Loading...
Vēsture

Latvijas pilskalnu karte

Satezeles pilskalns ap 1910. gadu.
8500. – 7600. gados pirms mūsu ēras jeb vēlā paleolīta aizvēstures posma beigās Latvijas teritorijā ienāca pirmie cilvēki. Šie pirmie ļaudis atnāca no DA puses, un nav precīzu datu, kādai etniskajai grupai tie bija piederīgi. Ledus laikmetam beidzoties un ledājiem atkāpjoties, Latvijas teritorijā bija izveidojusies tundras zona ar plašiem ūdens baseiniem un ūdeņiem bagātām upēm. Latvijas teritorija bija kļuvusi piemērota cilvēku dzīvei un iztikas ieguvei medījot, zvejojot un vācot dabas veltes. 7600. – 4500. gados pirms mūsu ēras jeb mezolīta aizvēstures posmā Latvijas teritorija joprojām ir reti apdzīvota. 4500. – 1500. gados pirms mūsu ēras jeb neolīta aizvēstures posmā pēc arheoloģiskajiem pētījumiem Latvijas teritorijā jau iespējams atpazīt divām etniskām kopām piederīgus iedzīvotājus – somugrus un baltus. Sākās pāreja no gadu tūkstošus dominējušās zvejnieku, mednieku un savācēju saimniecības uz zemkopju un lopkopju kultūru. Nodarbošanās ar zemkopību un lopkopību rada iedzīvotājiem nepieciešamību apmesties uz dzīvi pastāvīgās nocietinātās apmetnēs. Sāk veidoties arī pirmās lielāka izmēra un rūpīgāk nocietinātas cilvēku apmetnes – pilskalni. 1500. – 1000 . gados pirms mūsu ēras jeb agro metālu periodā cilvēki apdzīvo jau gandrīz visu Latvijas teritoriju. Ņemot vērā iepriekšējo periodu etniskos procesus, arheologi ir konstatējuši, ka šajā periodā etnisko procesu gaitā ir konsolidējušās kā baltu, tā somugru etniskās grupas ar katrai raksturīgiem kultūras pieminekļiem.
Senākie atklātie pilskalni Latvijas teritorijā radušies 2. gadu tūkstoša beigās pirms mūsu ēras, piemēram, Daugmales pilskalns un Padures pilskalns — 1200 — 900 g. pirms mūsu ēras.
Mūsu ēras sākumā (1. – 400. gados) jeb agrajā dzelzs laikmetā somugru un baltu saskares zona praktiski nemainās. Sāk iezīmēties kuršu, zemgaļu, sēļu un latgaļu zemes. Somugru ciltis Kurzemē saskaras ar kuršiem un zemgaļiem, bet Vidzemē – ar zemgaļiem, kas dzīvo Vidzemes DR daļā, un latgaļiem austrumos. Iezīmējoties baltu un somugru cilšu teritoriju piederībai, veidojas pilskalni aizsardzības vajadzību nodrošināšanai un teritoriju pārvaldībai. 400. – 800. gados jeb vidējā dzelzs laikmetā pārmaiņas notiek kā somugru, tā baltu apdzīvotajās zemēs. Austrumlatvijā ar 7. – 8. gadsimtu pastiprinās latgaļu aktivitāte un viņu iespiešanās Ziemeļlatvijas somugru apdzīvotajās zemēs. Kurzemē ar 9. gadsimtu pastiprinās kuršu virzīšanās uz ziemeļiem – somugru etniskās grupas piederīgos izspiež no agrākajām dzīvesvietām, norisinās somugru asimilācija. Ar 8. – 9. gadsimtu Gaujas lejtecē izzūd zemgaļi. 5. — 8. gs. notiek pilskalnu izveides, atjaunošanas un papildus nocietināšanas uzplaukums. 10. un 11. gadsimtā daļa pilskalnu bija kļuvuši par īpaši labi nocietinātiem. Tie bija izveidojušies par cilšu zemju pārvaldes, ekonomikas, kultūras un aizsardzības centriem.
Baltu un somugru tautu apdzīvotie areāli 12. gs. beigās. Avots: LU RAKSTI. Pilskalni Latvijas ainavā. 2006.
Visos laikmetos pilskalni ar dažādiem veidiem tika padarīti ienaidniekam grūtāk pieejami. Pilskalnus būvēja uz salām, pussalām un dabiskiem pauguriem. Paugurus mākslīgi uzlaboja: tika veidotas stāvas nogāzes, rakti grāvji un uzbērti vaļņi. Pie lielākiem pilskalniem veidojās arī apmetnes.
Latvijā ir arī zināmas apmēram 12 ezerpilis – apmetnes, kas izveidotas uz zemām salām ezeros. Rekonstruētā Āraišu ezerpils ir tūristiem visinteresantākais šāda veida arheoloģiskais piemineklis Latvijā.
Pilskalni kā vietējo cilšu nocietinātas dzīvesvietas tika izmantotas līdz pat 13. – 14. gadsimtam. Arī vēlāk ap bijušajiem pilskalniem dzīvoja ļaudis, un ap tiem veidojušās daudzas mūsdienu Latvijas pilsētas. Pilskalnu tuvumā dzīvojošie ļaudis pilskalnus vienmēr ir ievērojuši un uzskatījuši par ko īpašu, tāpēc tautā par tiem sacerēts ne mazums teiku, kurās stāstīts gan par bijušajiem iemītniekiem, gan par spokošanos, gan par brīnumiem, kas notiek pilskalnos.
Asotes pilskalns | Neogeo.lvAsotes pilskalns mākslinieka V.Vimbas skatījumā.
Latvijā ir konstatēti apmēram 470 pilskalni, no kuriem 29 ir veikta arheoloģiskā izpēte. NeoGeo.lv piedāvā saviem lasītājiem līdz šim pilnīgāko internetā pieejamo Latvijas pilskalnu karti, kurā ir uzrādīta precīza katra pilskalna atrašanās vieta.
Latvijas pilskalnu karte Kartes sastādīšanā izmantota „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras” publiskās versijas Vietvārdu datubāzes informācija par 289 Latvijas pilskalniem.
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 9.4/10 (46 balsotāji)
Latvijas pilskalnu karte, 9.4 out of 10 based on 46 ratings
51 comments
  1. AiGars

    Redzams ka temats tautiešus interesē…
    Tikai sajēgas pamaz – “Vietvārdu datu bāze” – tai maz ko var pārmest, jo pilskalniem kā tādiem NOSAUKUMU nav! Ir dažādos veidos pielāgoti tuvāko vietu nosaukumi, kas bieži vien pārklājas un dublējas.
    Pa šiem gadiem ikviens varēja atrast vai pats uzzīmēt sev saprotamu karti.
    “latvietis” – fantazē – daļa pilskalnu nekad nav tikuši apdzīvoti, citi bijušas viduslaiku muiželes. Un nekad tie VISI nav bijuši apdzīvoti vienlaikus. Te nu ir patērētāju sabiedrības izglitības SISTĒMAS upuru sekas..!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
Leave a Reply

Your email address will not be published.