Atjaunojamā enerģija

24.01.2011 |  kategorija Tas ir interesanti  |  16 komentāri draugiem.lv

Dabas aizsardzība un enerģētiskā neatkarība ir divi galvenie iemesli atjaunojamās enerģijas attīstībai Latvijā. Atjaunojamā enerģija ir enerģijas avotos, kuri dabiski atjaunojas un ir neizsmeļami.
Daži galvenie atjaunojamās enerģijas resursu piemēri: Saules starojuma enerģija. Saules paneļi uztver saules gaismu, lai no tās ražotu enerģiju (siltums un elektrība). • Vēja enerģija. Vēja spēks tiek pārvērsts elektrībā ar vēja ģeneratoru palīdzību. • Biomasas enerģija. Enerģija, kas rodas fizisko vai bioloģisko procesu rezultātā, augiem sadegot vai pūstot. Siltumā un elektrībā biomasas enerģiju pārveido speciāli projektētas spēkstacijas. • Hidroenerģija. Tekošu ūdeņu spēks tiek pārvērsts elektrībā ar turbīnu palīdzību. • Ģeotermālā enerģija. Enerģija, kas ir pieejama zemes dziļākajos slāņos un kuru iegūst kā siltuma avotu. • Viļņu enerģija. Enerģijas avots, ko rada jūru un okeānu paisuma – bēguma procesi.
Pašreiz Latvija ir viena no līderēm Eiropas Savienības valstu vidū atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanas ziņā, jo apmēram trešdaļu (2008. gadā 30%) primārās enerģijas patēriņu nodrošina atjaunojamie enerģijas resursi, galvenokārt tā ir kurināmā koksne un hidroelektrostacijas.
Atjaunojamās enerģijas īpatsvars (%) kopējā enerģijas patēriņā Eiropas Savienības valstīs (Eurostat dati)
Atjaunojamās enerģijas īpatsvars (%) kopējā enerģijas patēriņā Eiropas Savienības valstīsAvots:http://epp.eurostat.ec.europa.eu
Valsts 2008. gada fakts % 2020. gada plāns %
Zviedrija 44,4 49,0
Somija 30,5 38,0
Latvija 29,9 40,0
Austrija 28,5 34,0
Portugāle 23,2 31,0
Rumānija 20,4 24,0
Igaunija 19,1 25,0
Dānija 18,8 30,0
Lietuva 15,3 23,0
Slovēnija 15,1 25,0
Francija 11,0 23,0
Spānija 10,7 20,0
Bulgārija 9,4 16,0
Vācija 9,1 18,0
Slovākija 8,4 14,0
Grieķija 8,0 18,0
Polija 7,9 15,0
Čehija 7,2 13,0
Itālija 6,8 17,0
Ungārija 6,6 13,0
Kipra 4,1 13,0
Īrija 3,8 16,0
Beļģija 3,3 13,0
Nīderlande 3,2 14,0
Lielbritānija 2,2 15,0
Luksemburga 2,1 11,0
Malta 0,2 10,0
Vidēji 27 ES valstīs 10,3 20,0
Eiropas Savienības energoresursu politika aizvien vairāk tiek virzīta atjaunojamo energoresursu virzienā. To veicina virkne faktoru, piemēram, grūti prognozējamā Krievijas energoresursu tirdzniecības politika, vides piesārņojuma mazināšanas nepieciešamība, kā arī citi. Turklāt Eiropas Savienība ir definējusi virkni attīstības stratēģiju un pasākumu plānu šajā nozarē, ir izstrādātas dažādas direktīvas.

Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir jānodrošina, lai valstī tiek ievērotas Eiropas Savienības tiesību aktos enerģētikas nozarē noteiktās prasības. Elektroapgādes jomā tas nozīmē, ka elektroenerģijas nozare Latvijā darbojas atbilstoši Eiropas Savienības direktīvas nosacījumiem par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu elektroenerģijas ražošanai, elektroenerģijas tirgus kopīgiem noteikumiem, koģenerācijas, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījuma veicināšanas, elektroapgādes drošuma un ieguldījumiem infrastruktūrā.

2009. gadā Latvijā saražotā elektroenerģija no atjaunojamiem energoresursiem (dati no Latvijas statistika „Latvijas energobilance 2009. gadā”)
Ražošanas avots Elektroenerģijas ražošana (GWh) Elektroenerģijas ražošana %
Hidroelektrostacijas 3 457 97,3
Vēja elektrostacijas 50 1,4
Biomasas (koksnes, koksnes atlikumu) elektrostacijas 4 0,1
Biogāzes elektrostacijas 44 1,2
KOPĀ: 3 555 100
Latvijā lielāko daļu elektroenerģijas no atjaunojamajiem energoresursiem saražo trīs lielās Daugavas kaskādes hidroelektrostacijas – Pļaviņu HES, Ķeguma HES un Rīgas HES. Mazie Latvijas HES saražo tikai 1,9 % (2009. gads) no kopējā hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas daudzuma. Līdz šim milzīgs neizmantots potenciāls Latvijā ir biomasas un biogāzes elektrostacijām. Mēs importējam milzīgu daudzumu enerģijas, ko varētu saražot paši, kā arī pilnībā neizmantojam iespējas, ko sniedz Latvijas dabas bagātības. Pašreiz Latvijā no atjaunojamajiem energoresursiem aizvien lielāku popularitāti iemanto šķelda, no kuras sākotnēji ieguva siltumu, bet tagad arī elektrību. Meža šķelda ir mežistrādes atlikumi, kurus ir neefektīvi transportēt lielos attālumos. Tādējādi pieaug galaprodukta cena, tomēr pašreiz redzams, ka šķeldu lielos apjomos eksportē, piemēram, uz Skandināvijas valstīm. Ja turienes uzņēmējiem vēl ir izdevīgi vest šķeldu tik tālu, tad arī šeit Latvijā jābūt iespējai efektīvi pielietot tieši šo atjaunojamo energoresursu. Latvija ir viena no vadošajām valstīm pasaulē pēc meža krājas uz iedzīvotāju skaitu, kā arī pēc mežu platību blīvuma uz teritorijas vienību, līdz ar to meža šķelda Latvijā ir salīdzinoši brīva pieejama, dažviet to neapsaimnieko pietiekami efektīvi. Līdz ar jaunākajām tendencēm no Latvijas likumdošanas un Eiropas Savienības atbalsta programmu puses, arī pie mums top jaunas koģenerācijas stacijas, kuru darbināšanā izmanto šķeldu. Izejvielu iegāde pašreiz ir stabili paredzama, saražoto siltumu izmanto pašvaldības, dažādi uzņēmumi, elektrību iepērk AS “Latvenergo”. Pagaidām vairāk nekā 90% elektroenerģijas saražo tieši AS “Latvenergo”.

Smārdē ražos elektrību un siltumu ar augstākās efektivitātes tehnoloģijām

Arī SIA “Smārdes kalte” aprēķini liecina, ka biomasas izmatošana elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai ir ekonomiski izdevīga. Topošajā Smārdes koģenerācijas stacijā, ko šogad būvēs Engures novadā ietilpstošajā Smārdes industriālajā parkā, plānots izmantot tik augstas efektivitātes tehnoloģijas, kādas līdz šim Latvijā vēl nav bijušas. Projekta īstenotāji apmeklējuši līdzīga profila koģenerācijas stacijas Zviedrijā, Somijā, Austrijā, Nīderlandē, Vācijā, Igaunijā. Gūta vērtīga pieredze, kas nepieciešama ar šķeldu kurināmās koģenerācijas stacijas (lai ražotu elektrību un siltumu) sekmīgai darbībai tepat Latvijā. Tā būs pirmā šāda veida koģenerācijas stacija šajā reģionā.

Smārdes koģenerācijas stacija| Neogeo.lvSmārdes koģenerācijas stacijas vizualizācija
Engures novadā ietilpstošais Smārdes industriālais parks izveidots, lai aptuveni 100 hektāros attīstītu multifunkcionālo teritoriju par lielāko rūpniecības centru Tukuma apkārtnē. Bijušo militāro teritoriju sekmīgi apguvuši jau vairāki uzņēmumi. SIA “Smārdes kalte” jaunā koģenerācijas stacija Smārdes industriālajam parkam kalpos kā siltuma ražotājs, savukārt, saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros tā realizēs AS “Latvenergo”. Galveno darbu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā paveiks jaudīga šķeldas dedzināšanas krāsns un tvaika turbīna. Sadedzinot aptuveni 60 000 beramo kubikmetru šķeldas, gadā plānots iegūt vismaz 7 920 megavatstundas saražotās elektroenerģijas un 31 680 megavatstundas siltumenerģijas. Taču koģenerācijas stacijas darbības jaudu esot iespējams vēl palielināt. Stundā paredzēts sadedzināt 2,5 tonnas šķeldas. Savos aprēķinos SIA “Smārdes kalte” speciālisti pieņēmuši, ka tonnā šķeldas ietilpst trīs beramie kubikmetri šķeldas. SIA “Smārdes kalte” pašreiz veic projekta tehnisko izstrādi, ir izstrādāts un attiecīgi saskaņots skiču projekts, saņemta Ekonomikas ministrijas atļauja par obligāto elektroenerģijas iepirkumu, saņemta AS “Sadales tīkls” atļauja par iespēju pieslēgties esošajai elektropārvades līnijai, izstrādāts un saskaņots pieslēgšanās projekts.
Plānotais Smārdes koģenerācijas stacijas saražotās enerģijas daudzums 1. Saražotā elektroenerģija – 7 920 Mwh gadā 2. Tīklā nodotā elektroenerģija – 7 150 Mwh gadā (ņemot vērā pašpatēriņu) 3. Saražotā siltumenerģija – 31 680 Mwh gadā 4. Pārdotā siltumenerģija – 28 512 Mwh gadā (ņemot vērā pašpatēriņu)
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 8.7/10 (17 balsotāji)
Atjaunojamā enerģija, 8.7 out of 10 based on 17 ratings

Atslēgvārdi: , ,

Iepriekšējais raksts:
Kartes ir visur!
Nākošais raksts:
Cunami

Komentāri

  1. Reāls komentē:

    24.01.2011 pulkst. 09:42(#)

    Tādā virzienā Latvijai arī jāturpina. Īpaši šķelda taču ir pieejama tik lielā daudzumā. Un minētā Smārdes koģenerācijas stacija tam ir apstiprinājums.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 4)
  2. Ritvars komentē:

    24.01.2011 pulkst. 11:34(#)

    Trūkst vissvarīgākā: cik tāda enerģija maksā (pārdošanas cena + subsīdijas utml. piemaksas).

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -1 (no 1)
  3. NeoGeo komentē:

    24.01.2011 pulkst. 12:36(#)

    Atbilde Ritvaram.
    Hidroenerģijas izmaksas ir zemas un tās var konkurēt ar atomenerģiju, ogļu un dabas gāzes enerģiju.
    Citu atjaunojamo energo resursu izmaksas sākotnēji un patreiz ir dārgākas par fosilo kurināmo enerģijas izmaksām, tomēr ir jāatcerās, ka fosilā kurināmā cenas kāps.
    Energo neatkaribai ir sava cena un par to ir jādomā jau šodien.
    Latvija var būt energo neatkarīga valsts.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 3)
  4. Broolis komentē:

    24.01.2011 pulkst. 21:37(#)

    Laba tēma, īpaši jau mums aktuāla pieminētā biomasa/šķelda. Rīgā ar to sāka jau kurināt, te uzzinu, ka arī elektrību arvien vairāk ražo tieši no šķeldas.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 2)
  5. Sky Captain komentē:

    25.01.2011 pulkst. 01:39(#)

    Nez cik daudz importējamās enerģijas varētu aizstāt pārmērīgi nekaitējot mūsu mežiem ja masveidā attīstītu strāvas un siltuma ražošanu no šķeldas?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -1 (no 1)
  6. x-f komentē:

    25.01.2011 pulkst. 16:43(#)

    Bet TEC-2 projekts joprojām tiek bīdīts uz priekšu..

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -1 (no 1)
  7. Ritvars komentē:

    25.01.2011 pulkst. 17:10(#)

    Pateicos par atbildi. Piekrītu par hidro, tak ne turpmākam.
    Apgalvojums, ka fosilā kurināmā cenas kāps, ir nepamatots. Gluži otrādi, liekot vērā zinātnes un technikas progresu un to, kā darbojas tirgus saimniecība, drīzāk gaidāms daudz lētas enerģijas. Galu galā šobrīd notiek gāzes revolūcija:
    http://www.bbc.co.uk/news/business-12245633
    Energoneatkarība pati par sevi nav nekas labs. Proti, Latvijas apstākļos jāmazina energoatkarība no Krievijas, jo tā energoresursu tirdzniecību izmanto polītisku mērķu sasniegšanai, bet citādi jāizvēlas lētākie enerģijas avoti. Ja Dienvidafrikas ogles, Alžīrijas gāze vai Lietuvas degviela ir lētāka par vietējo kurināmo, mēs ievedot tikai iegūstam.
    Varētu pat saderēt. Piemēram, gadumijā par Latvijas caurmēra algu decembrī (Ls315 pēc nodokļiem), izmantojot gada pēdējo Latvijas Bankas kursu ($1=Ls0,535) varēja nopirkt 6,5 barelus naftas (caurmēra cena pasaulē gada nogalē pēc Enerģijas informācijas aģentūras ziņām: $90,61). Esmu pārliecināts, ka pēc desmit gadiem varēs vairāk barelu nopirkt.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -2 (no 2)
  8. to Sky Captain komentē:

    26.01.2011 pulkst. 02:59(#)

    Latvijas mežu resurss tiek izmantots tālu no optimālā, tā kā šķeldu varētu vien izmantot un izmantot. Tiesa, milzīgs potenciāls ir arī biogāzei.

    Starp citu, nezinu par šķeldas elektroenerģijas izmaksām, bet par šķeldas siltumenerģiju nekā lētāka nav.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -1 (no 1)
  9. Jānis komentē:

    26.01.2011 pulkst. 14:43(#)

    No augstāk publicētā par to, ka “Smārdē ražos elektrību un siltumu ar augstākās efektivitātes tehnoloģijām” redzams, ka šīs augstās tehnoloģijas dod iespēju izstrādāt
    1. Elektroenerģiju – 7 920 Mwh gadā
    2. Siltumenerģiju – 31 680 Mwh gadā
    vai proporcijās 1 : 4.
    Latvijā viss centralizēti piegādātā siltuma apjoms satāda 7 TWh/gadā.
    Ņemot vērā tehnoloģiskās un komerciālās īpatnības, koģenerācijā saražotā siltuma apjoms varētu būt ne vairāk, kā 6 TWh, kuru izstrādājot koģenerācijā, izmantojot šķeldu un Smārdes augstākās efektivitātes tehnoloģijas sanāk 1,5 TWh elektrības. Un te nav runa par to vai pietiks šķeldas Latvijā šim, jo enerģētiskā koksne jau tiek izmantota ievērojamos apjomos, bet par to, ka izmantojot enerģētisko koksni, elektrību mēs varam saražot tik cik patērējam siltumu, kuru vēl patēriņa ziņā siltinot mājokļus mēģināsim sadeldēt.
    Te cerība, ka koģenerācijā varētu saražot ko vairāk ir tikai uz rūpniecības ar lielu siltuma patēriņu attīstību, bet vai būs … ?
    Pašlaik Latvijā elektroenerģijas patēriņš ir ap 7 TWh, no kura ar vietējiem resursiem vidēji tiek nosegtas 2,5 TWh. Deficīts 4 TWh apjomā pat teorētiski izstrādājot 1,5 TWh koģenerācijā no šķeldas, neatrisina valsts neatkarību pat tuvu.
    Vēl jo vairāk, pieaugot turpmākajos gados elektroenerģijas patēriņam, deficīts pieaugs 🙁
    Neo Geo apgalvojums, ka Latvija var būt energo neatkarīga valsts,
    varētu būt pamatots pie nosacījuma, ka pie mums būtiski samazinās eneģijas patēriņš, kurš elektroenerģijas lauciņā jau ir viens no zemākiem ES-27 pēc Rumānijas.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 4)
  10. NeoGeo komentē:

    26.01.2011 pulkst. 15:04(#)

    Atbilde Jānim.
    Paldies par izsmeļošo komentāru un interesanto informāciju.
    Jebkāda veida neatkarība ir patīkama, bet tai pašā laikā grūta lieta.
    NeoGeo.lv neapgalvo, ka Latvija tuvākajā laikā (vismaz tuvāko 15 – 20 gadu laikā) būs energo neatkarīga valsts. Tas ir sarežģīts process.
    Tuvākās nākotnes uzdevums ir mazināt energo atkarību. Pakāpeniski. % pēc %.
    Katra uzbūvēta koģenerācijas stacija vai vēja rotors ir piliens “neatkarības spainī”.
    Protams otra lieta ir enerģijas taupīšana, kas ir tik pat nozīmīgi, kā ražot enerģiju.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -1 (no 1)
  11. Sky Captain komentē:

    26.01.2011 pulkst. 20:05(#)

    >Ritvars
    Nu gāze varbūt paliks lētāka ja izdosies tādos apjomos kā cerēts iegūt slānekļa gāzi. Bet naftas cenas samazināšanā tas maz ko līdzēs jo ar gāzi nevar īsti aizstāt naftu, nu it kā jau ir tāds “gas to licquids” process gāzes ķīmiskai pārstrādei par šķidro degvielu, bet tas ir samērā dārgi. Viegli un lēti iegūstamās naftas krājumi pamazām ies uz beigām, paliek vēl ļoti lieli naftas resursi ar naftu piesātinatu smilšu un slānekļu veidā, bet to ieguve ir dārga un piesārņo vidi. Atklāti sakot ļoti šaubos ka pēc 10 gadiem barels maksās lētāk. Arī ja izdosies palielināt ieguvi tad tādas valstis kā Ķīna un Indija aprīs katru papildus iegūto barelu.
    Vispār jau lētas elektroenerģijas un siltuma ražošanai resursi pasaulē ir pārpārēm.
    http://en.wikipedia.org/wiki/Thorium_fuel_cycle
    http://energyfromthorium.com/2011/01/09/liquid-fuel-nuclear-reactors/
    Tehnoloģija ir nodemonstrēta jau pirms 40 gadiem. Būtu bijusi motivācija un politiskā griba tad jau sen varēja lielāko daļu pasaules energopatēriņa nodrošināt ar kodolenerģiju.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -1 (no 1)
  12. Novadnieks komentē:

    28.01.2011 pulkst. 12:40(#)

    Ar prieku lasu, ka mūspusē atkal būs viens jauns uzņēmums, un vēl ar tik progresīvu projektu kā Smārdes koģenerācijas stacija. Cerams, tajā bijušajā militārajā teritorijā izdosies vēl ieinteresēt kādus uzņēmējus. Viss jau nevar notikt tikai pilsētās!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 4)
  13. Jānis komentē:

    02.02.2011 pulkst. 10:14(#)

    > Novadnieks
    … tikai šāds “progresīvs” projekts kļūst ekonomiski izdevīgs tā “realizētājiem” tāpēc, ka ir paredzēts pārdot ražoto elektroenerģiju par paaugstinātiem elektroenerģijas tarifiem, ap 2-3 reizes augstākiem, kā tā ir nopērkama elektrības tirgū. Šīs subsīdijas, šādiem projektiem, caur OIK solidāri apmaksā visi elektroenerģijas lietotāji Latvijā, arī tie vientuļie, maznodrošinātie, tālākos valsts nostūros dzīvojošie … 🙁
    > Sky Captain
    Nākotne nenoliedzami ir kodolenerģijai 🙂

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 2)
  14. Pipars komentē:

    07.02.2011 pulkst. 14:52(#)

    Ne jau lētumā vienmēr ir tā sāls, jāsāk domāt arī par nākotni, pat, ja tiešām kāds santīms sanāks dārgāk. Biomasai vienalga Latvijā ir tālredzīgākā nākotne.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -1 (no 3)
  15. Jānis komentē:

    14.02.2011 pulkst. 09:46(#)

    > Pipars
    Ja jau būtu saskatāma tā elektrība, tās nodrošinājums nākotnē izmantojot biomasu, bet tur jau tā lieta, ka nav (diemžēl) 🙁

    Jau rakstīju, – pat neanalizējot, vai pietiks šī kurināmā un pieņemot, ka tas ir iegūstams neierobežotos daudzumos Latvijā. Problēma ir iekš siltuma patēriņa Latvijā, kas būtu izmanmtojams koģenerācijā (nepūtīsim taču 3/4 siltuma gaisā, lai iegūtu 1/4 elektrības).
    Tas ierobežo mūsu iespējas efektīgi ģenerēt elektrību un neatrasina tās deficīta problēmu valstī 🙁
    … un vēl, – to ko ģenerēsim tomēr būs arī daudz dārgāk.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 2)
  16. mmm komentē:

    16.03.2011 pulkst. 11:48(#)

    Uzskatu, ka koksne pie mums tiek izmantota Pārāk aktīvi, un drīz jau tie meži beigsies, jau tagad par mežiem daudzviet sauc nekoptus krūmājus. Aktīvāk jāizmanto upes, vējš, saule un zemes dzīļu enerģija, tieši šī uzskatām ar atjaunojamo enerģiju.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -2 (no 2)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri

Read previous post:
Kartes ir visur!

Kartes ir visur! Neogeo.lv piedāvā ielūkoties diezgan netradicionālos karšu lietošanas veidos.

Close

Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv