Gāzes ieguve ASV. Avots: http://www.flickr.com/photos/ddaybuff/

Pēdējo gadu notikumi pasaulē ir radījuši izteiktu satricinājumu globālajā enerģijas izpētes, ieguves un lietošanas jomā. Šie notikumi tiek dēvēti par „Gāzes revolūciju”.

Šī satricinājuma iemesls ir slānekļa gāze.

Visticamāk, lielākā daļa cilvēku par šādas gāzes esamību neko nav dzirdējuši, tāpēc NeoGeo.lv sniegs ieskatu par šo nezināmo slānekļa gāzi un tās iespējamo uzvaras gājienu pasaules enerģētisko vajadzību risināšanā.

Slānekļa gāze ir dabasgāze, kuru iegūst no slānekļa. Galvenā slānekļa gāzes sastāvdaļa ir metāns ar sērūdeņraža, ogļskābās gāzes, slāpekļa, ūdeņraža un hēlija piejaukumu.

Slāneklis ir slāniskas tekstūras ieži. Pārsvarā slānekļi šķeļas dažāda biezuma plāksnēs. Parasti slānekli veido sekojoši minerāli:
• māls;
• kvarcs;
• grafīts;
• talks;
• hlorīts;
• aktinolīts;
• ragmānis;
• vizla.

Līdz šim daudzi pasaulē ar vārdiem dabasgāze saprata to gāzi, kas plūst no mūsu gāzes plītīm un tiek saukta par tradicionālo dabasgāzi, kura sastāv no metāna. Plaši tiek lietots arī propāna un butāna maisījuma, kuru sauc par sašķidrināto gāzi, jeb LPG (liquid petrol gas).

Pasaulē dabasgāze ir veidojusies vai nu biogēnā un termogēnā procesa rezultātā. Biogēnā procesā gāze rodas mikroorganismu darbības rezultātā purvos, organismu atlieku sakopojumos un seklos nogulumos. Dziļāk Zemes dzīlēs pie augstākas temperatūras un spiediena gāze termogēnā procesā veidojas no nogulumos esošām organismu atliekām.

Jaunu tehnoloģiju apguve un precīzāka Zemes dzīļu izpēte ļauj sākt izmantot dabasgāzi, kas iepriekš bija neaizsniedzama vai tika uzskatīta par pārāk dārgu un sarežģītu.

Attēlā redzama Zemes dzīlēs sastopamo deggāžu veidi un izvietojums.
Slānekļa gāze atrodas dziļi zemes dzīlēs ar gāzi piesātinātajā slāneklī.

Avots: http://wikipedia.org

Par gāzes esamību slāneklī zināja jau sen. 1821. gadā ASV tika veikts pirmais urbums slāneklī, kurš apstiprināja slānekļa gāzes esamību.

Tomēr tā laika un turpmāko gandrīz 200 gadu situācija neveicināja rūpniecisku gāzes ieguvi no slānekļa. Tam par cēloni bija iemesls, ka dabasgāze slāneklī atrodas „nelielās kabatās”. Lai ar urbumu palīdzību iegūtu šo slānekļa gāzi, bija jāveic daudzi urbumi katrā no nelielajām „kabatām”. Tas bija dārgi un neefektīvi.

19. un 20. gadsimtā dabasgāzi varēja lielā daudzumā un lēti iegūt no Zemes virsējiem slāņiem. Tobrīd slānekļa gāze nevienam nebija vajadzīga.
Slānekļa gāzes izpēte un atdzimšana sākās 1981. gadā ASV Teksasas štatā, kur nelielos daudzumos ieguva šo gāzi.

2008. gadā visu pasauli pārsteidza ziņa, ka ASV pēkšņi gada laikā ir palielinājusi dabasgāzes ieguvi par 7,5% vai 41,7 miljardiem m³.
2009. gadā ASV apsteidza Krieviju dabasgāzes ieguvē un ieņēma 1. vietu pasaulē pēc iegūstamā dabasgāzes apjoma.
2010. gadā ASV tika iegūti 611 miljardiem m³ dabasgāzes. Dabasgāzes cena pasaules tirgū samazinājās par 17%.

No kurienes un kā ASV ir ieguvusi tik lielu gāzes daudzumu?

Šim fenomenam ir izskaidrojums – slānekļa gāze!

Dabasgāzes ieguves tehnoloģijas nepārtraukti uzlabojas un, kas kādreiz likās neiespējami, tas šodien ir realitāte.

Slānekļa gāzes apjomi pasaulē ir milzīgi. To apstiprina Zemes dzīļu izpētes dati visā pasaulē. Daudzas pasaules valstis, kuras pašreiz ir atkarīgas no dabasgāzes piegādēm no Krievijas, Irānas un Norvēģijas, pašas var kļūt energoneatkarīgas un pat pārdot dabasgāzi citiem.

Daži eksperti pat ir pasteigušies nodēvēt esošos un būvējamos Krievijas gāzesvadus par „pasaulē dārgākajiem metāllūžņiem”.

