Iespējams gandrīz ikviens no jums ir dzirdējis runas par to, kas notiktu, ja tiktu pārrauts, piemēram, Rīgas HES aizsprosts: kā Rīga tiktu appludināta, kā puse Rīgas iedzīvotāju tiktu ieskaloti jūrā. Šīs runas nav bez pamata, kaut gan tajās ir dzirdēti arī daudzi izdomājumi un aplamības.
Kas īsti notiktu ar mums, ja notiktu kāda no triju uz Daugavas atrodošos hidroelektrostaciju (HES) aizsprostu pārrāvums?
Šī raksta uzdevums ir sniegt jums pilnīgu un ar apstiprinātiem faktiem pamatotu informāciju par to, kas notiktu ar mums, ja tiktu sagrauts Baltijā pēc jaudas lielākās
Pļaviņu HES aizsprosts.
Visa rakstā minētā informācija balstās uz publiski pieejamo oficiālo informāciju, kas apraksta un analizē avāriju risku novērtējumus lielām hidroelektrostacijām. Šādi novērtējumi gan teritoriālās plānošanas, gan civilās aizsardzības vajadzībām ir veikti arī trijām Daugavas HES kaskādes hidroelektrostacijām – Pļaviņu HES, Ķeguma HES un Rīgas HES. Šādu dambju un aizsprostu pārrāvumu iespējamo plūdu aprēķiniem pielieto plūdu viļņa matemātisko modelēšanu, ko veic ar speciālām datorprogrammām. Tas veikts arī trijām lielajām Latvijas hidroelektrostacijām.
Lai noteiktu iespējamo briesmu apmērus, kas rastos, sagrūstot kādam no lielo HES aizsprostiem uz Daugavas, raksta autors izvēlējās vistraģiskāko un visļaunāko variantu, kāds vien ir iespējams.
Un šāds variants ir tad, ja tiek pārrauts un sagrūst Pļaviņu HES aizsprosts.
Pļaviņu HES aizsprosta sagrūšana izraisītu milzīgus plūdus Daugavas lejtecē, kā rezultātā tiktu pārrauts arī Ķeguma HES aizsprosts un arī Rīgas HES aizsprosts!
Visu triju hidroelektrostaciju ūdenskrātuvēs esošās milzīgās ūdens masas (1 miljards m³ jeb 1 km³ ūdens) īsā laikā trauktos pa Daugavu un atnestu lielu nelaimi Daugavas krastos dzīvojošajiem.
Var jautāt: „Vai šāds HES aizsprosta pārrāvums vispār ir iespējams?”.
Un atbilde būtu: „Ir iespējams!”
Lai arī šāda aizsprosta sagrūšanas iespējamība lielu plūdu gadījumos līdz šim varētu notikt varbūt reizi tūkstošgadē, tomēr pasaules globālās sasilšanas tendences šo varbūtību tikai palielina. Protams, šodienas pasaulē briesmas vairo arī lielie terorisma draudi.
Jāatgādina, ka salīdzinoši mazākas avārijas situācijas mūsu Daugavas hidroelektrostacijās ir bijušas jau arī pagātnē:
- 1956. gada pavasara palos, izjūkot ledus sastrēgumam virs Ķeguma ūdenskrātuves, radās plūdu vilnis ar ūdens masu ap 14 000 m³ sekundē, kā rezultātā Ķeguma HES mašīntelpās ieplūda ūdens;
- 1980. gada Pļaviņu HES lejasbjefā (pakājē) parādījās dubļaini pazemes ūdeņu izskalojumi, kas rodas, būvēm sēžoties. PSRS Enerģētikas ministrs izdeva slepenu pavēli par avārijas situācijas novēršanu Pļaviņu HES. Steidzami tika veikti papildus urbumi, lai mazinātu pazemes ūdeņu radīto spiedienu.
