Vai slānekļa gāze mainīs pasauli?

21.03.2011 |  kategorija Tas ir interesanti  |  14 komentāri draugiem.lv

Gāzes ieguve ASV. Avots: http://www.flickr.com/photos/ddaybuff/

Pēdējo gadu notikumi pasaulē ir radījuši izteiktu satricinājumu globālajā enerģijas izpētes, ieguves un lietošanas jomā. Šie notikumi tiek dēvēti par „Gāzes revolūciju”.

Šī satricinājuma iemesls ir slānekļa gāze.

Visticamāk, lielākā daļa cilvēku par šādas gāzes esamību neko nav dzirdējuši, tāpēc NeoGeo.lv sniegs ieskatu par šo nezināmo slānekļa gāzi un tās iespējamo uzvaras gājienu pasaules enerģētisko vajadzību risināšanā.

Slānekļa gāze ir dabasgāze, kuru iegūst no slānekļa. Galvenā slānekļa gāzes sastāvdaļa ir metāns ar sērūdeņraža, ogļskābās gāzes, slāpekļa, ūdeņraža un hēlija piejaukumu.

Slāneklis ir slāniskas tekstūras ieži. Pārsvarā slānekļi šķeļas dažāda biezuma plāksnēs. Parasti slānekli veido sekojoši minerāli:
• māls;
• kvarcs;
• grafīts;
• talks;
• hlorīts;
• aktinolīts;
• ragmānis;
• vizla.

Līdz šim daudzi pasaulē ar vārdiem dabasgāze saprata to gāzi, kas plūst no mūsu gāzes plītīm un tiek saukta par tradicionālo dabasgāzi, kura sastāv no metāna. Plaši tiek lietots arī propāna un butāna maisījuma, kuru sauc par sašķidrināto gāzi, jeb LPG (liquid petrol gas).

Pasaulē dabasgāze ir veidojusies vai nu biogēnā un termogēnā procesa rezultātā. Biogēnā procesā gāze rodas mikroorganismu darbības rezultātā purvos, organismu atlieku sakopojumos un seklos nogulumos. Dziļāk Zemes dzīlēs pie augstākas temperatūras un spiediena gāze termogēnā procesā veidojas no nogulumos esošām organismu atliekām.

Jaunu tehnoloģiju apguve un precīzāka Zemes dzīļu izpēte ļauj sākt izmantot dabasgāzi, kas iepriekš bija neaizsniedzama vai tika uzskatīta par pārāk dārgu un sarežģītu.

Attēlā redzama Zemes dzīlēs sastopamo deggāžu veidi un izvietojums.
Slānekļa gāze atrodas dziļi zemes dzīlēs ar gāzi piesātinātajā slāneklī.

Zemes dzīlēs sastopamo deggāžu veidi un izvietojums | Neogeo.lvAvots: http://wikipedia.org

Par gāzes esamību slāneklī zināja jau sen. 1821. gadā ASV tika veikts pirmais urbums slāneklī, kurš apstiprināja slānekļa gāzes esamību.

Tomēr tā laika un turpmāko gandrīz 200 gadu situācija neveicināja rūpniecisku gāzes ieguvi no slānekļa. Tam par cēloni bija iemesls, ka dabasgāze slāneklī atrodas „nelielās kabatās”. Lai ar urbumu palīdzību iegūtu šo slānekļa gāzi, bija jāveic daudzi urbumi katrā no nelielajām „kabatām”. Tas bija dārgi un neefektīvi.

19. un 20. gadsimtā dabasgāzi varēja lielā daudzumā un lēti iegūt no Zemes virsējiem slāņiem. Tobrīd slānekļa gāze nevienam nebija vajadzīga.
Slānekļa gāzes izpēte un atdzimšana sākās 1981. gadā ASV Teksasas štatā, kur nelielos daudzumos ieguva šo gāzi.

2008. gadā visu pasauli pārsteidza ziņa, ka ASV pēkšņi gada laikā ir palielinājusi dabasgāzes ieguvi par 7,5% vai 41,7 miljardiem m³.
2009. gadā ASV apsteidza Krieviju dabasgāzes ieguvē un ieņēma 1. vietu pasaulē pēc iegūstamā dabasgāzes apjoma.
2010. gadā ASV tika iegūti 611 miljardiem m³ dabasgāzes. Dabasgāzes cena pasaules tirgū samazinājās par 17%.

No kurienes un kā ASV ir ieguvusi tik lielu gāzes daudzumu?

Šim fenomenam ir izskaidrojums – slānekļa gāze!

Dabasgāzes ieguves tehnoloģijas nepārtraukti uzlabojas un, kas kādreiz likās neiespējami, tas šodien ir realitāte.

Slānekļa gāzes apjomi pasaulē ir milzīgi. To apstiprina Zemes dzīļu izpētes dati visā pasaulē. Daudzas pasaules valstis, kuras pašreiz ir atkarīgas no dabasgāzes piegādēm no Krievijas, Irānas un Norvēģijas, pašas var kļūt energoneatkarīgas un pat pārdot dabasgāzi citiem.

Daži eksperti pat ir pasteigušies nodēvēt esošos un būvējamos Krievijas gāzesvadus par „pasaulē dārgākajiem metāllūžņiem”.

Pēc pašreizējiem datiem ASV teritorijā atrodas 24 triljoni m³ slānekļa gāzes. Pašreiz tehniski iegūstamai ir 3,6 triljoni m³. Tas atrodas ap 2 km dziļumā un satur degošās vielas īpatsvaru no 0,5 – 25%.

2002. gadā ASV notika pirmā slānekļa gāzes ieguve izmantojot horizontālo urbumu ar hidrosprādzienu. Tā bija revolūcija slānekļa gāzes ieguves tehnoloģijā!

Šī jaunā tehnoloģija nodrošina to, ka nav nepieciešamības veikt daudzus vertikālus urbumus. Tiek veikts viens vertikāls urbums un dziļi pazemē slāneklī tas sadalās daudzos horizontālos urbumos, kas var sasniegt pat 2 – 3 km garumu. Tad urbumos zem spiediena iesūknē ūdens, smilšu un ķīmisko vielu maisījumu. Hidrosprādziena rezultātā tiek sagrautas slānekļa gāzes „kabatu” starpsienas, tādā veidā radot vienu lielu slānekļa gāzes rezervuāru. Tālāk slānekļa gāze tiek izsūknēta pa vertikālo urbumu.

Pagaidām šo jauno slānekļa gāzes ieguves tehnoloģiju ir apguvušas un ieviesušas nedaudzas naftas un gāzes ieguves kompānijas. Pamatā tās ir no ASV. Joprojām šī tehnoloģija ir pietiekoši dārga un arī sarežģīta. Tās izstrāde un ieviešana tiek atbalstīta no ASV valdības puses ar nodokļu atlaidēm.

Attīstot slānekļa gāzes ieguves tehnoloģiju, gāzes izmantošana jebkuras valsts ekonomikai rada milzu ieguvumus:
• Daudzas valstis iegūs pilnīgu vai daļēju energoneatkarību.
• Slānekļa gāzi var iegūt daudzviet pasaulē, netālu no patēriņa vietām. Nav nepieciešami tūkstošiem kilometru garie gāzes vadi.
• Dabasgāze rada 3 reizes mazāk kaitīgo izmešu atmosfērā nekā nafta un 2 reizes mazāk nekā akmeņogles.

Tomēr pastāv arī problēmas, kuras rada jaunās slānekļa gāzes ieguves tehnoloģijas:
• Iespējams pazemes ūdeņu piesārņojums, jo hidrosprādzienā tiek izmantotas ķīmiskas vielas. Te gan jāmin, ka ražošanā jau sāk lietot arī netoksiskās ķīmiskās vielas.
• Tiek izteikti pieņēmumi par seismisko briesmu radīšanu hidrosprādzienu rezultātā.

Attīstot slānekļa gāzes ieguvi visā pasaulē, tuvāko 5 gadu laikā tiek prognozēts sekojošais:
• Eiropā gāzes cena samazināsies 2 reizes;
• Slānekļa gāzes īpatsvars no kopējā pasaules dabasgāzes ieguves apjoma veidos 75 – 90%.

NeoGeo.lv piedāvā saviem lasītājiem iepazīties ar karti par slānekļa gāzes potenciālajām atradnēm Eiropā. Šo karti ir izveidojusi viena no pasaulē lielākajām naftas ieguves un servisa kompānijas Schlumberger.

Slānekļa gāzes potenciālās atradnes Eiropā | Neogeo.lvAvots: http://nohotair.typepad.co.uk

Ja pasaules kopējie slānekļa gāzes apjomi tiek vērtēti ap 200 triljoni m³, tad Eiropas slānekļa gāzes apjomi – ap 35 triljoniem m³.

Lielas slānekļa gāzes atradnes, kurās tuvākā laikā varētu uzsākt slānekļa gāzes ieguvi ir atrastas:
• Austrijā;
• Vācijā;
• Nīderlandē;
• Lielbritānijā;
• Polijā;
• Zviedrijā;
• Francijā.

Arī daudzās citās Eiropas valstīs ir potenciāli iespējama slānekļa gāzes ieguve, tai skaitā arī Latvijā, kur potenciālās atradnes atrodas Kurzemē.

Šo Latvijas atradņu izpētē interesi izrādījuši ASV valdības pārstāvji un gāzes ieguves kompānijas, kas šos izpētes jautājumus ir pārrunājuši Latvijas ārlietu ministriju.

Ja izpētes rezultāti būs pozitīvi, tad slānekļu gāzes ieguve varētu būtiski samazināt Latvijas energoatkarību no Krievijas gāzes. Teorētiski varētu notikt pat tas, ka Latvija pilnībā atsakās no Krievijas dabasgāzes un izmanto Polijas slānekļa gāzi.

Lai arī slānekļa gāzes ieguves un izmantošanas jautājumi vēl līdz galam visi nav atrisināti, tomēr pasaules gāzes tirgū jau ir iestājies pārmaiņu laiks:
1. Notikusi pasaules gāzes līderu maiņa no Krievijas uz ASV.
2. Jūtami pieaugusi konkurences cīņa starp gāzes eksportētājvalstīm.
3. Samazinās superpeļņas apjomi, ko ieguva dabasgāzes piegādes monopolisti.
4. Radikāli mainīsies gāzes tirgus dalībnieku saraksts un konjunktūra tuvākajos 2 -3 gados.
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 9.5/10 (64 balsotāji)
Vai slānekļa gāze mainīs pasauli?, 9.5 out of 10 based on 64 ratings

Atslēgvārdi: ,

Komentāri

  1. Jānis komentē:

    21.03.2011 pulkst. 10:04(#)

    Paldies, interesants ieskats. Šajā rakstā nav pieminētas problēmas, kas veidojas saistībā ar ūdensapgādi pie ieguves vietām, sīkāk var palasīt šeit:

    http://news.nationalgeographic.com/news/2010/10/101022-energy-marcellus-shale-gas-environment/

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +4 (no 4)
  2. xyz komentē:

    21.03.2011 pulkst. 17:44(#)

    vēl var pieminēt http://en.wikipedia.org/wiki/Methane_clathrate un to kā visas šīs metodes turpina pumpēt CO2 atmosfērā

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  3. Derglis komentē:

    21.03.2011 pulkst. 18:18(#)

    Nuja ja tiešām tā ir kā rakstīts, tad jau gāzes monopolisti satraukušies ne pa jokam. Tāpēc jāmeklē visi iespējamie iemesli, kāpēc lai to nedarītu. Par CO2 pumpēšanu atmosfērā satraucas tikai Als Gors ar savu varzu, jo viņiem tas ir ienākumu avots, tirgus 20 miljardu apjomā.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +3 (no 3)
  4. miculis komentē:

    22.03.2011 pulkst. 10:34(#)

    Un ko sakat, ja palasa šo NatGeo rakstiņu? :
    http://news.nationalgeographic.com/news/2010/10/101022-energy-marcellus-shale-gas-environment/

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  5. miculis komentē:

    22.03.2011 pulkst. 10:36(#)

    Nu jā, Jānis jau izrādās bij ielicis linku uz natgeo, nebiju refreshojis lapu (neredzeju komentu) – bet nu skaidrs ka kādam tas nebūs labi, cerams ar laiku tās metodes uzlabosies, gāzes cena samazināsies, un viss notiks dabai draudzīgāk (ieguve) un visi būs laimīgi :)

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  6. karlisb komentē:

    23.03.2011 pulkst. 17:03(#)

    Viens mīnuss gan būs, ja gāzi no Krievijas vairs nepirksim – nebūs vairs Dinamo Rīga :)

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 4)
  7. Klāvs komentē:

    29.03.2011 pulkst. 23:41(#)

    «…gāzi, kas plūst no mūsu gāzes plītīm…, kura sastāv no propāna un butāna maisījuma.»
    Pa gāzes vadu piegādā metānu, bet propāna un butāna maisījumu piegādā balonos, jo tas ir viegli sašķidrināms.
    ***
    «Samazinās superpeļņas apjomi, ko ieguva dabasgāzes piegādes monopolisti.»
    Pareizais latviešu vārds ir virspeļņa.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 2)
  8. Klāvs komentē:

    29.03.2011 pulkst. 23:43(#)

    “…gāzi, kas plūst no mūsu gāzes plītīm…, kura sastāv no propāna un butāna maisījuma.”
    Pa gāzes vadu piegādā metānu, bet propāna un butāna maisījumu piegādā balonos, jo tas ir viegli sašķidrināms.
    ***
    “Samazinās superpeļņas apjomi, ko ieguva dabasgāzes piegādes monopolisti.”
    Pareizais latviešu vārds ir virspeļņa.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  9. Oto komentē:

    31.03.2011 pulkst. 00:02(#)

    >un to kā visas šīs metodes turpina pumpēt CO2 >atmosfērā
    >xyz

    Un tad? Tāpat visa ekonomiski izdevīgā nafta un gāze tiks izlietota, to nu neapstādinās nekas. To nevajag bremzēt, bet strauji attīstīt tehnoloģijas, lai izmantotu atjaunojamos resursu. Pats jau arī nebūtu gatavs maksāt 3x dārgāk par visu vai ne?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 2)
  10. Rinalds komentē:

    11.05.2011 pulkst. 15:51(#)

    Sveiki!
    Paldies autoram par detalizēto un skaidro izklāstu. Par šo jautājumu neko nezināju, un raksts pakāpeniski un teicami iepazīstināja ar situāciju, par ko priecājos.

    Apsveicu šīs lapas veidotājus – malači. No jūsu rakstītā uzzināju vairāk, nekā dažkārt izdodas uzzināt, lasot delfi.lv, db.lv vai financenet.lv – paldies par to un lai labas sekmes un izdošanās turpmākajā darbībā!

    PS. Protams, patīkami lasīt, ka Latvija varētu kļūt energo neatkarīga.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +7 (no 7)
  11. NeoGeo.lv komentē:

    11.05.2011 pulkst. 17:59(#)

    Paldies Rinald!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 2)
  12. juris komentē:

    30.12.2011 pulkst. 13:13(#)

    tik d*** un dr** to zemi, neko nedodot atpakalj…

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -2 (no 2)
  13. ihintza komentē:

    02.02.2012 pulkst. 15:52(#)

    Vispār no ģeoloģiskā viedokļa ir mazliet nekorekti mālu saukt par minerālu, jo māls ir klastisks nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem mālu minerāliem, piem., illīta, smektīta, kaolinīta u.c.
    Bet raksts ir ļoti vērtīgs un izglītojošs. Latviski neko tādu nav nācies lasīt interneta vidē.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +3 (no 3)
  14. jupis komentē:

    03.06.2012 pulkst. 22:00(#)

    Tāpat visu kontrolēs masoni!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -1 (no 3)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri


Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv