārgāja uz ceļa labās puses kustību 1920. gadā un pilnībā to veica 1947. gadā, kad šai labās puses kustībai pievienojās arī pēdējā no Kanādas provincēm – Ņūfaundlenda. To veica arī Beliza (1970. gads), Gambija, Gana, Nigērija, Sjerraleone un Mjanma (1970. gads). Taču daudzās valstīs, kas nekad nav bijušas Britu impērijas kolonijas, sensenis ir noteikta un turpinās ceļa kreisās puses kustība – Japāna, Indonēzija, Taizeme u.c. Par pasaules valstu iedalījumu pēc atļautās ceļa puses izmantošanas var iepazīties kartē. Pasaules autoceļi, 9.5 out of 10 based on 11 ratings