Avots: http://www.flickr.com/photos/bassclarinetist/

Īpatnēja dabas parādība ir krusa.

Krusa ir nokrišņu veids, kas sastāv no ledus lodveida bumbiņām vai arī nepareizas formas ledus gabaliņiem. Krusa parasti ir gada siltajos mēnešos, un tā izkrīt no gubu lietus mākoņiem. Bieži krusa ir sastopama reizē ar spēcīgu pērkona negaisu un lietusgāzēm.

Krusa veidojas mākoņu iekšpusē ap 4 km augstumā, kurā zemās gaisa temperatūras ietekmē notiek ūdens pilienu sasalšana ledus kristālos. Spēcīgu augšupejošu gaisa plūsmu ietekmē ledus kristāli ilgstoši noturas mākonī, apaugot ar sasalstošiem lietus pilieniem. Jo ilgāk ledus kristāli noturas mākonī, jo lielāki krusas graudi veidojas.

Parasti krusas graudu izmēri ir no dažiem milimetriem līdz dažiem centimetriem diametrā. Atsevišķos ļoti retos gadījumos ir novēroti arī krusas graudi, kuru diametrs ir līdz 15 cm un pat vairāk.

Pasaulē lielākais krusas grauds ir fiksēts 2010. gada 23. jūlijā ASV Dienvidu Dakotā un tā izmērs bija 20 cm diametrā un svars 0,88 kg.

Video jūs varat redzēt krusu ASV Teksasas štatā 2006. gadā. Krusas graudu izmērs ir gandrīz tenisa bumbiņu izmērā (3 – 4 cm diametrā). Tiek radīti postījumi mājām un automašīnām. Cieš arī cilvēki.

Dažkārt krusas nokrišņi uz zemes veido pat dažus centimetrus biezu krusas graudu slāni. Krusa parasti ir īslaicīgs nokrišņu veids, visbiežāk 5 – 10 minūtes. Tomēr ir novēroti arī krusas nokrišņi, kas ilgst pat 1 stundu.

Bieži spēcīga krusa rada lielus postījumus lauksaimniecības kultūrām. Krusas graudi „sakapā” koku un krūmu lapotnes, sējumi un raža tiek iznīcināti vai sabojāti.
Krusas laikā var tikt nopietni bojātas arī automašīnas, vieglas konstrukcijas būves, siltumnīcas.

Ļoti bīstama liela izmēra krusa ir aviosatiksmē. Lieli krusas graudi dažās sekundēs var sabojāt gaisa kuģus un radīt avārijas situācijas.

Nākošajā video redzama lielu krusas graudu postošais efekts ASV Arizonas štatā 2010. gadā. Krusas graudi ir ap 3 cm diametrā.

Krusu prognozēt var ar meteoroloģisko radaru palīdzību.

Mūsdienās ir izgudrotas iespējas novērst vai samazināt krusas postījumus. Šim nolūkam krusas mākonī tiek izšautas raķetes vai lādiņi, kas pildīti ar speciālu reaģentu – joda svinu vai joda sudrabu. Šis reaģents mākonī rada milzīgu daudzumu pilieniņu, kas kalpo par mākslīgiem ūdens kristalizācijas centriem. Ap šiem centriem kristalizējas ūdens, veidojot lielāku skaitu krusas graudu nekā tas veidotos dabiskā procesā. Tāpēc krusas graudi ir mazāka izmēra un tie nerada tik nopietnus postījumus vai arī krusa izkūst, krītot cauri siltajām gaisa masām.

Senos laikos uzskatīja, ka ar krusu var cīnīties, radot lielu troksni. Tāpēc, lai glābtu laukus un ražu, zvanīja baznīcu zvanus vai šāva ar lielgabaliem. Iespējams, ka gaisa satricinājumi kavēja krusas graudu kristalizācijas procesu.

Arī krusas laikā var atrast savu devu jautrības. To pierāda izklaides krusā tepat Latvijā Cēsu pusē.

Atslēgvārdi: Dabas parādības, krusa

Iepriekšējais raksts:
Aptaujas rezultāti par Latviju 2011. gadā

Nākošais raksts:
Cīņa par Arktiku