Minhauzena projekts jeb Daugavas-Volgas ūdensceļš

08.11.2010 |  kategorija Tas ir interesanti  |  15 komentāri draugiem.lv

Dņepra pie Kijevas. Avots: http://www.flickr.com/photos/34196312@N08/
Savienot trīs upes – Daugavu, Dņepru un Volgu! Uzbūvēt 13 hidroelektrostacijas ar slūžu sistēmām Latvijā, Baltkrievijā, Ukrainā un Krievijā! Esošajās 3 hidroelektrostacijās Latvijā izbūvēt kuģojamus kanālus un slūžu sistēmas! Uzbūvēt 83 km garu kuģojamu kanālu, kas savienotu Daugavu ar Dņepru! Izveidot kuģojamu tranzīta ceļu no Baltijas jūras uz Melno un Kaspijas jūrām! Šie uzskaitītie darbi ir 2009. gadā dibinātās biedrības „Jaunais Zīda ceļš” un akciju sabiedrības „ARHA” megaprojekta galvenie realizācijas mērķi. Tas ir mērķis, kura realizācijai tiek lēsts ņemt kredītu 90 miljardu eiro apmērā, to realizēt 13 gadu laikā un kapitālieguldījumus atpelnīt 5 – 10 gadu laikā!

Vai šis grandiozais projekts ir ekonomiski un ekoloģiski pamatots?

NeoGeo ir iepazinies ar visu brīvi pieejamo informāciju par šī projekta realizācijas iecerēm. Informācijas nav daudz, un pārsvarā tā balstās uz ļoti optimistiskām biznesa vīzijām un citu pasaules valstu nedaudz līdzīgu piemēru piesaukšanu. Kartē jūs varat iepazīties ar galvenajiem projekta realizācijas darbiem Latvijas un Baltkrievijas teritorijā. Lai iegūtu papildinformāciju klikšķiniet uz sarkanajiem un zilajiem marķieriem kartē.
Galvenie punkti projekta plānotāju biznesa vīzijā:
Iedomātās darbības Neskaidrie jautājumi
1. Izsludināt Latvijas Republikas pilsoņu referendumu par likuma „Projekta ūdens transporta sistēmas Rīga – Hersona – Astrahaņa pirms projektēšanas pasākumu realizācijas nodrošināšanas likums” pieņemšanu. Analogi likumi jāpieņem arī Baltkrievijā, Krievijā un Ukrainā. Kas notiek, ja Latvijā referendums nenotiek (netiek savākti 150 000 atbalstītāju parakstu) vai tā rezultāts ir nelabvēlīgs projektam? Kas notiek, ja dažās valstīs pieņemtie likumi ir labvēlīgi projektam, bet citās –nē?
2. Pamatojoties uz referendumā pieņemto likumu, Latvijas valdība sadarbībā ar Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas valdībām organizē ietekmes uz vidi izpēti visā ūdens ceļa garumā. Kas notiek, ja kādā no valstīm ietekmes uz vidi izpēte ir nelabvēlīga projekta realizācijai?
3. Pamatojoties uz pozitīviem ietekmes uz vidi lēmumiem Latvijā, Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, akciju sabiedrība „ARHA” noslēdz koncesijas līgumus ar minēto valstu valdībām par Daugavas, Dņepras un Volgas upju gultnēm ūdens ceļa un hidroelektrostaciju izveidošanai. Tas nozīmētu, ka Daugava ilgtermiņā tiktu iznomāta privātuzņēmējiem. Vai Daugavas privatizācija ir izeja no valsts ekonomiskām grūtībām? Ko mēs vēl varētu privatizēt? Vai Krievija, Baltkrievija un Ukraina arī privatizēs savas lielās upes?
4. Pamatoties uz koncesijas līgumiem, tiek izsludināts starptautisks konkurss par 90 miljardu eiro kredītlīnijas saņemšanu projekta realizācijai. Kas notiek, ja šādu milzu kredītu nav iespējams saņemt?
5. Pēc kredīta saņemšanas līdz 2023. gadam izbūvēt 4 480 km garus ūdensceļus, iegādāties 2 000 liellaivas un uzbūvēt 13 HES. Vai termiņi ir reāli? Vai projekta realizācijas nauda ir sarēķināta pareizi?
6. Nodrošināt liela apjoma kravu un pasažieru pārvadājumus pa jaunuzbūvēto ūdensceļu, ražot elektroenerģiju jaunuzbūvētos HES, radīt daudzas jaunas darba vietas (Latvijā – 70 000), atjaunot zivju migrācijas ceļus. Kur radīsies šie daudzu miljonu tonnu lielie kravu pārvadājumi? Vai tiks izkonkurēti dzelzceļu, autoceļu un avio kravu pārvadājumi?
7. Visi projekta kapitālieguldījumi atmaksāsies 5 – 10 gadu laikā. Vai šis būs pasaulē viens no visrentablākajiem šāda apjoma projektiem?
Neskaidro un nepaskaidroto jautājumu, ko jebkurš Latvijas iedzīvotājs varētu uzdot projekta plānotājiem, ir ļoti daudz. Tie skar ekoloģiju, ekonomiskos aprēķinus, sociālos un politiskos jautājumus.

