Turpinājums…

Pēc 1 stundas 20 minūtēm kopš katastrofas sākuma.

(2012. gada 29. marts pulksten 1.20.) Plūdu viļņa fronte nonākusi līdz Dzelmēm. Šī ir otrā lielākā apdzīvotā vieta pēc Jaunjelgavas, kas no katastrofas sākuma izjūt postošo ūdens spēku. Plūdu viļņa postījumus nedaudz mazina Daugavas kreisais krasts iepretim Dzelmēm, jo daļa palu ūdeņu ieplūst mežainajā Vitkapu (Alstiķu) upītes un Dzirnavu upītes grīvas teritorijā. Tomēr nepilnu divu stundu laikā maksimālais appludinājuma līmenis Dzelmēs sasniedz tādu apjomu, ka faktiski viss ciems atrodas zem 2 – 3 m dziļa ūdens slāņa. Ceļā no Jaunjelgavas līdz Dzelmēm dažu stundu laikā mežonīgi kāpjošais (12 cm minūtē) un ar atlūzām, kokiem, ledus gabaliem pilnais ūdens noposta desmitiem viensētu abos Daugavas krastos (labais krasts – „Dabrēni”, „Ibēni”, „Daugavieši”, „Mūsmājas”, „Kalniņi” utt., kreisais krasts – „Alstiķi”, „Līči”, „Garkalni”, „Šķūnīši” utt.). Ļoti lielos posmos tiek appludināti arī abos Daugavas krastos esošie autoceļi: Jaunjelgava – Ķegums (P 85) un Rīga – Jēkabpils (A 6). Iepretim Dzelmēm otrpus Daugavai esošais Daugaviešu ciems arī pilnībā tiek appludināts un dažu stundu laikā pazūd zem 2 -3 m dziļa ūdens slāņa. Dzelmes baznīca. Ūdens maksimālais appludinājums- 3 m Dzelmes nodegušais krogs. Ūdens maksimālais appludinājums – 4 m Dzelmes. Ūdens maksimālais appludinājums – 3 m Daugavieši. Ūdens maksimālais appludinājums- 3 m

Pēc 2 stundām kopš katastrofas sākuma.

(2012. gada 29. marts pulksten 2.00.) Plūdu briesmas ir nonākušas līdz Lielvārdei! Ceļā no Dzelmēm līdz Lielvārdei Daugavas mutuļojošo ūdeņu virzību ierobežo Daugavas stāvie krasti, līdz ar to šeit ir salīdzinoši nelieli postījumi. Arī ūdens līmeņa kāpums, attālinoties no sagrautā Pļaviņu HES aizsprosta, krītas, tomēr appludinātas un daļēji sagrautas tiek desmitiem viensētu abos Daugavas krastos (labajā krastā – „Ziediņi”, „Pūces”, „Priežkalni”, „Dauguļi”…., kreisajā krastā – „Gulbji”, „Ceļmalas”, „Ceriņi”…). Daļēji applūst Kaibalas apbūve, kas atrodas zemākajās vietās, tomēr tur ūdens līmenis šo apbūvi skars tikai 1m robežās. Arī Lielvārdes pilsēta, kas atrodas paaugstinājumā virs Daugavas, izjūt salīdzinoši mazākus postījumus. Ūdens līmenis Daugavā kāpj ar aptuvenu ātrumu 7 – 8 cm minūtē un savu maksimumu sasniedz aptuveni pēc 5 stundām (pulksten 7.00), kad ūdens līmenis Daugavā ir paaugstinājies par aptuveni 8 m. Lielvārdē applūst apbūve, kas atrodas teritorijā starp Daugavu, Slimnīcas ielu un Bērzu ielu. Te ūdens līmenis appludina mājas 1 – 2 m augstumā. Applūst visa apbūve Uldovena pils rajonā (Daugavas iela, Opernieku iela, Baņutas iela, Birzes iela). Šeit ūdens līmenis vietām sasniedz pat 2 – 3 m augstumu. Estrādes rajonā palu ūdeņi šķērso Lāčplēša ielu un appludina arī apbūvi Slimnīcas ielas rajonā. Cieš arī ražošanas apbūve „Lielvārdes meliorācijas” rajonā (2 – 4 m ūdens slānis). Lielvārde, Lāčplēša iela. Šeit apstāsies palu ūdeņi. Pilsētas centrs būs neskarts. Lielvārde, Slimnīcas iela. Ūdens maksimālais appludinājums 2 – 3 m.

Pēc 2 stundām 10 minūtēm kopš katastrofas sākuma.

(2012. gada 29. marts pulksten 2.10.) No Pļaviņu HES ūdenskrātuves ātri pieplūstošie ūdeņi sāk piepildīt tā jau ļoti pārpildīto Ķeguma HES ūdenskrātuvi. Ūdens līmenis ūdenskrātuvē ceļas ar ātrumu 5 cm/ min. Ķeguma HES ūdenskrātuves maksimālā ūdens līmeņa ierobežojums ir 32 m virs jūras līmeņa, bet tas tiek pārsniegts! Nepilnas pusstundas laikā ūdens līmenis ūdenskrātuvē tuvojas 35 m robežai. Tā ir kritiskā robeža! Applūst Ķeguma pilsētas daļa Liepu alejas, Kuģu ielas un Lāčplēša ielas rajonā. Posmā starp Ķegumu un Lielvārdi applūst Rīgas – Jēkabpils (A 6) autoceļš un Rīga – Krustpils dzelzceļa līnija. Ķeguma HES ūdenskrātuve. Normālos apstākļos ūdenskrātuves tilpums 168 miljoni m³ ūdens Ķeguma HES ūdenskrātuves dambis. Dambja augstums 35,5 m virs jūras līmeņa Ķeguma Tautas nams. Maksimālā applūduma brīdī ūdens ietecēs pa durvīm Tautas namā

Pēc 2 stundām 30 minūtēm kopš katastrofas sākuma.

(2012. gada 29. marts pulksten 2.30.) Milzīgos apmēros pieplūstošais ūdens nav noturams. Tiek pārrauts Ķeguma HES aizsprosts! Ar aptuveni 20 km/h ātrumu nevaldāmā ūdens siena veļas Ogres virzienā. Stāvais Daugavas labais krasts gandrīz visu Ķeguma pilsētu glābj no nāvējošā viļņa. Vairāku stundu garumā ūdens līmenim Daugavā ceļoties un sasniedzot gandrīz 10 m virs normālā līmeņa lejpus sagrautā Ķeguma HES aizsprosta, strauji applūst plašas teritorijas salīdzinoši zemajā Daugavas kreisajā krastā – Rutki, Sala, Tome. Zem 2 – 7 m dziļa ūdens slāņa šajā rajonā atrodas gandrīz 100 viensētas. Ūdens ielaužas gandrīz 3 km tālu Daugavas kreisajā krastā. Sala (skats no Tomes puses). Visa Sala būs 5 – 7 m zem ūdens Sala (skats no Ķeguma puses). Sagrūstot Ķeguma HES aizsprostam, šī apbūve izjutīs pirmo plūdu viļņa triecienu Tome. Ūdens maksimālais appludinājums – 6 m

Pēc 2 stundām 40 minūtēm kopš katastrofas sākuma.

(2012. gada 29. marts pulksten 2.40.). Iznīcinošā ūdens fronte ir nonākusi līdz Ciemupei (500 iedzīvotāju). Tā kā Ciemupe izvietojas salīdzinoši zemā vietā Daugavas krastā, tad tā applūst pilnībā, un dažu stundu laikā, ūdenim kāpjot ar ātrumu 4 cm minūtē, tā atrodas zem 4 – 6 m dziļa mutuļojoša ūdens slāņa. Zemie Daugavas abi krasti posmā starp Ķegumu un Ogri dod iespēju katastrofas ūdeņiem dziļi ielauzties sauszemē, appludinot plašas teritorijas abos krastos. Uz katastrofas brīdi šeit izveidojas milzīga (ap 4 km plata) brāzmaina upe! Šajā rajonā upe aprij vairākus simtus viensētu. Ūdens šķērso Rīgas – Krustpils dzelzceļa uzbērumu un appludina plašas teritorijas aiz tā. Ciemupe. Ūdens maksimālais appludinājums – 4 m Ciemupe. Ūdens maksimālais appludinājums – 6 m

Pēc 2 stundām 50 minūtēm kopš katastrofas sākuma.

(2012. gada 29. marts pulksten 2.50.). Briesmas ir nonākušas līdz Ogrei (26 000 iedzīvotāju)! Sākotnēji strauji ceļoties ūdens līmenim Daugavā (ap 3 cm minūtē), nenovēršami ātri applūst Akmeņu ielas rajons, vēlāk, no trim pusēm (Ciemupes puses, Daugavas puses un Ogres upes puses) aplenkts, applūst Pārogres rajons, pēc tam – Grīvas rajons un Jaunogre. Pa zemākajām pilsētas vietām ūdens ielaužas arī daļēji Mālkalnes prospekta rajonā un, ceļoties ūdens līmenim Ogres upē, applūst arī plašas teritorijas Rībelītes un Loka ielas rajonā. Dažu stundu laikā gandrīz 3/4 Ogres pilsētas ir 1 – 6 m zem ūdens!!! Ogres pilsēta piedzīvo ļoti dramatiskus brīžus! Salīdzinoši droši ir tikai tie Ogres rajoni, kas atrodas paaugstinātās vietās – Zilokalnu rajons, novada domes rajons, Grantskalnu rajons. Ogre, Akmeņu ielas rajons. Ūdens maksimālais appludinājums – 6 m Ogre, Akmeņu ielas rajons. Ūdens maksimālais appludinājums – 7 m Ogre, Akmeņu ielas rajons, Dambja iela. Ūdens maksimālais appludinājums – 7 m Ogre, Akmeņu ielas rajons, Dambja iela. Ūdens maksimālais appludinājums – 7 m Ogre, Druvas iela. Ūdens maksimālais appludinājums – 6 m Ogre, Pārogre. Ūdens maksimālais appludinājums – 6 m Ogre, tilts pār Ogres upi. Maksimālā applūšanas brīdī tilts būs 4m zem ūdens Lepnās mājas Daugavas krastā pie Ogres plūdu viļņa rezultātā tiks nopostītas un atradīsies zem 7 m dziļa ūdens slāņa Ogre, Pārogre. Ūdens maksimālais appludinājums – 6 m Ogre, Rībelīte, Brīvības iela. Ūdens maksimālais appludinājums – 2 m Ogre, Loka ielas rajons, Brīvības iela. Ūdens maksimālais appludinājums – 2 m Ogre, Grīvas rajons, Brīvības iela. Ūdens maksimālais appludinājums – 5 m Ogre, Grīvas rajons. Ūdens maksimālais appludinājums – 5 m Ogre, Jaunogre. Ūdens maksimālais appludinājums – 6 m Ogre, Jaunogre. Ūdens maksimālais appludinājums – 7 m Ogre, Mālkalnes prospekts. Ūdens maksimālais appludinājums – 2 m Turpinājumu lasiet raksta III daļā… Kad sagrūst Pļaviņu HES aizsprosts. II daļa, 9.0 out of 10 based on 36 ratings

Atslēgvārdi: Pļaviņu HES, plūdi