Un atbilde ir – NEVAR NODROŠINĀT! Planētas iedzīvotāju skaits 2011. gada beigās sasniegs 7 miljardus. Zemes sauszemes virsmas laukums ir 148,94 miljoni km². Tātad 2011. gada nogalē vidēji katru planētas km² apdzīvos 47 cilvēki jeb 1 cilvēks uz 2,1 hektāru (ha). Ja no katram cilvēkam atvēlētajiem 2,1 ha planētas teritorijas atņemsim tuksnešus, ledājus, kalnus, tundru un citu cilvēka uzturēšanai mazvērtīgu zemi, tad lietderīgā teritorija ir tikai 1,4 ha. Šo teritoriju veido aramzeme, ganības, pļavas, meži, apbūve un satiksmes ceļi. Vai vidēji 1,4 ha derīgo zemju uz katru pasaules iedzīvotāju var šobrīd sniegt labklājību katram Zemes iedzīvotājam? Un atbilde ir – NEVAR SNIEGT!
No Pasaules Bankas saraksta redzams, ka tikai apmēram ½ pasaules valstu dzīvo nosacītā labklājībā, baudot visus civilizācijas labumus. Otra puse pasaules valstu ir nabadzīgas, cilvēki dzīvo trūkumā, cieš no bada, nav pieejama elektrība un citi modernās pasaules sasniegumi. Šajās valstīs dzīvo ap 2/3 pasaules iedzīvotāju. Arī viņi vēlētos dzīvot labāk. Daļā no pasaules nabadzīgām valstīm pakāpeniski attīstās ekonomikas, taču lielākā daļa ir bezcerīgi nonākušas bagāto valstu donoru lomā. Šo valstu derīgie izrakteņi (nafta, gāze, rūdas, minerāli) un citi dabas resursi nonāk pasaules bagāto valstu patēriņa tirgū. Tiek eksportēti daudzi pārtikas produkti (kafija, cukurs, tēja, garšvielas, augļi, ziedi, zivis, jūras produkti), kas arī nonāk uz bagāto valstu galdiem. Pasaule ir kļuvusi nelīdzsvarota patēriņa un pieejamo dabas resursu ziņā. Kopumā pasaule patērē vairāk nekā šodien to var atļauties. Pēc zinātnieku domām šis līdzsvars pasaulē ir pazudis 1975. – 1978. gados. Līdz tam cilvēki patērēja dabas resursus mazāk nekā pasaule gadā spēj atražot. Jau 1990. gadā pasaules iedzīvotāji 1 gadā patērēja dabas resursus, kuru atjaunošanai planētai nepieciešami 1 gads un 26 dienas. 2000. gadā – 1 gads 3 mēneši un 15 dienas. 2010. gadā – 1 gads 6 mēneši un 20 dienas. Pie pašreizējā 2010. gada pasaules patēriņa mums ir vajadzīgas 1,5 planētas Zeme ar visiem dabas resursiem! Pieaugot pasaules iedzīvotāju skaitam un turpinoties šī brīža patēriņa tendencēm, 2050. gadā mums būs vajadzīgas 2,5 planētas Zeme.
Avots: http://www.footprintnetwork.org| 1961. gads | 1985. gads | 2007. gads | |
|---|---|---|---|
| Aramzeme (ha) | 1,1 | 0,8 | 0,6 |
| Ganības un pļavas (ha) | 0,4 | 0,2 | 0,2 |
| Meži (ha) | 0,4 | 0,3 | 0,3 |
| Ūdeņi zvejošanai (ha) | 0,1 | 0,1 | 0,1 |
| Enerģijas ražošana (ha) | 0,3 | 1,1 | 1,4 |
| Apbūvētā teritorija (ha) | 0,1 | 0,1 | 0,1 |
| KOPĀ (ha) | 2,4 | 2,6 | 2,7 |
| Platība, ha | |
|---|---|
| 1961. gads | 3,7 |
| 1985. gads | 2,4 |
| 2007. gads | 1,8 |
Izziņai.
Ekoloģiskās pēdas nospiedums ir hektāros izteikta zemes un ūdens platība, kas nepieciešama, lai nodrošinātu kādas valsts vai populācijas ilgtermiņa izdzīvošanu pie esošajiem dzīves standartiem.
Kādas konkrētas valsts ekoloģiskā pēda ir hektāros izteikta kopējā zemes platība, kas nepieciešama, lai saražotu šīs valsts iedzīvotāju patērēto pārtiku, preces un pakalpojumus, kā arī lai absorbētu radītos atkritumus un piesārņojumu un nodrošinātu telpu infrastruktūrai. Ar ekoloģiskās pēdas palīdzību tiek mērīts un analizēts dabas resursu patēriņš, saražoto atkritumu apjoms un dabas atjaunošanās spēja. Atšķirībā no citiem ietekmes uz vidi rādītājiem ekoloģiskā pēda atspoguļo arī tās slodzes uz vidi, kas mūsu patēriņa rezultātā rodas citās valstīs, jo importētās preces, kas, piemēram, ir ražotas Ķīnā, ražošanas procesā radīto piesārņojumu ir atstājušas tieši tur.
NeoGeo.lv piedāvā iepazīties ar pasaules valstīm, kuras dzīvo pāri savas valsts dabas resursiem, kā arī ar tām valstīm, kuru dabas potenciāls ir atbilstošs patēriņam (Global Footprint Network dati). EIROPA – kopā par 62% pārtērē savus dabas resursus. Pozitīvi: 1. Somija – izmanto 50% no savas valsts dabas resursiem; 2. Zviedrija – izmanto 61% no savas valsts dabas resursiem; 3. Krievija – izmanto 77% no savas valsts dabas resursiem; 4. Latvija – izmanto 79% no savas valsts dabas resursiem; 5. Igaunija – izmanto 88% no savas valsts dabas resursiem. Negatīvi: 1. Nīderlande – pārtērē ap 6 reizes vairāk dabas resursu nekā pieejami valstī (602%); 2. Beļģija – pārtērē ap 6 reizes vairāk dabas resursu nekā pieejami valstī (596%); 3. Itālija – pārtērē ap 4 reizes vairāk dabas resursu nekā pieejami valstī (436%); 4. Šveice – pārtērē ap 4 reizes vairāk dabas resursu nekā pieejami valstī (405%); 5. Maķedonija – pārtērē ap 4 reizes vairāk dabas resursu nekā pieejami valstī (395%). ĀZIJA – kopā vairāk kā 2 reizes (218%) pārtērē savus dabas resursus. Pozitīvi: 1. Mongolija – izmanto 37% no savas valsts dabas resursiem; 2. Laosa – izmanto 81% no savas valsts dabas resursiem; 3. Mjanma – izmanto 87% no savas valsts dabas resursiem; 4. Indonēzija – izmanto 90% no savas valsts dabas resursiem; 5. Kirgīzija – izmanto 93% no savas valsts dabas resursiem. Negatīvi: 1. Singapūra – pārtērē gandrīz 288 reizes (!!!) vairāk dabas resursu nekā pieejami valstī (28 776%); 2. Kuveita – pārtērē ap 16 reizes vairāk dabas resursu nekā pieejami valstī (1599%); 3. Izraēla – pārtērē ap 15 reizes vairāk dabas resursu nekā pieejami valstī (1516%); 4. Dienvidkoreja – pārtērē gandrīz 15 reizes vairāk dabas resursu nekā pieejami valstī (1454%); 5. Apvienotie Arābu Emirāti – pārtērē gandrīz 13 reizes vairāk dabas resursu nekā pieejami valstī (1260%). ĀFRIKA – kopā izmanto 95% no saviem dabas resursiem. Pozitīvi: 1. Gabona – izmanto 5% no savas valsts dabas resursiem; 2. Kongo Republika – izmanto 7% no savas valsts dabas resursiem; 3. Centrālāfrikas Republika – izmanto 16% no savas valsts dabas resursiem; 4. Kongo Demokrātiskā Republika – izmanto 27% no savas valsts dabas resursiem; 5. Namībija – izmanto 29% no savas valsts dabas resursiem. Negatīvi: 1. Maurīcija – pārtērē gandrīz 8 reizes vairāk dabas resursu nekā pieejami valstī (766%); 2. Lībija – pārtērē gandrīz 7 reizes vairāk dabas resursu nekā pieejami valstī (686%); 3. Gambija – pārtērē ap 3 reizes vairāk dabas resursu nekā pieejami valstī (313%); 4. Alžīrija – pārtērē gandrīz 3 reizes vairāk dabas resursu nekā pieejami valstī (269%); 5. Ēģipte – pārtērē gandrīz 3 reizes vairāk dabas resursu nekā pieejami valstī (269%). ZIEMEĻAMERIKA un DIENVIDAMERIKA – kopā izmanto 100% no saviem dabas resursiem. Pozitīvi: 1. Bolīvija – izmanto 14% no savas valsts dabas resursiem; 2. Paragvaja – izmanto 28% no savas valsts dabas resursiem; 3. Brazīlija – izmanto 32% no savas valsts dabas resursiem; 4. Argentīna – izmanto 35% no savas valsts dabas resursiem; 5. Peru – izmanto 40% no savas valsts dabas resursiem. Negatīvi: 1. Jamaika – pārtērē ap 5 reizes vairāk dabas resursu nekā pieejami valstī (502%); 2. Salvadora – pārtērē ap 3 reizes vairāk dabas resursu nekā pieejami valstī (302%); 3. Dominikas Republika – pārtērē gandrīz 3 reizes vairāk dabas resursu nekā pieejami valstī (294%); 4. Kuba – pārtērē gandrīz 3 reizes vairāk dabas resursu nekā pieejami valstī (250%); 5. Haiti – pārtērē ap 2 reizes vairāk dabas resursu nekā pieejami valstī (219%). AUSTRĀLIJA un OKEĀNIJA – kopā izmanto 48% no saviem dabas resursiem. Pozitīvi: 1. Jaunzēlande – izmanto 45% no savas valsts dabas resursiem; 2. Austrālija – izmanto 46% no savas valsts dabas resursiem; 3. Papua-Jaungvineja – izmanto 57% no savas valsts dabas resursiem. Protams, ir ļoti slikti, ka daudzas pasaules valstis pārtērē sev pieejamos dabas resursus, bet vistraģiskāk tas ir tad, ja tas notiek valstīs ar vislielāko iedzīvotāju skaitu. Tas rada vislielāko īpatsvaru uz Zemes resursu noplicināšanu.
| Valsts | Iedzīvotāju skaits (miljardi) | Dabas resursu patēriņš attiecībā pret valstī pieejamiem resursiem (%) |
|---|---|---|
| Ķīna | 1,33 | 226% |
| Indija | 1,17 | 179% |
| ASV | 0,31 | 207% |
| Indonēzija | 0,24 | 90% |
| Brazīlija | 0,20 | 32% |
| Pakistāna | 0,18 | 179% |
| Bangladeša | 0,16 | 166% |
| Nigērija | 0,15 | 129% |
| Krievija | 0,14 | 77% |
| Japāna | 0,13 | 789% |
Secinājumi:
• Augsta ieņēmumu ekonomikas valstis (66 valstis ar ap 1 miljarda iedzīvotājiem) jau pašreiz kopā patērē 2 reizes vairāk dabas resursu nekā ir to rīcībā. Ilgi tā tas nevarēs turpināties. Sāksies pasaules ekoloģiskā, ekonomiskā un sociālā krīze. • Pasaules pārapdzīvotība vēl vairāk pastiprinās dabas resursu patēriņu. • Vislielākā pasaules problēma ir Āzija. Straujš iedzīvotāju skaita pieaugums un labklājības celšanās dažās pārapdzīvotās valstīs (piemēram, Ķīnā), radīs visu resursu (pārtika, enerģija, pakalpojumi) strauju pieprasījuma un patēriņa pieaugumu. • Tuvākajās desmitgadēs pasaulē dominēs piesārņojuma pieaugums, nabadzīgo un pārapdzīvoto valstu emigrācijas uzplūdu vilnis un plaša ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) ieviešana. • Zinātniskie atklājumi un jaunu tehnoloģiju ieviešana nodrošinās papildus resursu taupīšanu, taču tas neapturēs Zemes resursu pārtēriņa pieaugumu. Vismaz līdz 2050. gadam kopējie pasaules Ekoloģiskās pēdas dati paliks tikai sliktāki. • Lielākās daļas cilvēces patēriņa kultūras filozofija paliks nemainīga. Moto „man vajag visu, un nākošgad – vēl vairāk” arvien vēl dominēs lielākajā sabiedrības daļā. Visticamāk, tikai globāla ekoloģiska vai sociāla katastrofa spēs mainīt šo viedokli. • Tām 49 pasaules valstīm (t.sk. Latvijai), kuras vēl dzīvo atbilstoši sev pieejamiem dabas resursiem, būs jāizjūt papildus spiediens no valstīm, kuras ir pārtērējušas savus resursus. Būs papildus pieprasījums pēc pārtikas, izejvielu un enerģijas ražošanas. • Latvijai ir lieliski dabas, ekoloģiskie un salīdzinoši labi ekonomiskie rādītāji. Ir jāspēj sev par labu izmantot pasaules pārapdzīvotības problēmu, nodrošinot pasaules pieaugošo pieprasījumu pēc pārtikas, pakalpojumiem un enerģijas. Vienlaicīgi jāsaglabā ekoloģiskais līdzsvars. Nedrīkst noplicināt un piesārņot savu zemi. • Latvija ir valsts, kurai pēc 2020. gada draud liels pasaules nabadzīgo valstu imigrantu pieplūdums. Neliela imigrantu daļa (līdz 5 – 7% no iedzīvotāju skaita) Latvijai būtu nepieciešama un pieņemama, lai kompensētu mūsu demogrāfiskās problēmas, nodrošinātu ražošanas un pakalpojumu vajadzības. Ļoti jācer, ka Eiropas Savienības imigrācijas politika nepieļaus nekontrolētu un masveidīgu imigrantu pieplūdumu. • LATVIJA ir viena no skaistākajām, dabiskākajām un perspektīvākajām vietām pasaulē!
Verdi
<<LATVIJA ir viena no skaistākajām, dabiskākajām un perspektīvākajām vietām pasaulē!
bet latvieši turpina izbraukt no šīs bezcerīgās valstis…..
Vells
.. būs jānoskatās vēlreiz “Idiocracy”!
Zelma
lūdzu turpmāk vēl šādus rakstus!
Gerdi
Tad kur ir labāk? Tur kur tērē savus resursus vai tur kur svešus, kurus iegūst, pārdodot kaut ko vienereizēju? Atbilde,pašlaik, ir kaut kur pa visu.
b
@ Verdi
Acīmredzot negrib papūlēties, bet seko minētajam moto „man vajag visu, un nākošgad – vēl vairāk”
k
kāpēc mums pēc 1220.gada draud imigrantu pieplūdums?
Kaspars
Noskatiijos atkal filmu Avatars, un atkal aizdomaajos par to kaads cilveeks tomeer ir paraziits.
Mees visi ierodamies shajaa pasaulee ar vienaadaam tiesiibaam uz briiviibu domaat, runaat un lietot dabas veltes ( uzsveru vaardu “lietot” nevis piesavinaaties visu, ko praats iekaaro ). Mees esam tikai cieminji uz shiis planeetas, nevis taas saimnieki; taas ir muusu maajas, bet gan tikai pagaidu.
Muusu civilizaacijas tumsoniigaa attieksme pret Maati Zemi ir tieshas sekas gariigajam aklumam un nesekoshanai vienkaarshaam gariigaam patiesiibaaam.
Kaspars
Latvijaa nav pluudu un citaadu katastrofu.
Attistiitaas valstis gruuti citaadi audzinaat kaa vien caur zaudeejumiem no dazhaadaam kataklizmaam, bet muusu kataklizma ir smagaa ekonomika un akla,stulba valsts paarvalde( kas patiesiibaa ir pashas valsts iedziivotaaju videejais raadiitaajs, vinju tumsoniibai un gariigam aklumam ). Ja aklie ved aklos, tad visi iegaazhas bedree.