Tikai daži jautājumi, kas skar Latvijas ekoloģiju: • Vai mēs vēlamies pārvērst Daugavu par stāvoša ūdens kanālu? • Vai projekta plānotāji zina, kāda ir ūdens kvalitāte Nīderlandes, Austrijas un Francijas kanālos? • Vai ir zināms, cik izmaksās Rīgas ūdens apgādes pārbūve? • Vai Daugavas caurplūdums būs pietiekošs, lai nodrošinātu Daugavas krastos esošo lielo pilsētu (Daugavpils, Jēkabpils, Ogre u.c.) kanalizācijas ūdeņu sanitāro atšķaidīšanos? • Cik daudz tīrumu, mežu un citu zemju tiks appludinātas un cik pārpurvosies? • Cik iedzīvotāju būs jāpārvieto, cik māju un būvju būs jānojauc? Cik izmaksās visas šīs kompensācijas?
Tikai daži jautājumi, kas skar ekonomiskos aprēķinus: • Tā kā Latvijā, Baltkrievijā un Krievijā ir bargas ziemas, kad visas upes var aizsalt ar biezu ledus kārtu, vai kuģu satiksme uz 2 – 3 mēnešiem pilnībā apstāsies? Kas ziemā nodrošinās lielo kravu apjomu pārvadāšanu? • Kravu iekraušanai un izkraušanai pie ūdensceļa ir jāizbūvē daudzas ostas, piebraucamie ceļi un dzelzceļi, kravu termināļi un cita infrastruktūra. Cik izmaksās nepieciešamās zemes iegāde, būvniecība? • Latvijas un Baltkrievijas teritorijā būvējamo HES kopējā jauda būs 390 MW un tīro peļņu no elektrības ražošanas plāno 66 miljonus LVL gadā. Kā tiks gūta tik milzīga peļņa, ja a/s „Latvenergo”, kuras visu ģenerējošo iekārtu (HES un TEC) jauda ir 2358 MW, pie tam vēl realizē importētu elektroenerģiju, veic tranzīta pakalpojumus un citu saimniecisko darbību, tīrā peļņa 2009. gadā ir tikai 19 miljoni LVL?
Vai vismaz pašreizējā izklāstā šis projekts nešķiet cieši saistāms ar dižā fantazētāja Minhauzena vārdu?
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 9.0/10 (9 balsotāji)
Minhauzena projekts jeb Daugavas-Volgas ūdensceļš, 9.0 out of 10 based on 9 ratings

Atslēgvārdi: , ,

Iepriekšējais raksts:
Smilšu vētra
Nākošais raksts:
Konkursa rezultāti

Komentāri

  1. mr.endx komentē:

    08.11.2010 pulkst. 10:22(#)

    ka tad paliek ar tiltiem ?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  2. NeoGeo komentē:

    08.11.2010 pulkst. 10:35(#)

    Ļoti labs mr.endx jautājums!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  3. edgars komentē:

    08.11.2010 pulkst. 13:43(#)

    Pasākuma plānotājus nemaz neinteresē tikt tālāk par pirmajiem diviem pinktiem. Galvenais ir izdabūt cauri likumprojektu un pēc tam veikt ietekmes uz vidi izpēti, par ko varētu nokāst pamatīgu kāpostu no valsts/eiropas savienības. Pēc tam jau atliek tikai izpētes rezultātā konstatēt, ka nekas tāds nav iespējams un projektu aizvērt.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  4. kukiits komentē:

    09.11.2010 pulkst. 20:40(#)

    Paar tiltiem tapat kaa paari hesiem, ar uberkrutajiem liftiem.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  5. kristaps komentē:

    11.11.2010 pulkst. 19:38(#)

    man ir taada nojauta ka tas vis notiks peec izplaanota scenaarija, kurs aizsaakaas jau ar shii portaala paraadiishanos-kad sagruust pljavinjnu hes!
    ja projekta meerkjis ir apgroziit vismaz 150 miljardus, tad strateegji saak straadaat3 gadus ieprieksh un razho visaadus suuda rakstus, lai tautu pieradinaatu pie iespeejamaas “dabas katastrofas”, kura atveers celjus lieliem kugjotaajiem:))

    varbuut uzreiz varat pateikt, kad sagruus pljavinju hes?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  6. Martins komentē:

    15.11.2010 pulkst. 10:55(#)

    Esmu pret-ja kads no jums pazist daugavu kada vina ir aiz Jekabpils uz daugavpils pusi,tad man butu zel ja vinu izbagaretu,un sabojatu skaisto dabu kas tur vel ir saglabajusies:(:(

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  7. Lielo Muļķu Jānis komentē:

    15.11.2010 pulkst. 21:08(#)

    Analītiskam rakstam piedienētos uzskaitīt ne tikai sliktās, bet arī projekta labās puses un dot iespēju lasītājam izvērtēt pašam.
    Šeit rakstītais ir tendenciozs un lielo projektu noraidošs.

    Kau arī pats esmu pret šādu lielu Daugavas pārveidošanu (upes nozīme tautas pašapziņā, esošo zivju sugu izzušana, platību appludināšana), tomēr ir arī labās lietas – jaunu zivju sugu parādīšanās, lielāka iespēja regulēt ūdens līmeni, izvairoties no ikgadējiem plūdiem, darba vietas, valsts stratēģiskās vērtības paaugstināšanās…

    Lai nu kā – paldies par to informāciju, kas tika dota 🙂

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  8. to Lielo Muļķu Jānis komentē:

    16.11.2010 pulkst. 03:06(#)

    apmēram tā, kā tu saki; kādu ļaužu izzušana Daugavas krastos, kā arī labā lieta – jaunu ļaužu parādīšanās to vietā.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  9. NeoGeo komentē:

    16.11.2010 pulkst. 08:43(#)

    Atbilde Lielo Muļķu Jānim.
    Daudzos NeoGeo rakstos, aprakstot dažādus jautājumus, mēs mēģinām ieturēt maksimāli neitrālu savu pozīciju. Tomēr šī raksta tēmai mēs nespējām atrast argumentētus pozitīvos aspektus. Visi projekta autoru uzskaitītie “labie darbu” (jaunas darba vietas, elektrības ražošana, milzu kravu pārvietošana…) realizācijas iespējas “pazūd” zem rakstā minētajiem neskaidrajiem jautājumiem.
    Tāpēc šajā rakstā NeoGeo saka “nē” šādam projektam.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  10. Lelle komentē:

    22.11.2010 pulkst. 12:25(#)

    Jā. Vai nav vienkāršāk izrakt jaunu kanālu?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  11. zigmunds komentē:

    04.12.2010 pulkst. 23:27(#)

    Mans domāt, mums būtu labi, ja mēs varētu izmantot Daugavas potenciālu un uzbūvētu vēl 3 HES.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  12. modris komentē:

    22.12.2010 pulkst. 20:01(#)

    Protams, ka šis projekts ir absurds. Mans arguments būtu tāds, ka no enerģijas ražošanas viedokļa HES-i vispār nav tas labākais veids, kā to darīt. AES pašlaik arī ir ļoti bīstamas, bet tūlīt jau būs tādas elektrostacijas, kuras ražos enerģiju ar aukstās kodolsintēzes metodēm, un tad citi ES paveidi kļūs lieki un mēs varēsim HES-us nojaukt.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  13. Oto komentē:

    02.02.2011 pulkst. 16:05(#)

    >AES pašlaik arī ir ļoti bīstamas

    Nu, nu. Vai nelasīji par rakstu, kas notiek, ja HES pārplūst, sekas ir drausmīgas. Tātad HES ir bīstamāks. Černobiļu vari nepiesaukt, tam ar AES drošumu maz sakara.

    >bet tūlīt jau būs tādas elektrostacijas, kuras ražos enerģiju ar aukstās kodolsintēzes metodēm

    Ja tev drīz ir 100 gadi tad jā – drīz. Pat ja tuvākajā laikā uzbūvēs tās vairāk būs izpētei nevis elektrības ražošanai.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  14. Elita komentē:

    11.02.2011 pulkst. 15:05(#)

    Īsi sakot – Latvija būs nopostīta vismaz pārdesmit km attālumā no Daugavas.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  15. vārds komentē:

    24.08.2011 pulkst. 10:12(#)

    nu kā es sapratu to minhauzenprojektu, tad viņi ir sasparojušies savā kontrolē dabūt esošās elektrostacijas – no turienes tad arī arī paredzamā peļņa

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri

Read previous post:
Smilšu vētra

Smilšu vētras Ar rakstu par smilšu vētrām NeoGeo iesāk jaunu rakstu sēriju, kuros aprakstīs visas interesantākās pasaules dabas parādības.

Close

Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv