Loading...
Infografika

Infografika: Latvijas ciema 2011. gada budžets

Ar infografiku „Latvijas ciema 2011. gada budžets” NeoGeo.lv piesaka savu dalību Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) rīkotajā konkursā par Latvijas nodokļu ekosistēmas vizualizāciju “Atkod nodokli! Iedod viedokli!” Savā konkursa darbā NeoGeo.lv turpina jau iesākto virzienu – atspoguļot Latvijas valsti samazinājumā līdz ciemam ar 100 iedzīvotājiem. Dažkārt samazinājumā daudzas lietas ir labāk saskatāmas: gan mūsu dzīve, gan problēmas, gan valsts nodokļu politika. Priecāsimies, ja atbalstīsiet ar savu balsojumu mūs šajā → konkursā! Infografika: Latvijas ciema 2011. gada budžets / Infographic: Latvia as a village of hundred people


VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 9.8/10 (108 balsotāji)
Infografika: Latvijas ciema 2011. gada budžets, 9.8 out of 10 based on 108 ratings
40 comments
  1. Derglis

    Tieši tā. Vienkārši un saprotami.
    Un acīmredzami parāda, kā mūsu valsti apēd pensionāri.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +9 (no 13)
  2. Ingus

    Kontrabandas preces starp citu lieto arī pensionāri, ne tikai strādājošie 🙂

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 2)
  3. Autors vel aizmirsa pateikt ka no 35 darbiniekiem 28 ir aizņemti pakalpojumu sferā (apkalpojot viens otro) un tikai 7 ražo produktu ko var apēst vai pardot arzemēs.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +5 (no 9)
  4. maarch

    tad cik īsti ir strādājošie – 35 vai 44? pēdejie divi punkti tā īsti neiet kopā???

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -1 (no 1)
  5. maarch

    skaidrs tie 35 bija bez budžeta iestādēm.
    bet tad sanāk, ka visu to pārējo varzu uztur tikai 18 personas, jo visi tie nodokļu nemaksātāji jau ir privātajā sfērā.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 2)
  6. Anonymous

    Pensionaru ir vairaak, tas paraada , ka dzives ilgums ir lielaaks. Tas ir pozitivi!!!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 2)
  7. Onka

    Skaisti, BET tā tikai ir oficiālā statistika un plānotie izdevumi kuri var tikt grozīti ….
    Faktiskā aina ir mazliet citāda, jo vismaz 10 darbaspējīgie iedzīvotāji ir tur ārā un daļa no tiem izmisīgi cenšas kādam palīdzēt izdzīvot. FM , SM, ZM UN citos budžetos ir ir subsīdijas, dotācijas, līdzfinansējums un citas “gardas” lietiņas draugiem un kabatas bosiem. Vēl jau trešdaļa pensionāru un vismaz puse studentu strādā, tā ka skaistās diagrammas izrādās šķības …

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 2)
  8. edgars

    bet nu tiešām stulbi, ka var balsot tikai facebook lietotāji, es labprāt par jums atdotu savu balsi, bet slinkums reģistrēties facebook…

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  9. ōmiš

    salīdzinājumam būtu interesanti apskatīt igauņu ciema budžetu 🙂

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +6 (no 6)
  10. rekur

    obligātā literatūra latvijas iedzīvotājam ! Tikai kāpēc valdība neskaidro savus izgājienus šādā veidā !! Visiem būtu daudzmaz saprotami !!
    + autoriem !

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +3 (no 3)
  11. rekur

    aaa.. un no tiem 10 bezdarbniekiem 7 strādā neoficāli !!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  12. janis

    KAS TAS par samurgojumu ? Jqu izskaneja viedoklis ka diagrammas ir skibas , jo patreiz 1 stradajosais uztur ap 5 cilv nevis ka te minets 2.

    Jo ar tadu vadoso sistemu mes algu veidojam tukspauriem !

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -1 (no 5)
  13. ...

    vai paterina PVN izmaksas un ienemumi ir ieklautas modelī? jo katra 4-ta darba alga, pensija, pabalsts caur galapaterinu ienāk budžeta.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 2)
  14. ...

    no valsts sektora d.algas nodokli ari atskaitas budzetaa ka arii caur paterinu 22% PVN atpakal budzetaa.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  15. ...

    pie videjas darba samaksas 400 Ls, nodoklis ieturetais no darba deveja un darba nemeja sastada apt 218 Ls, plus aptuveni 40 Ls PVN, minus pensija, plus PVN no izmaksatas pensijas (ja es pareizi atcers videja pensija 172 Ls) 37 ls = 218+40-172+37 = 123. (tikai sociala iemaksa sanak 140 Ls). bet stradajoso ir vairak par pensionariem par 60%, tad sanak (reizinot ar 1.6 pirmos divos ciparus) ka budzetam paliek 277 Ls pec pensiju izmaksas lai nodrosinatu parejos 45% no iedzivotajiem)

    absolutos skaitos sanak +195 milj Ls no stradajosiem -62 milj pensiju saldo un atlikums ir 133 milj).

    Vajag atbalstit razhoshanu un veicinat kapitala veidoshanu iekszeme. bet neizraut ciparus no konteksta. Jo augstak es paradiju citu skatienu (neskaitot nekustama ipasuma nodokli, akcizes, zemes nodokli, un citus nodevas un nodoklus)

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  16. ...

    ka budzetam paliek 277 Ls pec pensiju izmaksas lai nodrosinatu parejos 45% no iedzivotajiem + medcinas pamatlidzekli, izglitibas pmtlidzekli un parejie izdevumi (bez darba algam)

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  17. atis

    Interesants apkopojums. 35 uztur 65. Tas nozīmē, katrs strādājošais uztur 2 nestrādājošos. Savdabīgi, jo es jau tagad uzturu vairāk – sieva nestrādā, ir divi bērni un plus vēl nodokļi jāmaksā…
    Un tagad jautājums, kēpēc man jāmaksā tik pat nodokļos, cik tam strādājošajam, kuram nav neviens cits cilvēks jāuztur? Vai es nemaksājot nodokļus būšu tas velns? Sanāk taču, ka pat nemaksājot nodokļus es uzturēšu vairāk cilvēkus, kā “godīgais maksātājs”.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 2)
  18. Jurģis

    Atļaušos apgalvot, ka grafika šoreiz ir tendencioza un nekompetenta.

    Par tendenciozitāti: 35 neuztur 65. Patiesībā 35 strādājošie ir izvēlējušies pirkt pakalpojumus no valsts, un 9 valsts sektorā strādājošie tos viņiem un pārējiem nodrošina. Ja vēlamies maksāt pilnu cenu par izglītību, medicīnu, vai drošību, tad aiziet – pārceļam visus uz privāto sektoru, un būs mums infografikā skaists sadalījums, kur visi nodarbinātie strādās privātajā sfērā. Realitātē ārsti, skolotāji un policisti (u.c.) maksā nodokļus un uztur “sevi” tikpat lielā mērā kā privātajā sfērā strādājošie; tas ir sabedrības kopējais šībrīža uzstādījums, ka šīs funkcijas ir jāveic valstij.

    Par nekopetenci. pie nodokļu izlietojuma nav ņemts vērā pašvaldību budžets. Un pašvaldības finansē būtiskas funkcijas – piemēram skolas. Līdz ar to grafiks rāda, ka “zemkopībai” tiek tērēts vairāk naudas, nekā “izglītībai un zinātnei”, lai gan patiesībā tās ir pilnīgas muļķibas.
    Un ar vieglu roku pārdēvēt ministrijas par funkcijām arī nav korekti, jo piemēram zemkopības ministrija finansē LLU (kuras funkcija ir “izglītība”, nevis “zemkopība”).

    Rezultātā šādi te visu vienkāršojot tiek pazaudētas būtiskas lietas, un vienīgais rezultāts ir tautas musināšana par to, cik viss ir ļoti slikti.

    Šis grafiks pilnīgi noteikti nesniedz skaidru priekšstatu par valsts budžetu un tā izlietojumu.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 7)
  19. atis

    Jurģi, tavuprāt valstī un pašvaldībā nauda budžetā veidojas pati no sevis, apgrozoties no vienas kabatas otrā?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  20. NeoGeo.lv

    Atbilde Jurģim.
    Neviens neapgalvo, ka ārsti, skolotāji, policisti, karavīri un pat valstsvīri ir liekēži.
    Ir skaidrs, ka viņu kopējais darbs ir svarīgs kopējai “ciema” dzīvei.
    Katrs no viņiem dara savu darbu, kas veicina “ciema” sabiedrības attīstību, t.sk. privātā biznesa nodrošinājumu ar veseliem, izglītotiem un apsargātiem darbiniekiem.
    Taču jāatcerās, ka tie nodokļi kurus maksā 9 valsts darbā nodarbinātie rodas no viņu algām, kuras tiek maksātas pārsvarā no privātā sektorā radīto nodokļu naudas.
    Protams, visa mūsu dzīve ir sarežģīta un nav viennozīmīgi nosakāms, kas, dažkārt ir bijis pirmais ola vai vista.
    Infografikas uzdevums nav kādu mulsināt vai baidīt.
    Ļoti līdzīgi “ciemu” budžeti būtu arī daudzām citām Eiropas valstīm.
    Galvenais ir saprast, ka visiem kopā veicinot “ciema” ražošanu un pakalpojumu daudzumu, kā arī godīgāk maksājot nodokļus, mūsu ciems spētu iztikt bez aizdevumiem, spētu samazināt aizbraucēju skaitu, spētu uzplaukt.
    NeoGeo.lv tam arī tic.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +3 (no 7)
  21. ...

    pēc csb datiem algas sastada tikai 25 – 30 % no visiem budžeta izdevumiem un dala no tam iet atpakal budzeta caur galapaterinu. varbūt vajag skatīties nevis uz algam, bet uz parējo valsts paterinu

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  22. :D

    viss jau kruta, nodokļus labprāt maksātu, ja tie visi škāļi kam maksā nodokļus tērētu viņus tam, kam paredzēts, nevis bāztu sev kabatā, šinī latvijas gadijumā es atbalstu nodokļu nemaksātājus, kamdēļ maksāt valstij par pakalpojumiem, kuru vienkārši nav

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -1 (no 1)
  23. Derglis

    Laikam jau Jurģis pats sēž kādā valsts iestādē, kur neviens darbinieks nevar sakarīgi izskaidrot, kur rodas viņa alga, bet “častņiks” ir maita un ierāvējs jau pēc definīcijas un tāpēc jāžmiedz, cik var. Jurģi, mosties, sociālisms ir sen beidzies! Tevi baro tauta, nevis Partija (vai varbūt tomēr kāda partija? :P)
    P.s. Protams, ka šādā materiālā informācija vienmēr būs vairāk vai mazāk vispārināta un neatspoguļos speciālgadījumus, taču kā indikators tā ir lieliska!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +4 (no 4)
  24. gr

    Es to pašu padomāju. It īpaši, kur raksta par to kā Zemkopības ministrija pilda Izglītības ministrijas funkcijas.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  25. Onka to ....

    Kā jau iepriekš teicu : tie ir subsīdijas, valstrs pasūtījumi, ES projektu līdzfinansējums un protams telpas, sakari, biroja materiāli un citi pakalpojumi , kas baro daļu uzņēmēju, otra uzņēmēju daļa, kā piemēram tirgotāji, pavāri, kulināri, frizieri un citi tieši barojas no visu strādājošo algām un pensionāru pensijām atmetot daļu valstij PVN un akcīzes veidā par sava sadārdzinājuma daļu, jo materiālu un saņemto pakalpojumu PVN tiek atrēķināts pirms tā nomaksas ….
    Tikai mežrūpnieki, zvejnieki, lauksaimnieki un vietējo būvmateriālu ražotāji ar savu darbu iegūst pamatvērtības un izejvielas uz kā visa valsts turas un tikai tās tiek nodotas no viena biznesmeņa citam katrā līmenī paaugstinot to cenu

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  26. ... to Onka

    Tikai mežrūpnieki, zvejnieki, lauksaimnieki un vietējo būvmateriālu ražotāji ar savu darbu iegūst pamatvērtības un izejvielas uz kā visa valsts turas.
    saraksts ir nepilns un protams valsts nav slegta saimneciba un turas ne tikai uz tadam nozarem.
    programeshana + pakalpojumi kas sniegti arvalstii sarazhotam preceem, apstrade un citi tamlidzigie pakalpojumi arii rada vertibu.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  27. prometejs

    neaizmirsti par vēl miljardu nodokļos no tranzīta operācijām, ne jau velti “kratāmie”, sākot no Veltspils, līdz pat Liepājai un Rīgai tur iebāzuši savas kešas, žēl gan, ka liela daļa no valstij pienākošajiem ieņēmumiem aiziet uz ofšoriem. Doties parastiem vīriņiem ir par ko nopirkt glancētus uzvalkus.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 2)
  28. ...

    vel nav nemts vera, ka valsts pelna, ne tikai no nodokliem un iztere papildus no precu tranzita, elektribas, gazes un c. Un diezgan liels valsts nodarbinato skaits dzivo nevis uz nodokliem bet uz valsts iedzivotaju teriniem, ka ari no citu valsts iedzivotaju teriniem par precu tranzitu.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  29. es

    hmm, vajadzētu atgriezt tos 35 darbspējīgos, kuri strādā ārzemēs, un šķiet būtu tīri o.k. pat ja no tiem nodokļus nemaksātu vel 17, bet kā dažs labs premjers par tauta “brauc prom” izteicās “… nu lai brauc”.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  30. nav svariigi.

    Tiem, kas tāpat brauks prom, nav svarīgi kur iepirkties. Točkā sanāk lētāk nekā veikalā 😉

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  31. ulzha

    28. 😀 – maksāt tāpēc, lai pakalpojumi rastos! Jo ja nav naudas, tad no kā pakalpojumiem rasties? Valsts rodas no cilvēku ieguldījuma! neba tev Ziemassvētku vecītis nolaidīs no debesīm valsti, kas tev vispirms dos pakalpojumus un pēc tam tu pateicībā apmaksāsi tos. Apburtajā lokā esi par daudz apbūries.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  32. Ivo

    62 darbspejigie 44 strada un 10 mekle darbu. Kur vel 8 palika ?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  33. Bezdievis

    Nedomāju, ka lielākā problēma ir ēnu ekonomika. Aplokšņu alga tāpat tiek apgrozīta valstī, par to pērk produktus un PVN veidā atgriežas valstij. Lielāka un galvenā problēma ir tā, ka maz ražojam un nepietiekami eksportējam.
    Brīžiem valstvīriem gribas aizskriet otrā galējībā. Nu ja es savam kaimiņam bezdarbniekam palūdzu nokrāsot sētu un par to uz rokas iedodu 20 LVL, ieguvēji ir visi, izņemot sētu krāsošanas kantoris, kurš par šo darbiņu paprasītu 200 LVL.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
Leave a Reply

Your email address will not be published.