Uzmanību – ģenētiski modificēts!

22.11.2010 |  kategorija Tas ir interesanti  |  10 komentāri draugiem.lv

Avots: http://www.flickr.com/photos/fightingtyranny/
20. gadsimta 70. gadu sākumā ģenētiskās inženierijas eksperimentu rezultātā tika radīti pirmie ģenētiski modificētie organismi.
Kopš tā laika biotehnoloģiju rezultātā dažādu organismu modifikācija ir gājusi plašumā. Tika radīti dažādi jauni organismi: • vīrusi; • mikroorganismi; • augi; • dzīvnieki.

Ko nozīmē ģenētiskā modifikācija?

Ģenētiskā modifikācija ir jauna gēna, kas atbild par noteiktu īpašību, ievietošana kādā citā organismā. Tā rezultātā modificētais organisms iegūst kādu jaunu cita organisma noteiktu īpašību. Šis organisms (augs, dzīvnieks, mikroorganisms), kuram ir pievienots kāds sveša organisma gēns (vai gēni), tiek saukts par ģenētiski modificētu organismu (ĢMO). NeoGeo šajā raksta sniegs jums informāciju par ģenētiski modificēto (ĢM) lauksaimniecības kultūraugu audzēšanu un izplatību Latvijā, Eiropā un pasaulē.

