Loading...
Dabas parādības

Smilšu vētra

Smilšu vētra Rijādā (Saūda Arābijā). Avots: www.flickr.com/photos/boydjones/with/3347430314/
Ar rakstu par smilšu vētrām NeoGeo iesāk jaunu rakstu sēriju, kuros aprakstīs visas interesantākās pasaules dabas parādības. Kā neatņemama šo rakstu sastāvdaļa būs video klipi, kas ļaus uzskatāmāk atainot katru no dabas parādībām.

Tātad sākam ar smilšu vētrām!

Smilšu jeb putekļu vētra ir dabas parādība, kuru Latvijā praktiski nevar novērot. Dažkārt novērojamo putekļu pūšanu pa Latvijas pilsētu nenotīrītām ielām vai pludmales sauso smilšu nelielas vērpetes brāzmaina vēja brīžos, nevar salīdzināt ar īstu un spēcīgu smilšu vētru.

Kas ir smilšu vētra? Kā un kur tā rodas? Kādu postu tā nodara? Kā pret to cīnīties?

Smilšu vētras pārsvarā notiek tuksnešu un pustuksnešu reģionos Āfrikā, Āzijā un Austrālijā. Dažkārt smilšu vētras notiek arī stepju un mežastepju reģionos. • Smilšu vētra rodas, kad spēcīga vēja plūsma un brāzmas atrauj no zemes virsmas nelielas tās daļiņas. To veicina zemes virskārtas pārliekais sausums un spēcīgais vējš. • Atkarībā no zemes virskārtas mehāniskā sastāva un tās mitruma ir nepieciešams ap 10 m/s un spēcīgāks vējš, lai sāktos smilšu vētra. • Smilšu vētras var pārvietot milzīgu daudzumu smilšu un putekļu. Tās pārvietojas kā milzīga blīva siena līdz pat 1,6 km augstumā. Atkarībā no augsnes krāsas arī smilšu vētra iegūst līdzīgu toni – pelēku, dzeltenīgu vai sarkanīgu. Smilšu vētras laikā strauji samazinās redzamība. Gaišā dienas laikā dažu minūšu laikā var iestāties pilnīga nakts. Videoklipā var redzēt smilšu vētras izraisītu „nakti„ militārā bāzē Irākā 2005. gadā. • Pēdējo 50 gadu laikā smilšu vētru skaits Sahāras tuksnesī, kas ir viena no lielākām smilšu vētru rašanās vietām pasaulē, ir pieaudzis 10 reizes. Dažkārt putekļi no šīm smilšu vētrām tiek pārnesti pāri Atlantijas okeānam (> 7 000 km). • Smilšu vētras pārsvarā rada negatīvu efektu (auglīgo augšņu erozija, lauksaimniecības augu postījumi, redzamības samazināšanās avio un auto transportā, veselības traucējumi), tomēr tās dod arī pozitīvu rezultātu (nosēdušies minerālie putekļi no Sahāras ir mēslojums Amerikas kultūraugiem, Atlantijas okeānā iekrītošie putekļi papildina nepieciešamo dzelzs daudzumu ūdenī). • Ar smilšu vētrām daļēji var cīnīties, stādot vēja aizsargjoslas, ievērojot pareizu augu seku un augsnes apstrādi. Nav brīnums, ka 525. gadā pirms mūsu ēras Sahāras tuksnesī smilšu vētras laikā gāja bojā Persijas cara Kambiza 50 000 vīru karaspēks. Ieputināja smiltīs, radīja bailes un paniku, pazudināja. Kaut jums nekad nav jāiebrauc tādā smilšu vētrā, kas notika 2007. gadā Austrālijā!
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 8.9/10 (14 balsotāji)
Smilšu vētra, 8.9 out of 10 based on 14 ratings
21 comments
  1. M

    Interesants raksts! Cik ilgā laikā parasti šīs vētras beidzas?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  2. NeoGeo

    Atbilde M.
    Smilšu vētras var ilgt no dažām stundām līdz pat vairākām dienām.
    Tā 1934. gadā ASV Lielo līdzenumu stepēs smilšu vētra ilga 3 dienas (9.- 11. maijs).

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  3. NeoGeo

    Atbilde Dacei.
    Smilšu vētras platumu (laukumu) nosaka klimatiskie apstākļi (vējš, augsnes sausums)un apkārtnes reljefs. Sahāras tuksnesī mēdz būt pat smilšu vētras, kuru platums sasniedz pat 1000 km.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  4. M

    Un cik bieži parasti tas notiek? Video materiālos izskatās, ka vietējie šo parādību uztver bez stresa. Man būtu cita reakcija. 🙂

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  5. NeoGeo

    Atbilde M.
    Piemēram, Āfrikas valstī Mauritānija, kas atrodas Rietumsahārā, smilšu vētras notiek 80 reizes gadā.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  6. klaidonis33

    Cik bieza nosēdumu kārta veidojas smilšu vētru laikā?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  7. NeoGeo

    Atbilde klaidonim33.
    Atkarībā no smilšu vētras jaudas un konkrētās situācijas, var tikt gan pārvietotas veselas kāpas daudzu metru augstumā, gan notikt tikai putekļu nosēdumi attālinātās teritorijās.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  8. 2lvl

    Rakstsļoti interesants, par šo dabas parādību līdz šim nebija nekādu zināšanu.
    Es iedomājos par tiem video redzamajiem braucējiem, kas drosmīgi brauc iekšā smilšu mākonī… Cik saprātīgi tas ir? Auto gaisa filtram vajadzētu izbeigties ātri vien, ne?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  9. Ahmeds

    M komentē:

    03.11.2010 pulkst. 11:32(#)

    Un cik bieži parasti tas notiek? Video materiālos izskatās, ka vietējie šo parādību uztver bez stresa. Man būtu cita reakcija.
    ========
    Dzīvoju Khartūmā. Smilšu vētras pēc būtības ir vienkārši spēcīgs vējš, vētra, kura skrien pāri paceļot putekļus. Tas arī viss. Pa gabalu izskatās iebiedējoši, bet īstenībā tas nav nekas. Karstajā laikā man labāk patīk dienas, kad vētra saceļ putekļus, jo tad tie piesedz nenormāli karsto sauli. Tuksneša klajumos vējam ir kur ieskrieties.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  10. NeoGeo

    Atbilde es.
    Smilšu vētras rašanās pat nav saistāma ar kādu konkrētu gadalaiku. Galvenie priekšnosacījumi ir sausums un vējš.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  11. beāte

    kapēc smilšu vētras notiek aizvien biežāk un tās ir spēcīgākas?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  12. NeoGeo.lv

    Atbilde beātei.
    Smilšu vētru skaits pieaug, jo vairāk rodās tie apstākļi, kas rada smilšu vētru:
    1) palielinās vēja ātrums;
    2) biežāk sastopamas atbilstošas augsnes – sausas un neaizsargātas.
    Šos minētos faktorus rada nepārdomāta cilvēku saimnieciskā darbība un klimata izmaiņas.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  13. Ieva.

    Kurā Latvijas reģionā ir iespējama vēja erozija, kādi faktori var veicināt tās rašanos?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  14. NeoGeo.lv

    Atbilde Ivai.

    Vēja erozija nav Latvijas nopietnākā problēma, tomēr tā ir vietām iespējama uzartās bez veģetācijas esošās lauksaimniecības platībās sausā gadalaikā, kur augsnēs ir liels smilšu un putekļu daudzums. Latvijā erozija ir novērojama arī kūdras augsnēs.
    Augsnes vēja eroziju sekmē:
    • Lieli vienlaidus lauku masīvi (lauku lielumam nevajadzētu
    pārsniegt 25-60 ha);
    • Teritorijas bez mežiem (vēlams, lai vismaz 1/3 teritorijas
    būtu klāta ar mežu).
    Šādas apdraudētas vietas visvairāk ir iespējamas smilšu augsnēs Zemgalē.
    Vēja erozijas ietekme ir novērojama arī atsevišķos smilšainos Baltijas jūras krasta un Rīgas jūras līča posmos.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  15. Lady

    Pēc izlasītā raksta noprotu, ka, piemēram, nosaukums “Baltās vētras” ir radies tādēļ, ka smilšu vētrā ir baltas smiltis?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
Leave a Reply

Your email address will not be published.