Latvijas dzelzceļa spēks

03.01.2011 |  kategorija Tas ir interesanti  |  7 komentāri draugiem.lv

Latvijas dzelzceļa spēks Neogeo.lv Pirms 150 gadiem  – 1860. gada 8. novembrī nodeva ekspluatācijā dzelzceļa līnijas Sanktpēterburga – Varšava posmu Rītupe – Daugavpils. Šo datumu var uzskatīt par Latvijas dzelzceļa dzimšanas dienu. 150 gadu laikā Latvijas dzelzceļš ir attīstījies par vienu no spēcīgākajiem savas nozares uzņēmumiem Austrumeiropā. Dzelzceļa svarīgo lomu Latvijas ekonomikā norāda arī NeoGeo.lv veiktās aptaujas rezultāti. Bez tam dzelzceļu pamatoti uzskata arī par vienu no drošākajiem un ekoloģiski draudzīgākajiem transporta veidiem pasaulē. Piedāvājam NeoGeo.lv lasītājiem iepazīties ar būtiskāko informāciju par Latvijas dzelzceļu. Informācijas sagatavošanā izmantoti valsts akciju sabiedrības (VAS) „Latvijas dzelzceļš” 2009. gada pārskats un akciju sabiedrības (AS) „Pasažieru vilciens” informatīvie resursi.
• Latvijas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanu un kravu pārvadājumus nodrošina VAS „Latvijas dzelzceļš”.

AS “Latvijas dzelzceļš” logotips

• Starptautiskos pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu Latvijā nodrošina VAS „Latvijas dzelzceļš”, uzticot pasažieru pārvadājumu organizēšanu meitas uzņēmumam SIA „LDz Cargo” sadarbībā ar SIA „L-Ekspresis”. • AS „Pasažieru vilciens” ir vienīgais iekšzemes pasažieru pārvadātājs pa dzelzceļu visā Latvijas teritorijā.
AS “Pasažieru vilciens” logotips

2010. gada beigās Latvijas teritorijā pasažieri tiek pārvadāti 10 maršrutos: 4 elektrovilcienu maršruti: Rīga – Aizkraukle, Rīga – Jelgava, Rīga – Skulte, Rīga – Tukums. 6 dīzeļvilciena maršruti: Rīga – Daugavpils, Rīga – Gulbene, Rīga – Krustpils, Rīga – Sigulda – Cēsis – Valmiera – Valga,  Rīga – Rēzekne – Zilupe, Rīga – Liepāja.
Iekšzemes pasažieru pārvadājumu maršrutu shēma| Neogeo.lv AS „Pasažieru vilciens” pārvadāto pasažieru skaits| Neogeo.lv • Pārsvarā AS „Pasažieru vilciens” klienti ir Pierīgas iedzīvotāji. 80% no visiem pasažieriem pārvadā ar elektrovilcieniem un tikai 20% ar dīzeļvilcieniem, kas kursē garākajās līnijās. • 2009. gadā AS „Pasažieru vilciens” strādāja 1091 darbinieki (administrācija, mašīnisti, vilcienu dispečeri, staciju dežuranti, konduktori – kontrolieri u.c.). 68% darbinieku ir sievietes, bet 32% – vīrieši. • Starptautiskos pasažieru pārvadājumos 2009. gadā tika pārvadāti 275 474 pasažieri, kas ir par 24,6 procentiem mazāk salīdzinot ar 2008.gadu. • Visvairāk pasažieru izmantojuši starptautisko pārvadājumu pakalpojumus vasaras mēnešos, ierastajā atvaļinājumu laikā, kad cilvēki dodas atpūsties, kā arī apciemot savus radiniekus un draugus. • Maršrutā Rīga – Maskava – Rīga kursē divi vilcieni – nr.2/1 un nr.4/3, bet maršrutā Rīga – Sanktpēterburga – Rīga vilciens nr.38/37. • Pasažieriem starptautisko maršrutu braucienos piedāvā guļamvagonus ar divvietīgām kupejām (SV), guļamvagonus ar četrvietīgām kupejām (kupejas), atklāta tipa guļamvagonus (vietkartes) un kopējos vagonus. Vilcienu sastāvos tika iekļauti arī paaugstināta komforta guļamvagoni ar biznesa klases kupejām. Maršrutā Rīga – Maskava SV gan kupejas vagoni, gan restorānvagons ir aprīkoti ar platjoslas datu pārraides bezvadu tīklu, piedāvājot vilcienu Rīga – Maskava pasažieriem brauciena laikā Latvijas teritorijā izmantot Wi-Fi piekļuvi internetam. • Kravu pārvadājumos VAS “Latvijas dzelzceļš” galvenais biznesa uzdevums ir palielināt kravu pārvadājumu apjomu.
VAS „Latvijas dzelzceļš” ir arī citi biznesa virzieni: • dzelzceļa infrastruktūras būvniecība un remonts; • vilces un vagonu parka apkope un remonts; • informācijas tehnoloģiju un elektronisko sakaru pakalpojumi; • principāla pakalpojumi; • apsardzes pakalpojumi; • energoresursu ražošana, pārvade un tirdzniecība; • elektroenerģijas sadale un tirdzniecība, • nekustamā īpašuma apsaimniekošana.
• Ja salīdzina VAS „Latvijas dzelzceļš” un Eiropas vidējo statistiku CO2 izmešu daudzumā uz vienu t/km, tad Latvijas dzelzceļa rādītāji ir divreiz draudzīgāki videi: Eiropā šis daudzums ir 20 — 25 grami izmešu uz t/km, bet LDz tie ir vidēji 10 grami. • Dīzeļdegvielas patēriņš uz 1000 tonnkilometriem: 2000. gads – 4,37 kg; 2009. gads – 3,48 ( -20%) kg. • Latvijā kravu pārvadājumi ievērojami dominē pār pasažieru pārvadājumiem. Salīdzinoši nelielais kopējais sliežu ceļu garums tiek izmantots ļoti intensīvi, kā rezultātā Latvijas dzelzceļš pārvadājumos ir viens no efektīvākajiem dzelzceļiem Eiropā. • Dzelzceļa infrastruktūra vairāk ir piemērota kravu pārvadājumiem tranzītkoridorā Austrumi — Rietumi, kas savieno Krievijas un Baltkrievijas dzelzceļus ar Latvijas ostām Rīgā, Liepājā un Ventspilī. • Latvijas dzelzceļa sliežu ceļu kopgarums ir 3182,6 km, tai skaitā: – galvenie ceļi – 2206,3 km; – staciju ceļi – 818,2 km; – pievedceļi – 158,1 km. • VAS „Latvijas dzelzceļš” uztur daudzas inženiertehniskas būves: – 729 tiltus; – 1046 caurtekas; – 469 pārbrauktuves (galvenie ceļi). • 2009. gadā nebija nevienas dzelzceļa avārijas (2008. gadā – 1). • Nelaimes gadījumi, kuros cietuši cilvēki: – kopējais skaits 2009. gadā – 31 (2006. gadā – 63); – bojā gājušo skaits 2009. gadā – 25 (2006. gadā – 33) • Vidējais VAS „Latvijas dzelzceļš” pamatdarbībā nodarbināto skaits 2009. gadā bija 7112 darbinieki. No kopējā darbinieku skaita 37% ir sievietes, bet 63% – vīrieši. • Darbinieku sadalījums pēc izglītības līmeņa: – augstākā – 18%; – vidējā profesionālā – 40%; – vidējā vispārējā – 29%; – pamatizglītība – 13%. • VAS “Latvijas dzelzceļš” 2009. gada finanšu rādītāji: – neto apgrozījums Ls 284 826 470 – peļņa pēc nodokļiem Ls 5 850 383

• SIA „LDz Cargo” (Cargo) ir VAS „Latvijas dzelzceļš” meitasuzņēmums, kas dibināts 2007. gadā un tā pamatdarbība attiecas uz kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu. Tas ir piektais lielākais dzelzceļa kravu pārvadātājs Eiropas Savienībā un lielākais Baltijas valstīs. Uzņēmums kravu pārvadāšanai izmanto Austrumu — Rietumu un Ziemeļu — Dienvidu transporta koridoru.
AS „LDz Cargo” logotips

Latvijas dzelzceļa shēma| Neogeo.lv Pārvadāto TEU konteinervienību skaits| Neogeo.lv • 2009. gadā no ASV uz Afganistānu caur Latviju nosūtīto kravu apjoms bija 3416 TEU konteinervienības. • 2009. gada beigās “LDz Cargo” rīcībā bija 5808 kravas vagoni. Kravu pārvadājumi pa veidiem 2009. gadā| Neogeo.lv Eksporta pārvadājumu kravu apjoms pēc saņēmējvalstīm 2009. gadā| Neogeo.lv Importa pārvadājumu kravu apjoms pēc nosūtītājvalstīm 2009. gadā| Neogeo.lv Pārvadāto kravu veidu īpatsvars (2008. gads)| Neogeo.lv Pārvadāto kravu apjomi (milj. tonnas)| Neogeo.lv Kravu pārvadājumi Baltijas valstīs un Somijā 2009. gadā| Neogeo.lv

• Intensīvi izmantots dzelzceļš ir ne tikai labs ekonomiskās attīstības dzinējspēks, bet dažkārt var būt arī apdraudējums gan cilvēkiem, gan dabai. • Pa dzelzceļu bīstamās kravas (t.sk. naftas un naftas produkti, ķīmiskās kravas u.c.), galvenokārt tiek pārvadātas pa Austrumu – Rietumu dzelzceļa tranzīta koridoru uz Latvijas ostām.

Šie tranzīta maršruti ir: Zilupe – Rēzekne-2 – Krustpils – Jelgava -Tukums – II – Ventspils; Indra – Daugavpils – Krustpils – Jelgava -Tukums – II – Ventspils; Zilupe – Rēzekne-2 – Krustpils – Jelgava- Liepāja; Indra – Daugavpils – Krustpils – Jelgava- Liepāja; Zilupe – Rēzekne-2 – Krustpils – Rīga; Indra – Daugavpils – Krustpils -Rīga; Rīga- Valka; Kārsava – Rēzekne-1 – Daugavpils – Eglaine.

Paaugstinātas bīstamības zonas ir: – dzelzceļa mezglos (Rēzeknē, Daugavpilī, Krustpilī, Jelgavā, Rīgā, Ventspilī, Liepājā); – uz dzelzceļa tiltiem; – vienlīmeņa dzelzceļa pārbrauktuvēm, kur dzelzceļš krustojas ar autoceļiem.
• Iepriekš minētos paaugstinātas bīstamības objektos, pieaugot avārijas bīstamības iespējamībai, notikuma sekas var mainīties no nenozīmīgām līdz katastrofālām, ņemot vērā to, ka bīstamās kravas pārvadā arī gar apdzīvotām vietām, radot apdraudējumu cilvēku veselībai un videi. • Dzelzceļa avārijas var izraisīt ritošā sastāva vai dzelzceļa infrastruktūras bojājumi (piemēram, savstarpēja vilcienu sadursme pārmiju bojājumu rezultātā), dzelzceļa darbinieku kļūdas vai trešo pušu neatļautas un nelikumīgas darbības (piemēram, terora akti uz dzelzceļa) u.c.. • Avārijas uz dzelzceļa var izraisīt sprādzienus, ugunsgrēkus vai arī bīstamo ķīmisko vielu noplūdi, radot cilvēku upurus un vides piesārņošanu. • Lielākajā daļā Eiropas valstu dzelzceļa sliežu platums ir 1435 mm, bet Baltijas valstīs, Krievijā, Baltkrievijā u.c. valstīs – 1520 mm. • Šaursliežu dzelzceļa sliežu platums ir 750 mm un šāds Gulbenes – Alūksnes dzelzceļa posms ir vienīgais vispārējās lietošanas šaursliežu dzelzceļš Baltijā. Tā garums ir 33 km.

Nākotnē Latvijas dzelzceļam tiek plānotas daudzas svarīgas novitātes

„Rail Baltica” projekts paredz ātrgaitas dzelzceļa līnijas izveide maršrutā Tallina – Pērnava – Rīga – Bauska– Paņeveža – Kauņa.
Apstiprinātais “Rail Baltica” maršruts. Avots: http://rail-baltica.com

• Šajā maršrutā plānots izbūvēt jaunas 1435 milimetru platuma sliedes, lai ātrgaitas dzelzceļa līnija nodrošinātu maksimālo pieļaujamo ātrumu līdz 250 km stundā, savukārt vidējais ātrums maršrutā varētu būt 170 km stundā. Tas nozīmē, ka ceļu no Rīgas uz Tallinu būtu iespējams veikt divās stundās, līdzīgi arī maršrutā Rīga – Kauņa. No Kauņas maršruts turpinātos uz Varšavu, kas jau ir integrēta Eiropas dzelzceļa tīklā ar 1435 milimetru platuma sliedēm. • “Rail Baltica” projekta izpēte iekļauta Eiropas komunikāciju tīklu (TEN-T) 2007. – 2013. gada perioda daudzgadu programmā, un “Rail Baltica” ir ES prioritārais projekts. • Otrs svarīgs projekts ir saistīts ar ātrgaitas dzelzceļa satiksmes izveidi starp Rīgu un Maskavu, ko plāno veikt līdz 2018. gadam. • Projekta realizācija ir saistīta par paralēlu sliežu izbūvi un projekta izmaksas tiek lēstas 8 miljardu ASV dolāru (4,2 miljardu latu) apjomā.
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 9.2/10 (11 balsotāji)
Latvijas dzelzceļa spēks, 9.2 out of 10 based on 11 ratings

Atslēgvārdi: , ,

Nākošais raksts:
Kas ir laiks?

Komentāri

  1. 2lvl komentē:

    03.01.2011 pulkst. 09:14(#)

    Varbūt uz pēdējā laika avio satiksmes likstu fona ātrgaitas dzelzsceļa līnija līdz Berlīnei (bet no turienes visa Eiropa pieejama) liekas ļoti vilinoša. Bet, ja avio satiksme nekavējas, tad gan tas ir ātrāk, un izmaksu ziņā, droši vien, būs līdzīgi. Brauciens uz Berlīni būtu cik…? vismaz 10h ilgs, bet ar lidmašīnu 4-5h (ar visu ierašanos lidostā, un nokļūšanu no lidostas līdz pilsētas centram).

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  2. deThalion komentē:

    03.01.2011 pulkst. 11:29(#)

    Ļoti izsmeļošs raksts, prieks lasīt!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  3. Armands komentē:

    09.01.2011 pulkst. 09:48(#)

    Latvijas dzelzceļa spēks ir bīstamo kravu transportēšanā cauri Latvijas galvaspilsētai. Arvien vairāk pasažieru vilcienu kavējas vai tiek atcelti, lai atbrīvotu sliedes naftiniekiem un citas ķīmijas vedējiem. Ar pasažieru vilcieniem vairs nevar rēķināties kā ar precīzāko transporta līdzekli. Tāpēc pasažieru vilcienus nākotnē izmantos mazāk braucēju. Bet, tas jau arī ir Latvijas dzelzceļa mērķis – izskaust nevajadzīgos pasažieru pārvadājumus.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +3 (no 3)
  4. Termiic komentē:

    17.03.2011 pulkst. 21:53(#)

    Kolosāli būtu, ja tiešām Rail Baltica piedzīvotu savu realizāciju tādā maršrutā, kā iezīmēts kartē. Tas nozīmētu, ka atdzims 1996.g. nojauktais dzelzceļa posms Rīga-Limbaži-Rūjiena. Tikai tad tur desos ātrvilcieni. Nevaru sagaidīt. :))

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 2)
  5. Railman komentē:

    12.10.2011 pulkst. 21:00(#)

    LatvijaiRail Baltica nav vajadzīgs! Tā būs naudas izmešana! Šajā līnijā kravu nebūs, bet pasažieri nebūs spējīgi nosegt izdevumus! Tas ir ceļš uz nekurieni!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -1 (no 1)
  6. andris komentē:

    20.03.2012 pulkst. 05:13(#)

    Rodas iespaids ka kravas parvada tikai Latvijas dzelceļš,kāpēc nav ne arvienu vārdu pieminētas tādas pirmas ka Baltijas ekspresis un Baltijas tranzitu serviss?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  7. Kravu pārvadājumi komentē:

    16.02.2014 pulkst. 19:57(#)

    Ļoti izsmeļošs raksts, prieks lasīt!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri

Read previous post:
Aptaujas rezultāti par prioritāri attīstāmo transporta veidu

Aptaujas rezultāti par prioritāri attīstāmo transporta veidu Ar lielāko balsu vairākumu dzelzceļa transports tiek uzskatīts par prioritāri attīstāmo, lai kāpinātu...

Close

Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv