Kuģi “Faina” sagrābušie Somālijas pirāti. Avots: http://www.flickr.com/photos/worldfrank/

Kāpēc mūsdienās tieši Somālijā tik plaši atdzima šāds jūras laupīšanas veids?

Daži galvenie fakti par Somāliju: • Pilsoņu kari un sausuma izraisīts milzīgs bads 20. gadsimta 90.gados noveda jau tā nabadzīgo Āfrikas valsti līdz pilnīgam haosam. • Mūsdienās vienotas Somālijas valsts faktiski vairs nav, tā ir pilsoņu karu un separātistu sadalīta: – valdība pārvalda tikai nelielu teritoriju ap galvaspilsētu Mogadišo; – valsts ziemeļrietumos izveidojusies sevi par neatkarīgu valsti pasludinājusī teritorija – Somalilenda; – valsts ziemeļaustrumos izveidojies autonomais rajons Puntlenda, kas ir pasludinājis neitralitāti Somālijas valdībai; – valsts vidienē esošā teritorija Galmuduga pasludināja savu neatkarību, bet vēlāk noteica sev autonomiju; – valsts centrālajos un dienvidu rajonos izveidojusies „Islāma tiesas savienība”, kurā nemitīgo ķildu dēļ notiek nepārtrauktas bruņotas sadursmes; – paši valsts dienvidi ir nonākuši radikālo islāmistu „Aš- šabad” kontrolē, kas sadarbojas ar „Al-Qaeda” un Jemenas islāma ekstrēmistiem; – ļoti daudzās teritorijās vispār nav nekādas centralizētas varas un visa teikšana ir vietējo cilšu vadītājiem. Somālijas karte. Avots: en.wikipedia.org
• Somālija ir 45. pasaules lielākā pasaules valsts – 624,3 tūkstoši km² (10 reizes lielāka par Latviju). 90% Somālijas teritorijas ir pustuksneši un sausas savannas. Aramzeme aizņem tikai 1,6% teritorijas. Mežu faktiski nav. Lielā sausuma un nabadzīgo augšņu dēļ lauksaimniecībā galvenā nodarbošanās ir klejotāju lopkopība. • Vidējā gaisa temperatūra vasarā +30°, bet ziemā +15°. Tikai divas upes sezonas laikā valstī pilnībā neizžūst. • Dabas izrakteņu resursi ir maz izpētīti. Nelielos apjomos iegūst ģipsi, vārāmo sāli, dzelzs rūdu. Ir atrastas, bet nav apgūtas naftas un gāzes iegulas, ka arī titāna rūdas atradnes. • Somālija ir viena no pasaules nabadzīgākajām valstīm. Pēc Somālijas centrālās bankas datiem iekšzemes kopprodukts (IKP) uz 1 iedzīvotāju 2010. gadā bija 333 USD (Latvijas IKP – 14 500 USD). 73% iedzīvotāju Somālijā pārtiek ar mazāk kā 2 USD dienā. • Iedzīvotāju skaits Somālijā ir ap 9,8 miljoniem un 80% darbaspējīgo nodarbojas ar klejotāju lopkopību. Sezonālais bezdarbs sasniedz 95%. • Vidējais mūža ilgums vīriešiem – 36 gadi, sievietēm – 37 gadi. • Ap 10% iedzīvotāju māk lasīt un rakstīt, pārējie – analfabēti. • Izmantojot haosu valstī, Somālijas ūdeņos ar nelegālo zvejniecību sāka nodarboties citu valstu zvejnieki, tādējādi noplicinot Somālijas zvejnieku lomus.

Tāda ir 21. gadsimta Somālija. Drausmīgi nabadzīga, izmisusi un bruņota zeme. Un blakus Adenas līcis, pa kuru uz Sarkano jūru un tālāk uz Suecas kanālu ik gadu dodas tūkstošiem kuģu. Tepat arī Arābijas jūra un plašais Indijas okeāns. Ik gadu desmitiem tūkstošu visas pasaules kuģu, kas piekrauti ar pārtiku, tehniku, naftu un dažādām precēm, kuģo gar Somālijas piekrasti. Un iztikas meklējumos somālieši kļūst par pirātiem… Zvejas laivas pārtop par pirātu laivām, zvejas tīklus nomaina Kalašņikova automāti… Masveida pirātisms Somālijas piekrastē sākās 21. gadsimta sākumā. Ja 2005. gadā pirātiskie uzbrukumi notika tikai atsevišķās vietās un tikai līdz 165 jūras jūdžu (ap 300 km) attālumam no piekrastes, tad 2010. gadā pirātu uzbrukumi jau notika 1 100 jūras jūdžu (ap 2 000 km) attālumā no Somālijas krastiem.

Somālijas pirātisma ekspansija

Avots: http://news.bbc.co.uk

Pirātus var iedalīt 3 grupās: – bijušie zvejnieki, kas labi pārzina apkārtnes jūras un māk vadīt laivas un kuterus; – bijušās militārpersonas, kam ir kauju pieredze; – izglītotāki cilvēki, kas pārzina moderno tehniku – GPS, jūras navigācijas iekārtas, sakaru tehniku.

Ne katrs pirātu uzbrukums ir veiksmīgs. No zināmās statistikas var secināt, ka pirātu uzbrukumi gūst panākumus tikai apmēram 20% gadījumos. Jūrniekiem, kas kuģo pirātu apdraudētos reģionos, ir izstrādāti speciāli kuģošanas noteikumi, lai samazinātu pirātu uzbrukumu risku, kā arī instrukcijas, kā rīkoties, ja kuģi jau ir sagrābuši pirāti. Puntlenda, kura ir Somālijas pirātisma galvenais reģions, gūst vērā ņemamus ienākumus no pirātisma. Puntlendā ir daudz piejūras ciemu un pilsētu, kas nodrošina pirātu darbību. Pirātu apgāde un atpūtas nodrošināšana, bruņojuma un munīcijas iegāde, laivu remonts, laupījumu uzskaite un sadale – tāds ir daudzu Somālijas piejūras ciemu un pilsētu pašreizējās funkcijas. Kā uzskatāmu piemēru Somālijas pirātu bāzes pilsētai var minēt Abo pilsētu Arābijas jūras Adenas līča krastā. Abo, Somālija Puntlendas ieņēmumi no pirātisma veido ievērojamu daļu no kopējiem šīs teritorijas ieņēmumiem.Parastā izpirkuma maksa, ko pirāti pieprasa par sagrābto kuģi ir 300 000 – 1 500 000 USD apmērā. Bieži vien kuģu apdrošinātāji un kuģu kompānijas samaksā šis summas. Dažkārt pirāti vienkārši izlaupa kuģa kravu. Pēc ekspertu novērtējuma Puntlande pēdējos gadus no pirātu darbības gūst 50 – 200 miljonu USD ieņēmumus. Jāatzīmē, ka vidējie ikgadējie lauksaimniecības ieņēmumi Puntlandē ir ap 20 miljoniem USD. Zīmīgi ir tas, ka Somālijas pirāti mēģina, cik vien iespējams, izvairīties no kuģu apkalpju slepkavībām. Somālijas pirāti apzinās, ka cietsirdīga izturēšanās pret kuģu apkalpi un slepkavības, vērsīsies pret viņiem ar analoģiskām represijām. Pirātiskie uzbrukumi kuģiem nenotiek tikai Somālijas krastu tuvumā. To uzskatāmi apstiprina Starptautiskās Jūras organizācijas (International Maritime Organization) radītā Pasaules pirātisma karte, kurā ir atzīmēti visi pirātu uzbrukumi kopš 2005. gada. Tagad, izmantojot šo karti, jūs varat sekot līdzi visas pasaules pirātu darbībai – uzbrukumu mēģinājumiem, sagrābtiem kuģiem un arī aizdomīgiem kuģiem, kurus norāda jūras braucēji.

Tomēr Somālija pirāti arvien ir dominējošie mūsdienu jūras pirāti pasaulē. To apstiprina arī 2010. gada pasaules pirātisma statistika: • Kopā sagrābti 53 kuģi, no tiem 49 – Somālijas pirāti. • Kopā bijuši 445 pirātu uzbrukumi, t.i., par 10% vairāk nekā 2009. gadā.