Pēc pašreizējiem datiem ASV teritorijā atrodas 24 triljoni m³ slānekļa gāzes. Pašreiz tehniski iegūstamai ir 3,6 triljoni m³. Tas atrodas ap 2 km dziļumā un satur degošās vielas īpatsvaru no 0,5 – 25%.

2002. gadā ASV notika pirmā slānekļa gāzes ieguve izmantojot horizontālo urbumu ar hidrosprādzienu. Tā bija revolūcija slānekļa gāzes ieguves tehnoloģijā!

Šī jaunā tehnoloģija nodrošina to, ka nav nepieciešamības veikt daudzus vertikālus urbumus. Tiek veikts viens vertikāls urbums un dziļi pazemē slāneklī tas sadalās daudzos horizontālos urbumos, kas var sasniegt pat 2 – 3 km garumu. Tad urbumos zem spiediena iesūknē ūdens, smilšu un ķīmisko vielu maisījumu. Hidrosprādziena rezultātā tiek sagrautas slānekļa gāzes „kabatu” starpsienas, tādā veidā radot vienu lielu slānekļa gāzes rezervuāru. Tālāk slānekļa gāze tiek izsūknēta pa vertikālo urbumu.

Pagaidām šo jauno slānekļa gāzes ieguves tehnoloģiju ir apguvušas un ieviesušas nedaudzas naftas un gāzes ieguves kompānijas. Pamatā tās ir no ASV. Joprojām šī tehnoloģija ir pietiekoši dārga un arī sarežģīta. Tās izstrāde un ieviešana tiek atbalstīta no ASV valdības puses ar nodokļu atlaidēm.

Attīstot slānekļa gāzes ieguves tehnoloģiju, gāzes izmantošana jebkuras valsts ekonomikai rada milzu ieguvumus:
• Daudzas valstis iegūs pilnīgu vai daļēju energoneatkarību.
• Slānekļa gāzi var iegūt daudzviet pasaulē, netālu no patēriņa vietām. Nav nepieciešami tūkstošiem kilometru garie gāzes vadi.
• Dabasgāze rada 3 reizes mazāk kaitīgo izmešu atmosfērā nekā nafta un 2 reizes mazāk nekā akmeņogles.

Tomēr pastāv arī problēmas, kuras rada jaunās slānekļa gāzes ieguves tehnoloģijas:
• Iespējams pazemes ūdeņu piesārņojums, jo hidrosprādzienā tiek izmantotas ķīmiskas vielas. Te gan jāmin, ka ražošanā jau sāk lietot arī netoksiskās ķīmiskās vielas.
• Tiek izteikti pieņēmumi par seismisko briesmu radīšanu hidrosprādzienu rezultātā.

Attīstot slānekļa gāzes ieguvi visā pasaulē, tuvāko 5 gadu laikā tiek prognozēts sekojošais:
• Eiropā gāzes cena samazināsies 2 reizes;
• Slānekļa gāzes īpatsvars no kopējā pasaules dabasgāzes ieguves apjoma veidos 75 – 90%.

NeoGeo.lv piedāvā saviem lasītājiem iepazīties ar karti par slānekļa gāzes potenciālajām atradnēm Eiropā. Šo karti ir izveidojusi viena no pasaulē lielākajām naftas ieguves un servisa kompānijas Schlumberger.

Avots: http://nohotair.typepad.co.uk

Ja pasaules kopējie slānekļa gāzes apjomi tiek vērtēti ap 200 triljoni m³, tad Eiropas slānekļa gāzes apjomi – ap 35 triljoniem m³.

Lielas slānekļa gāzes atradnes, kurās tuvākā laikā varētu uzsākt slānekļa gāzes ieguvi ir atrastas:
• Austrijā;
• Vācijā;
• Nīderlandē;
• Lielbritānijā;
• Polijā;
• Zviedrijā;
• Francijā.

Arī daudzās citās Eiropas valstīs ir potenciāli iespējama slānekļa gāzes ieguve, tai skaitā arī Latvijā, kur potenciālās atradnes atrodas Kurzemē.

Šo Latvijas atradņu izpētē interesi izrādījuši ASV valdības pārstāvji un gāzes ieguves kompānijas, kas šos izpētes jautājumus ir pārrunājuši Latvijas ārlietu ministriju.

Ja izpētes rezultāti būs pozitīvi, tad slānekļu gāzes ieguve varētu būtiski samazināt Latvijas energoatkarību no Krievijas gāzes. Teorētiski varētu notikt pat tas, ka Latvija pilnībā atsakās no Krievijas dabasgāzes un izmanto Polijas slānekļa gāzi.

Atslēgvārdi: enerģētika, gāze

Iepriekšējais raksts:
Latviešu skaits ārzemēs – Draugiem.lv versija

Nākošais raksts:
Infografika: Latvijas ciema 2011. gada budžets