- 1986. gadā, veicot pārbaudi, sagāzās Ķeguma HES tilta laidums. Bija cilvēku upuri.
Tātad pievērsīsimies iespējamajai notikumu gaitai!
Mūsu iedomātais visļaunākais hidroelektrostaciju aizsprostu sagrūšanas variants balstās uz sekojošiem pieņēmumiem:
- Pļaviņu HES aizsprosts lielu plūdu gadījumā tiek pārrauts pamatgultnes aizsprosta daļā;
- Ķeguma HES un Rīgas HES turbīnas nedarbosies;
- Ķeguma HES un Rīgas HES aizsprosti secīgi tiek pārrauti, ūdens līmenim sasniedzot aizsprosta virsmas atzīmi;
- Ķeguma HES un Rīgas HES aizsprostu pārrāvumi notiek pamatgultnes aizsprosta daļā.
Piedāvājam jums hronoloģisku notikumu aprakstu, kas notiktu nepilnas diennakts laikā pēc
Pļaviņu HES aizsprosta pārrāvuma. Vēlreiz atgādinām – visa aprakstītā situācijas modelēšana balstās uz Latvijas un Eiropas ekspertu veiktajiem aprēķiniem un ir salīdzināta ar zināmajiem aizsprostu sagrūšanas gadījumiem, kas ar pietiekamu precizitāti ataino iespējamo reālo situāciju.
Vienīgais raksta autora izdomājums ir iedomātais notikuma sākuma laiks.
Visa aprakstītā informācija un katastrofas situācijas ir aprakstītas secīgi pa periodiem, kas ir raksturīgs iespējamai notikumu gaitai. Uz kartes ir attēlota maksimālā appludinājuma robeža.
Tas varētu notikt tā:
Latvija 2012. gada marta vidus.
Pēc ilgstošas un sniegiem bagātās 2011./2012. gada ziemas pavasaris ir atnācis ļoti strauji. Gaisa temperatūra visā Austrumeiropā ir pacēlusies līdz pat + 12º C, ir spēcīgas un ilgstošas lietavas. Gadalaikam neatbilstoši augstā gaisa temperatūra, kā arī nemitīgais spēcīgais lietus izraisa ļoti strauju sniega un ledus kušanu Latvijā , Lietuvā un Baltkrievijā. Ūdens līmenis visās upēs strauji ceļas, sākas ledus iešana.
Ļoti kritiska situācija rodas Daugavā pie
Pļaviņu HES ūdenskrātuves (
Pļaviņu HES ūdenskrātuves laukums > 42 km², sateces baseins > 80 000 km²)!
Pļaviņu HES 2012. gada 26. – 28. marts.
Pļaviņu HES ūdenskrātuvē ūdens līmenis strauji tuvojas + 73 m virs jūras līmeņa, kas ļoti bīstami tuvojas kritiskajam līmenim. Nemitīgi pieplūstošais palu ūdens daudzums nenovēršami ceļ ūdens līmeni
Pļaviņu HES milzīgajā 0,5 km³ (500 miljoni m³) ūdenskrātuvē. 40 m augstais
Pļaviņu HES aizsprosts ir patiesi apdraudēts!
Pļaviņu HES projektēta, lai izturētu 5 ballu zemestrīces spēku
Pļaviņu HES ir pēc uzstādītās jaudas lielākā hidroelektrostacija Latvijā un Baltijā, kā arī ierindojas starp lielākajām hidroelektrostacijām Ziemeļeiropā. Darboties sāka 1967. gadā, kopējā uzstādītā jauda – 870 MW, ūdens caurplūde caur turbīnu – 290 m³/s.
Pļaviņu HES 2012. gada 29. marts pulksten 0.00.
Ūdens līmenim Pļaviņu HES ūdenskrātuvē sasniedzot +73,5 m virs jūras līmeņa (0,8 m virs maksimālā augstākā uzstādījuma līmeņa ierobežojuma), aizsprosta izskalošanas rezultātā tiek pārrauts
Pļaviņu HES aizsprosts!!!
Gandrīz 20 000 m³ ūdens ik sekundi sāk gāzties Daugavā lejpus pārrautajam Pļaviņu HES aizsprostam!
Pēc 10 minūtēm kopš katastrofas sākuma.
(2012. gada 29. marts pulksten 0.10.).
Plūdu viļņa fronte, ar sākuma ātrumu 25 km/h traucoties pa Daugavas gultni, jau ir nonākusi 4 km attālumā no Pļaviņu HES sagrautā aizsprosta.
Pateicoties stāvajam Daugavas labajam krastam, tur postījumu nav, bet strauji sāk applūst Daugavas kreisais krasts. Ūdens līmenim ceļoties ar ātrumu 20 cm minūtē, strauji sāk applūst dārzkopības sabiedrības „Lielziedi” apbūve, kas atrodas zemākajās vietās pie Daugavas.
Ūdens laužas iekšā Lauces upes grīvā un aptuveni pēc stundas jau appludinās abus tiltus pār Lauces upi, kas savieno Sēreni ar Aizkraukli. Vēl nedaudz vēlāk abu tiltu balsti tiks izskaloti un tilti sagrauti. Ap šo laiku sagrūs arī vairāki milzīgie 330kW elektropārvades līniju balsti, kas izvietoti zemajās vietās pie Daugavas Pļaviņu HES tuvumā.
Pēc 40 minūtēm kopš katastrofas sākuma.
(2012. gada 29. marts pulksten 0.40.)
Draudošā palu ūdens masa ir nonākusi līdz Jaunjelgavas pilsētai (2400 iedzīvotāji) un mežonīgā ātrumā sāk appludināt to.
Ceļā līdz Jaunjelgavai ūdens straume jau ir appludinājusi un izpostījusi visas Daugavas kreisajā krastā zemākajās vietās izvietotās viensētas („Madaras”, „Upjāņi”, „Salas”, „Dārznieki”, „Dzintari”, „Rozīši”….).
Jaunjelgava ir pilsēta, kas šajā katastrofā cieš visvairāk!!!
Ūdens līmenim ceļoties ar ātrumu 15 cm minūtē, jau pēc 1,5 stundas 2/3 pilsētas atrodas zem ūdens!
Īpaši traģiska situācija ir pilsētas daļai, kas atrodas starp Daugavu un Jelgavas ielu. Maksimālā applūduma brīdī šī teritorija atrodas 8 -10 m zem palu ūdeņiem!!! Teritorija starp Liepu un Jelgavas ielu atrodas 1- 7 m zem ūdens.
Dievs dod, lai Jaunjelgavas iedzīvotāji paspētu pamest savas mājas šajā pirmajā stundā pēc katastrofas sākuma!!! Nedaudz vēlāk tam var neatlikt laika, jo mutuļojošā straume ļoti strauji biezā slānī pārklās lielāko pilsētas daļu. Zem ūdens pazudīs pat trīsstāvu mājas….
Jaunjelgava, Brīvības iela. Ūdens maksimālais appludinājums – 10 m
Jaunjelgava, Jelgavas iela. Ūdens maksimālais appludinājums – 8 m
Jaunjelgava, Jelgavas iela. Ūdens maksimālais appludinājums – 8 m
Jaunjelgava, Lāčplēša iela, Jaunjelgavas novada dome. Ūdens maksimālais appludinājums – 8 m
Jaunjelgava, Jelgavas iela, Pareizticīgo baznīca. Ūdens maksimālais appludinājums – 8 m
Skats uz
Jaunjelgavu no Klidziņas puses. Visa attēlā redzamā apbūve pazudīs zem 8 – 10 m dziļiem palu ūdeņiem
Informācija no Jaunjelgavas novada domes mājas lapas:
„Reizēm lielu postu pilsētai ir nesusi Daugava. Postoši plūdi bijuši 1773., 1931. un 1941.gadā. Lai pasargātu pilsētu no plūdiem, 30.gadu beigās tika uzcelts 3,5 km garš un 3 m augsts dambis. 1951. un 1952. gadā palu rezultātā tika pārrauts uzbūvētais dambis, applūda ielas, pieplūda pagrabi, iedzīvotāji evakuējās. Šo plūdu laikā iedzīvotāji pārvietojās ar laivām. Seku likvidēšanai tika iesaistīti pat karavīri. Tikai pēc Pļaviņu HES uzcelšanas pilsēta ir pasargāta no plūdiem.”