Izšķir pirmās paaudzes un otrās paaudzes ĢM augus: • Pirmā paaudze – izturīgi pret konkrētiem kaitēkļiem un herbicīdiem. • Otrā paaudze – ar uzlabotām agronomiskajām un uztura īpašībām, izturīgi pret augu vīrusu un sēnīšu slimībām.
Pagaidām lauksaimniecībā visvairāk audzē pirmās paaudzes ĢM kultūraugus un četras galvenās lauksaimniecības kultūras ir: • Sojas pupiņas • Kukurūza • Rapsis • Kokvilna
Būtiski mazākos apmēros audzē arī ĢM ķirbjus, papaju, lucernu, cukurbietes, tomātus, papeles un saldos piparus. 2009. gadā pasaulē lauksaimniecībā ĢM kultūraugus audzēja 25 pasaules valstis ar kopējo platību 134 miljoni ha. Salīdzinājumam: tā ir aptuveni 21 reizes lielāka platība nekā Latvijas teritorija!
ĢMO audzētāju līderu desmitnieks pasaulē:
N.p.k. Valsts ĢMO platība (milj. ha) % no ĢMO platības pasaulē ĢM kultūras
1. ASV 64,0 47,8% Sojas pupiņas, kukurūza, kokvilna, rapsis, ķirbji, papaja, lucerna, cukurbietes
2. Brazīlija 21,4 16,0% Sojas pupiņas, kukurūza, kokvilna
3. Argentīna 21,3 15,9% Sojas pupiņas, kukurūza, kokvilna
4. Indija 8,4 6,3% Kokvilna
5. Kanāda 8,2 6,1% Rapsis, kukurūza, sojas pupiņas, cukurbietes
6. Ķīna 3,7 2,8% Kokvilna, tomāti, papeles, papaja, saldie pipari
7. Paragvaja 2,2 1,6% Sojas pupiņas
8. Dienvidāfrikas Republika 2,1 1,6% Kukurūza, sojas pupiņas, kokvilna
9. Urugvaja 0,8 0,6% Sojas pupiņas, kukurūza
10. Bolīvija 0,8 0,6% Sojas pupiņas
Ģenētiski modificētu organismu audzētājvalstisAvots: www.isaaa.org
Dinamika ĢMO audzēšanai pasaulē ir bijusi strauji augoša: • 1996. gads – 1,7 miljoni ha; • 2009. gads – 134 miljoni ha.
Aptuveni 80 reižu platības pieaugums 13 gadu laikā! ASV, kas ir lielākā ĢMO audzētāja pasaulē, ik gadu vidēji no visas izaudzētās kukurūzas 85% ir ĢMO, sojas pupiņas (ĢMO) – 90% un kokvilna (ĢMO) – 87%.
No 25 pasaules valstīm, kas audzē ĢMO: • 12 atrodas Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā; • 6 – Eiropā; • 3 – Āzijā; • 3 – Āfrikā; • 1 – Austrālijā.
2009. gadā Eiropas Savienībā ĢMO lauksaimniecībā audzēja 6 valstis 94 750 ha platībā. Visās šajās 6 valstīs tika audzēta ĢM kukurūza, un tās ir: • Spānijā; • Čehija; • Portugāle; • Rumānija; • Polija; • Slovākija.
Iepriekšējos gados vēl Vācijā audzēja ĢMO, bet ar 2009. gadu tas tika pārtraukts. Pašlaik Spānija ir tā Eiropas valsts, kur visvairāk tiek audzēti ĢMO (~ 80% no visas Eiropas ĢM kultūraugu platības). Aptuveni 20% no visas Spānijā izaudzētās kukurūzas ir ĢMO. 2010. gada 13. jūlijā Eiropas Komisija ierosināja jaunu Eiropas Savienības (ES) regulu par to, ka katra no ES dalībvalstīm var lemt par to, vai ir atļauta ĢM kultūraugu audzēšana katrā no valstīm. Šāds priekšlikums tapis, lai radītu vienotu ES likumdošanas bāzi, kas ļautu arī aizliegt ĢM augu audzēšanu. Attieksmē pret ĢM kultūraugu audzēšanu ES dalībvalstu viedokļi dalās, un atsevišķās valstīs to audzēšana ir atļauta. Savukārt, citas dalībvalstis, tostarp Latvija, pauž bažas par iespējamo negatīvo ietekmi, kādu ĢM augu kultivēšana var nodarīt konvencionālajai un bioloģiskajai lauksaimniecībai. Aizliegumu valsts teritorijā audzēt ĢMO ir paudušas Francija, Vācija, Austrija, Ungārija, Grieķija un Luksemburga. Ceļā uz ĢMO audzēšanas aizliegumu savā valsts teritorijā ir arī Īrija, Polija, Bulgārija un arī citas ES valstis.. Latvijā šo jomu regulē Ģenētiski modificēto organismu aprites likums, un tas nosaka, ka pašvaldības ar saistošiem noteikumiem var aizliegt ĢM kultūraugu audzēšanu tās administratīvajā teritorijā.
Kartē (klišķiniet lai palielinātu attēlu) jūs varat aplūkot Latvijas pašvaldības, kuras noteikušas ĢM kultūraugu aizliegumu. Latvijas pašvaldības, kuras noteikušas ĢM kultūraugu aizliegumuAvots: Vides ministrija
Ir cerības, ka gan Latvija, gan lielākā daļa Eiropas tiks pasludināta par ĢMO audzēšanai aizliegtu teritoriju! Jaunā ES regula gan neattieksies uz ĢM organismus saturošu cilvēku un dzīvnieku pārtiku, un to arī turpmāk būs atļauts izplatīt visā ES teritorijā. Eiropas Savienībā drīkst izplatīt bez ierobežojumiem tikai atzītus ĢM pārtikas veidus, kuru saraksts ir atrodams EK reģistrēto un atzīto ĢM pārtikas produktu un dzīvnieku barības reģistrā. Latvijā ĢM pārtikas kontroli nodrošina Pārtikas un veterinārais dienests. Latvijā tirgotie produkti, kas var saturēt ĢM kukurūzu : milti, putraimi, manna, eļļa, glutēns, glikoze, salātu mērces, margarīns, alus, čipsi, pārtikas piedevas. Latvijā tirgotie produkti, kas var saturēt ĢM soju, – konditorejas izstrādājumi, saldējums, šokolāde, šokolādes izstrādājumi, gaļas izstrādājumi, eļļa, pārtikas piedevas. Pārtikas produktam, kas satur vai ir iegūts no ĢMO un kurā ĢM saturs pārsniedz 0,9%, ir jābūt atbilstoši marķētam. Piemēram, eļļas, kas iegūtas no ĢM rapša, marķējumā jābūt norādei „ražota no ģenētiski modificēta rapša”. Ja produktam nav sastāvdaļu saraksta, uz marķējuma skaidri jānorāda frāzi „ģenētiski modificēts” vai „ražots no ģenētiski modificēta (organisma nosaukums)”. Jāpiebilst, ka pārtikas produkta marķējums „satur ĢMO” ir pircēja informēšanai, lai tas spētu izdarīt apzinātu izvēli, bet nevis brīdinājums par produkta kaitīgumu veselībai. Pasaulē turpinās zinātniskie pētījumi un diskusijas par ĢMO izmantošanu….
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 9.2/10 (43 balsotāji)
Uzmanību - ģenētiski modificēts!, 9.2 out of 10 based on 43 ratings

Atslēgvārdi: , , ,

Iepriekšējais raksts:
Zemestrīces

Komentāri

  1. x-f komentē:

    08.01.2011 pulkst. 23:13(#)

    http://www.tvnet.lv/zala_zeme/zala_dzive/360588-wikileaks_asv_planojusi_represijas_pret_valstim_kas_pretojas_gmo
    http://www.vanityfair.com/politics/features/2008/05/monsanto200805

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 8)
  2. Plostnieks komentē:

    16.01.2011 pulkst. 14:29(#)

    “Ir cerības, ka gan Latvija, gan lielākā daļa Eiropas tiks pasludināta par ĢMO audzēšanai aizliegtu teritoriju!”

    Kas tā pa idiotisku cerību? Kāpēc tiek uzskatīts, ka ģenētiski modificētie augi ir īpaši kaitīgi cilvēkam un videi? Pēc idejas tie ne ar ko neatšķiras ar parastas selekcijas rezultātā iegūtiem augiem, vienīgi ģenētiski modificētiem augiem attiecīgās vēlamās īpašības tiek iegūtas ātrāk un izpaužas effektīvāk, tātad šajā ziņā ģenētiski modificēti augi ir pat labāki.

    Vēl tiek uzskatīts, ka ģenētiski modificēti augi kaitē videi, jo tajos iestrādāts mehānisms, kas ļauj augiem izdalīt aizsargvielu pret kaitēkļiem, bet šīs aizsargvielas kaitē ne tikai kaitēkļiem, bet arī, piemēram, bitēm. Jā, tā ir taisnība, bet ja augi nav ģenētiski modificēti, tad tos apstrādā ar dažādiem pesticīdiem, kuri tām pašām bitēm kaitē vēl vairāk un pie reizes arī noturas augā un galu galā ir kaitīgi arī gatavā produkta patērētājiem – cilvēkiem. Tātad arī skatoties no šī skatapunkta ģenētiski modificētie augi ir labāki par parastajiem, jo lai gan tie var kaitēt apkārtējai videi, tie to dara mazākā mērā un nemaz nekaitē apkārtējai videi, atšķirībā no tā kā tas būtu ar pesticīdiem apstrādātajiem augiem.

    Var secināt, vienīgi to, ka cilvēki šajā jautājumā ir pārāk neizglītoti, viņi nez kāpēc ģenētiski modificētus augus saista ar kaut ko sliktu, bet ja viņiem pašiem pajautā, kāpēc šie augi ir kaitīgāki par parastajiem, neviens nevar to pateikt, un nevar pateikt tāpēc, ka tā vienkārši nav taisnība. Žēl ka daudzi Latvijā un Eiropā to nav sapratuši, jo tas pamatīgi kaitē mūsu attīstībai.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -7 (no 27)
  3. Oto komentē:

    02.02.2011 pulkst. 16:32(#)

    Jā, neogeo šajā ziņā varēja ieturēt neitrālu pozīciju, bez visādām cerībām. Katrā ziņā ĢM bīstamība nekādā ziņā neattiecas uz cilvēkiem.
    Ir divi aspekti/riski:
    1. Nodrošināt ĢM kontrolētu augšanu noteiktos apgabalos( atceramies latvāņus)
    2. Nepieļaut ražotāju sēklu monopolu.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -2 (no 6)
  4. Oto komentē:

    02.02.2011 pulkst. 16:46(#)

    Rekur video, kuru vajadzētu noskatīties visiem eko faniem, variet atkārtot pie sevis mājās:

    http://www.youtube.com/watch?v=8Zqe4ZV9LDs

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -5 (no 5)
  5. Adolf komentē:

    19.09.2012 pulkst. 19:42(#)

    Krievijas zinātnieki ir pierādījuši,ka ĢM produkti rada nopietnas problēmas otrajā paaudzē,kura kļūst neauglīga.Savvaļas žurkas vispār uzturā ĢM nelietoja, no bada ēda savējos,laboratorijas žurkām.barotām ar ĢM otrā paaudz piedzima ar pataloģijām un neauglīgas.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +4 (no 14)
  6. m komentē:

    31.12.2012 pulkst. 12:57(#)

    Vēl kāds viedoklis latviski:
    http://www.youtube.com/watch?v=NXBthh-gk0Q

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -1 (no 1)
  7. Skumbrija komentē:

    07.01.2013 pulkst. 12:58(#)

    Lūk pats anti-ĢMO kustības aizsācējs stāsta kādēļ viss pret ko viņš tik aktīvi cīnījās, beigās izrādījās maldi http://vimeo.com/56745320

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 6)
  8. madara komentē:

    27.03.2014 pulkst. 11:23(#)

    Lūk pats anti-ĢMO kustības aizsācējs stāsta kādēļ viss pret ko viņš tik aktīvi cīnījās, beigās izrādījās maldi

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  9. atklajumi.lv komentē:

    22.08.2014 pulkst. 15:10(#)

    Plašāk par dažiem no daudzajiem zinātniskajiem pētījumiem, kas liecina par ĢMO kultūru jau radītajiem un iespējamajiem apdraudējumiem videi un cilvēku veselībai:

    http://www.atklajumi.lv/zeme-vide/sadalas/gmo

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -2 (no 2)
  10. Aivars komentē:

    07.03.2015 pulkst. 13:08(#)

    https://www.youtube.com/watch?v=JMPE5wlB3Zk

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri

Read previous post:
Zemestrīces

Zemestrīces Rakstu sērijā par planētas dabas parādībām pastāstīsim par pasaules zemestrīcēm, to rašanās cēloņiem, postījumiem un prognozēšanas iespējām

Close

Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv