Par ko bieži iedomājamies, atceroties 2010. gada ziemu? Par ko mēs priecājamies un dažkārt šķendējamies 2011. gada ziemā? Par SNIEGU! Par SNIEGU lielā daudzumā!

• Sniegs ir atmosfēras nokrišņu veids, kas veidojas maziem ūdens pilieniem, zemā temperatūrā kristalizējoties mazos ledus kristāliņos. • Parasti sniegs veidojas, kad gaisa temperatūra ir tuvu 0 °C vai zemākā. • Mikroskopiski ūdens pilieni mākoņos pievelkas pie maziem puteklīšiem un sasalst, veidojot iesākumā 0,1 mm maziņus ledus kristāliņus. • Krītot uz Zemi, ledus kristāliņi mitrā gaisa kondensāta rezultātā sāk augt. • Ūdens molekulu struktūra nosaka to, ka ledus kristāliņi veidojas tikai ar 60° un 120° stūru leņķiem un ka sniega pārsliņai ir seši stari. • Katras sniegpārsliņas pamata ledus kristālam ir pareiza sešstūra forma, un pie tā piesalst citi ledus kristāliņi, kā rezultātā rodas dažādu formu un lieluma sniegpārsliņas. • Sniegpārsliņas balto krāsu veido tajā esošais gaiss. Katrā sniegpārsliņā ir 95 % gaisa. • Bezvēja apstākļos sniegpārsliņas krišanas ātrums ir ap 0,9 km/h. • Parasti sniegpārsliņas diametrs ir ap 5 mm un masa – 0,004 grami. • Vislielākā sniegpārsliņa ir reģistrēta 1887. gada 27. janvārī ASV Montanas štatā un tās diametrs bija ap 38 cm! • Parasti sniegs ir neatņemama ziemas sastāvdaļa Zemes ziemeļu un dienvidu pusložu teritorijās, kuru platuma grādi ir lielāki par 40°.

Video var redzēt, kā 2002./2003. gadā veidojas sniega un ledus sega Zemes ziemeļu puslodē. Tomēr arī Zemes siltajos reģionos ir iespējami sniega nokrišņi, kas gan notiek samērā reti. Tā piemēram, Arābijas pussalā sniegs ir novērojams tikai reizi 20 – 30 gados. Nākošajā video ir redzams liels sniega daudzums Sīrijā Bloudanas pilsētas tuvumā 2009. gada decembrī. Šī teritorija atrodas uz 33° ziemeļu paralēles.

• Visagrāk sniegs Latvijā ir uzsnidzis 1973. gada 23. septembrī Rēzeknē, veidojot 3 cm biezu sniega segu. • Visbiezākais sniega segas biezums ir bijis 1931. gada 16. – 20. martā Gaiziņkalnā, un tas bija 130 cm. • Maksimālā sniega sega Latvijā aprīļa mēnesī bija 1931. gada 18.aprīlī Vidzemes augstienē Gureļos, kad sniega segas biezums bija 101 cm. • Visvēlākā sniega sega Latvijā tika novērota 1953. gada 29. maijā Kazdangā – 5 cm.

Cīņa ar sniegu parasti ir neatņemama ziemas sastāvdaļa. Video var redzēt, kā to dara ar vilcienu ASV ziemeļos Minesotas štatā.

Šajā video var redzēt, kā cīņa ar sniegu notiek Japānas vidienē uz Tateyama Kurobe kalnu ceļa 2009. gada februārī. Dažkārt sniega segas biezums tur ir 8 – 10 m.

Grūti klājas arī pilsētās, kur sniegs apgrūtina gan transporta, gan gājēju pārvietošanos. Interesants ir video, kur paātrinātā ierakstā atspoguļojas 10 stundu ilgais sniegputenis 2006. gada ziemā ASV pilsētā Bostonā.

• Sniega kušanas sākas, ja gaisa temperatūra ir augstāka par 0°C. Tomēr dabā ievērojama daļa sniega arī pie zemām temperatūrām pāriet gāzveida stāvoklī, apejot šķidro fāzi. Šādu procesu sauc par sublimāciju jeb sauso pārtvaici. Īpaši intensīvi sublimācija notiek saules staru tiešajā iedarbībā. • Noderīga parādība ir sniega slīdēšana. Lai ar ragavu palīdzību slīdētu pa sniegu, ir jāpatērē 10 reizes mazāk enerģijas, nekā lai pārvietotos ar riteņiem. Vislabākā slīdēšana ir pa sausu sniegu, kura temperatūra ir ap 0°C. Temperatūrai pazeminoties, berzes koeficients palielinās un slīdēšana kļūst grūtāka. • Īpatnēja sniega īpašība ir tā gurkstēšana (čīkstēšana). Tas ir novērojams, ja sniega temperatūra ir zemāka par – 2 °C. Jo zemāka gaisa temperatūra, jo savādāka ir sniega gurkstēšana. Gurkstoša skaņa rodas, lūstot mazajiem sniega kristāliņiem. • Arī uz Marsa ir atrasts sniegs un ledus!!!

Sniegs, 9.1 out of 10 based on 13 ratings