Šoreiz 3, 5 m augstais dambis nepalīdzēs un pie visa vainīgs būs tieši Pļaviņu HES!
Daugavas labo krastu pirmajās 40 minūtēs pēc katastrofas sākuma no būtiskiem postījumiem pasargā stāvkrasts. Vienīgi straujā un kāpjošā palu ūdens straume kopā ar līdzi nestiem ledus gabaliem un lauztiem kokiem rada pastiprinātu krasta eroziju, kas Aizkraukles muižas un Zemkopības institūta rajonā var izraisīt krastu izskalošanu un nobrukšanu, kā rezultātā var tikt izpostītas vairāki desmiti viensētu („Priediņas”, „Pakalni”, „Bērziņi”, „Akmentiņi”, „Dzirnavas”…).
Klidziņas rajonā strauji kāpjošais palu ūdens (15 cm/minūtē) sāk lauzties Dīvajas upes grīvā un aptuveni pēc 2 stundām kopš katastrofas sākuma tiek appludinās Rīgas – Jēkabpils (A6) autoceļš. Pēc 4 stundām kopš katastrofas sākuma tiltu pār Dīvajas upi uz Rīgas – Jēkabpils autoceļa (A6) klāj 6 m dziļš ūdens! Tāpat tiek appludināts un zem dziļas ūdens masas atrodas arī autoceļa (A6) posms Ziedugravas rajonā.
Palu maksimālā applūduma brīdī ūdenī līdz pat pirmā stāva viducim atrodas arī apkārtnes populārākā kafejnīca „Klidziņa”.
Kafejnīca „Klidziņa”. Ūdens maksimālais appludinājums – līdz kafejnīcas 1 stāva vidum
Turpinājumu lasiet raksta II daļā…
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 9.0/10 (70 balsotāji)
arija
znajushij komentē:
23.03.2010 pulkst. 04:18(#)
Uzrakstījis da jeb kurā valodā, bet saprotami. Laikm pilllā biji.
Ierēdnis
Kā atpazīt šizofrēniķi? Ar šo slimību slims cilvēks spēj izdarīt apbrīnojami loģiskus, sistemātiskus secinājumus, pieņemt secīgus pareizus lēmumus, tikai problēma ir iekš tā, ka izejas dati ir nepareizi. Autors visu skaisti pamato (protams izņemot tos daudzos “ja” sākumā), taču uz ko ir pamatots pamat pieņēmums:
“Var jautāt: „Vai šāds HES aizsprosta pārrāvums vispār ir iespējams?”.
Un atbilde būtu: „Ir iespējams!””
Bin Ladens, Godzila, Daugavpils separātisti?
NeoGeo
Atbilde Ierēdnim.
Vistraģiskākais būtu teikt: “Nav iespējams”.
Visi dzīvotu svētā mierā un laimē.
Tomēr zinot, ka pastāv 0,01% iespējamība, ka “Ir iespējams”, mēs esam daudz labāk sagatavoti un panākt to, kas “Tas nenotiek nekad!!!”
vfvf
murgi vai fantastikas romaans.
Lelde
Kā ar Skrīveriem? Cik lieli postījumi tos skars?
NeoGeo
Skrīveros viss būs mierīgi!
Imisgarais
Scenārijs iespējams tikai nevis applūšna ir bīstama, bet gan triecienvilnis aptuveni 40 augsts(augstuma stapība stap ūneskrātuves līmeni un ūdenslīmeni aiz HESa) Šajā gadījumā Jaunjelgava viekārši pārstāj pastāvēt.
P.S.
Var aplūkot deformācijas šuvi tunelī starp abām HESa pusēm, tad kad tur parādīsies ievērojama augstuma starpība, būs iemesls satraukum.
Datumi šajā rakstā “izzīsti no pirksta”.
zaza
elmurcix komentē:
13.03.2010 pulkst. 20:18(#)
Bet vai kaut kur ir atrunāts arī variants, ja notiek priekš Latvijas spēcīga zemestrīce un tādējādi sagraujot Pļaviņu HES, kura kā jau zināms ir uzbūvēta uz relatīvi nestabilas pamatnes (un atšķirībā no palu “triecienviļņa” nav paredzams notikums)?
===
Ir maza tāda starpība, ka palu plūdu scenārijs automātiski notiek brīdī, kad HESā ir pats maksimālākais ūdens līmenis, kāds var būt, kā arī pali pēc būtības nozīmē to, ka ūdens pievade Daugavā ir ārpus jebkurām normām. Savukārt zemestrīce notiktu (ja notiktu) visticamāk pie normāla ūdenskrātuves līmeņa (ja nu vienīgi nesagadās zemestrīce pašā palu laikā :D) un normālas ūdens situācijas, varbūt pat pašā vasaras sausumā vai augusta remontdarbu laikā. Efektam līdz ar to jābūt ievērojami mazākam.
ZZ
Kur vizualizācija? Vismaz animēta.
Dievs
‘Būtu ļoti babi un skaisti, jo Latvijas bagātajiem izlaupītājiem, kuriem tur saceltas viilas nu vairs nebūtu un jaunas neuzceltu, jo Latvijā vairs nav ko nozagt
ubx
var arī piepildīties… http://www.apollo.lv/portal/news/articles/198632
ts
http://www.meteo.lv/public/
šorīt jau 74.32, pēc prognozēm jau viss sākas…
ha
nedaudz autors iebraucis mītos par 2012. gada mītu par pasaules bojāeju, bet ja paskatās nopietni, realitāte jau sen tika izrēķināta – 1 miljons bojāgājušo! pamatā rīga, kā pie tā nonāca, kad pirms vairāk kā 10 gadiem taisījām valsts aizsardzības plānu – tas tika aprēķināts, protams arī krievijas plāna detaļas tika ņemtas vērrā, kur kara gadījumā – viņi saka, viena gaiss zeme raķete un LV padodas bez šāvieniem, un viņi tieši norādīja – pļaviņu hesu, un pēc aprēķiniem – 90% bojā gājušo būs rīga, jo rīga 8km platumā ar to visu vilni tiks ieskalota jūrā, cerības ir juglas un lidostas apkārtnes iedzīvotājiem un tas notiks aptuveni 20 minūšu laikā, jo zinat no fizikas – ka ūdenim nevajad sakrāties vienu viet, lai izdarītu tas spiedienu, kā piemēru paņemat burku un ūdens vannu, iesmeļat burku un ar atveri’ūdenī ceļat laukā no vannas. tad kad no burkas izlīs ūdens, vannai tālākā malā redzēsiet kā tas vilnis uzrauj no apakšas ūdens vilni, kaut arī nav tuvumā ielietais ūdens:))
Sonis
dzivot un visu darīt ar optimismu!
,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,
wtf. no vienas galējības otrā 😀
kaads pasviez “ja nu….” un tad kaads “mulkjiibas, bet ja padomaa tad REAALI….” 😀
reāli ir tas ka raxts ir devis kkādu rezultātu, vājprātīgo ir vairāk 😀
un mazāk runā un domā par esošajām.
Sleepts
Katraa zinjaa,dziivosim redzeesim! Tukshi kult meelees nav jeegas!
Autoram
Visbīstamāko situāciju PHES var radīt pazemes ūdeņi. Jūs jau pieminējāt par duļķaino ūdeni lejasbjefā. Uz PHES ierīkota vesela atslodzes urbumu sistēma, kas atslogo pazemes ūdeņus. Laika gaitā notiek vispirms ķīmiskā sufozija, mineralizētāko ūdeni aizstāj mazāk mineralizētais, zūd cementācija Amatas-Gaujas smilšakmenī veidojas smilts. Pēc tam sākas mehāniskā sufozija, tiek izskalotas sīkās smilšu daļiņas, parādās duļķe lejasbjefā. PHES ūdenskrātuvē, bijušajā Daugavas gultnē ir vairākās vietās Amatas – Gaujas atsegumi caur kuriem tad arī papildinās ar ūdeni šie horizonti, bez tam pie inženierizpētes bija konstatēti vairākviet paliokarsti. Tā ka pārrāvums gaidāms ne tik daudz palu dēļ,bet ātrāk zem PHES pamatnes un gultnes dambi. Tas ir 100% un tikai laika jautājums.
VVV
Super! Tad varbūt būtu lētāk eletroenerģija 😀
Photovoltaik Rechner
This is my first time to this web page,Excellent post! You’ve made many rather interesting statements and I appreciate the time you’ve taken within your writing. It’s easy to notice that you simply have an understanding of what you are speaking about. I’m researching forwards to learning a lot more of your webpages website content. Keep going!
NLP Courses
This is my 1st time to this blog,Great article! You’ve made many really useful statements and I appreciate the time you’ve taken within your writing. It’s easy to find out that you purely have an understanding of what you are discussing about. I’m exploring ahead to studying a lot more of your web sites posts. Keep going!
viktors@spulis.lv
viss ir reāli,es pārdevu māju Ogrē un tagad dzīvoju latgalē,atrodos 157m virs jūras līmeņa.
mcweb
Muļķības. Ogre nevarētu applūst, jo tā ir augstu virs Daugavas līmeņa. Ogri šī problēma skartu vismazāk. Tāpat arī Ikšķile, arī Ikšķiles dambji ir augsti. Vienīgi Meidrops pazustu zem ūdens. Bet tā jau interesanti palasīt autora apokaliptiskās fantāzijas.
Mulberry sale
It would appear that you have put adequate energy in your article and i also need a many more of these on the World Wide Web these days. I really received any drag out of your submit. I don’t use a bunch to to say within response, My partner and i only wanted to sign up to state huge perform.
Kristofers
Bet viņi mierīgi var palaist visu trīs hes turbīnas līdz ar to nokritīsies ūdens līmenis līdz normai bet vienīgi ūdens plūšanas ātrums var nedaudz skādēt krastam, bet tā vismaz neviens necietīs!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
yeah
vai tad cilvēki tomēr nav vieni stulbi radījumi? paši sev sūdus sataisa
kristaps
Es šonakt laikam negulēšu. Kaujas gatavībā būšu. 😀
Arturs
Žetons par šiem pētījumiem!
Zenja
Bet vai kaut kur ir atrunāts arī variants, ja notiek priekš Latvijas spēcīga zemestrīce un tādējādi sagraujot Pļaviņu HES, kura kā jau zināms ir uzbūvēta uz relatīvi nestabilas pamatnes (un atšķirībā no paluatrie krediti “triecienviļņa” nav paredzams notikums)?
Šķiet, ka runa bija par apmēram 5 baļļu stipru zemestrīci…
DORA
Škiet, ka aprakstītie notikumi būs tieši vienu gadu un vienu mēnesi vēlāk: 2013.gada 23.aprīlī…
DORA
1. aprīlī uzsniga ~15cm.
Rīt un parīt atkal sola stipru sniegputeni, kura laikā sniega sega pieaugšot par kādiem 10-15cm…
Uz laukiem nenokusis šobrīd Latvijas vidienē ir ap 35-40cm dziļš sniegs.
Ledus stabili sasalis gan Daugavpilī, gan Jēkabpilī, gan pie Pļaviņu HES.Arī mazajās upēs pie Daugavas.
Gaisa temperatūra naktī ap -10C, dienā nedaudz virs nulles.
Ja pēc sniegputeņa uznāks straujš atkusnis un Krievijā, Baltkrievijā tas būs agrāk kā pie mums….
DORA
7. aprīlis.
Naktī -7C. Dienā pakāpās līdz +5C.
Naktī uz 8. aprīli snigs…
Kolumbs
Ja turpina DORAS aizsākto, sestdien +7 un stiprs lietus
DORA
8. aprīlis. Atkal snieg. Stipri. Un Mazsalacas pusē konstatēta zemestrīce.
Sola strauji palikšot siltāk pēc 6 dienām. Būšot pat +15C…
DORA
8. aprīlī Daugavpilī un Baltkrievijas tritorijā ir sācis celties ūdens līmenis. Bet upēs vēl ļoti biezs un stabils ledus. Uz Pļaviņu HES ap 45-50 cm. Mazajās Daugavas pietekupēs arī ledus nav sakustējies. Dienā uzsniga ap 5-7 cm, bet sniegs vēl gāžas lielām lēkšķēm. Uz nakti droši piesals.
DORA
9. aprīļa rīts. Pasakaina ziemas ainava ar apsnigušiem kokiem. Naktī vietām bija -11C sals. Sniega sega diennakts laikā Daugavas baseinā ir palielinājusies par vismaz 10 cm. Mazie lauku ceļi sāk kļūt neizbraucami.
NeoGeo.lv
Labrīt DORA!
Paldies Jums!
Jūs esat mūsu meteo ziņu informātore 🙂
lol
lol ja pļaviņu hes uzlidotu gaisa vins aiznestu ķeguma hes un rīgas hes pa gaisu tad riga butu zem udens skriveri,ķegums,jaunjaugava un vel vitas pilsetas.
Central Park Hostel
Mum vispār nav viedokļa par šo tēmu, jo nav laiks tājā iedziļināties. Bet paldies autoram plašo informāciju!
Naudas maiss
#Central Park Hostel, varējāt jau arī nerakstīt tādu komentāru – izskatās pēc “kad nav ko teikt” vai “kad nav ko darīt”. 😀
Ogre
šis ir viens no iemesliem, kādēļ dzīvojot siguldā negribas pirkt māju vai dzīvokli Ogrē vai Ikšķilē.
Aldis
Un tas viss uz tā fona, ka Cilvēcei uz Zemes jau vairāk kā pirms 110 gadiem ir iedoti risinājumi brīvo enerģiju veidu ieguvei un izmantošanai, lai mēs varētu nodrošināt elektrības, siltumenerģijas transporta u.c., vajadzības bez maksas par enerģiju,bez fosilo degvielu sadedzināšanas un no tā izrietošās vides piesārņošanas, izkropļošanas. Tikai, tas mums ir bijis regulāri atņemts, nobloķēts, atstājot mūsu rīcībā iespējas ar … riskiem …
Tava mamma
Ideāli! Āgenskalns tik pat kā neapplūst. Mana dzīvesvieta drošībā.
Man par prieku tiek applidināts Iļģuciems, tostarp arī mana skola. Yaas! Skola noslīkusi!
Soho
Viela pārdomām Latvijas politiķiem. No otras puses, ko tur daudz var izdarīt, HES ir tik drošs, cik tas ir.
viktors@spulis.lv
Daugavpils iela 19 m virs jūras līmeņa