Ja izraktos cauri Zemei ….

08.03.2010 |  kategorija Tas ir interesanti  |  15 komentāri draugiem.lv

avots: www.flickr.com Ryan McD’s photostream
Vai ziniet, kas atrodas pretējā Zemeslodes pusē? Vai kāds ir padomājis par to, kā tas būtu, ja mēs izraktu tuneli caur Zemes centru un iznāktu virspusē otrā pusē Zemeslodei?
Par Zemes formu. „Zemeslode” ir ļoti aptuvens priekšstats par planētas Zeme formu. Mūsu planēta nebūt nav ideāla lode, bet būtībā ir elipsoīds, jo Zeme ir saspiesta polos. Zemes diametrs, mērot no Ziemeļpola līdz Dienvidpolam (polārā ass), ir 12 713,5 km, bet, mērot pa ekvatoru (ekvatoriālā ass) – 12 756,3 km. Tas nozīmē, ka polārā ass ir par 42,8 km īsāka par ekvatoriālo. Dažkārt, mūsdienu pasaulē, lai atvieglotu aprēķinus izmanto aptuveno Zemes rādiusu, kas ir pieņemts – 6 371 km.

Piedāvājam jums nebijušu ceļojumu caur Zemes centru!

Noklikšķiniet jebkurā vietā uz kartes un sekundes laikā jūs pārvarēsiet gandrīz 13 000 km garo ceļu caur Zemes centru. Diemžēl Latvijas iedzīvotājiem ceļojums caur Zemes centru izbeigtos Klusā okeāna dzelmē gandrīz 1 000 km uz dienvidaustrumiem no Jaunzēlandes. Bet citiem ir paveicies vairāk! Caur Zemes centru ir īsākais ceļš: 1) no Ķīnas uz Argentīnu, 2) no Spānijas uz Jaunzēlandi, 3) no Indonēzijas uz Venecuēlu, 4) ….. Pamēģiniet paši un redzēsiet, ka nav nemaz tik daudz vietu uz mūsu planētas Zeme, kur no sauszemes jūs nonāktu uz citu sauszemi. Lai pamēģinātu klikšķini uz kartes…

VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 9.9/10 (15 balsotāji)
Ja izraktos cauri Zemei ...., 9.9 out of 10 based on 15 ratings

Atslēgvārdi: ,

Komentāri

  1. int() komentē:

    09.03.2010 pulkst. 12:56(#)

    Tas jau tikai normāli, ka nevar izrakties otrā pusē uz sauszemes, jo okeāni ir 70% no Zemes virsmas. Ūdens planēta.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  2. gary komentē:

    18.03.2010 pulkst. 11:33(#)

    Skatoties kā un kur rok 🙂

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  3. Jānis komentē:

    27.03.2010 pulkst. 01:01(#)

    😀
    Interesanti!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  4. Balamute komentē:

    15.04.2010 pulkst. 22:35(#)

    Nu, zini baigais jau nu “elipsoiids”- “polārā ass ir par 42,8 km īsāka par ekvatoriālo”- aktudies- ir pilniigi skaidrs, ka tas ir ZemesLODES rotaacijas rezultaats, jo katrs punkts uz Zemes virsmas Ekvatora rajonaa parvietojas ap asi ar apm. 1750 km/h lielu aatrumu. Un shie 42,8 km uz kopeeja fona ir nieka treshdalja procenta… Bet, kaa skan, kad to taa iipashi izcelj…

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  5. Gundars M komentē:

    02.07.2010 pulkst. 00:58(#)

    Patiesībā, Balamutes kungam derētu pamācīties fiziku. Nevis rotācija ir 42 km nobīdes un elipses vaina, bet gan otrādi – rotācija ir atkarīga no formas. ZINĀJI, KA NEVIENA LANĒTA NAV PERFEKTI APAĻA? ZINĀJI, KA, JA MĒS BŪTU PERFEKTI APAĻA PLANĒTA, BŪTU JAU PIETUVOJOŠIES SAULEI UN SADEGUŠI?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -1 (no 1)
  6. tunelis komentē:

    21.08.2010 pulkst. 20:52(#)

    Bet tad jau paliktu karājoties zemeslodes centrā, jo uz visām pusēm vienādi spēki darbojas! 😀

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  7. zz komentē:

    15.09.2010 pulkst. 21:53(#)

    Nu jā.. , līdz ekvatoram ātrums pieaugtu dramatiski, bet pašā ekvatorā varētu palikt un cepties 🙂

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  8. Balamute komentē:

    23.01.2011 pulkst. 22:11(#)

    Gundar, patiesībā pofig, kas bija pirmais rotācija vai elipsoīds, man ienāca prātā, kāda ir fizika Zemes iekshienee, nu teiksim puzceļā uz centru un pašā centrā.
    Kā ar gravirāciju, spiedienu, temperatūru.
    Neviens jau īsti nezina.
    Krievi tur bija ieurbušies kādus 13 km, tālāk neesot tikuši tā runā, jo ieži kļūst plastiski un 13 km ir vēl lielāks nieks par asu garumu starpību.
    Līdz ar to mēs zinām, ka neko nezinām, varētu teikti 😀

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  9. Martins komentē:

    10.12.2011 pulkst. 12:14(#)

    Gundar,
    Neredzu saistibu starp planetas formu (lode vai elipsoids) un to kaa taa speej notureeties savaa orbiitaa. Tad jau visi mazie bezformiigie asteroiidi vispaar nekad nesadegs saulee, jo vinju forma tos absoluuti pasargaa.

    Planetas forma ir izvedojusies loti ilgaa laikaa. Kaadu briidi (Kosmiskos meerogos – miljoniem gadu) taa bija uguniiga lavas bumba, kuras virsma bija shkjidra. Atdzishana notiek loti leenaam, jo – vienigais veids kaa planeetai pazaudeet kopeejo sisteemas temperatuuru, ir to izstarot ar infrasarkanajiem stariem, un tas ir saliidzinoshi leens process.

    Zeme arvien veel ir liels magmas burbulis, kas rotee ap savu asi. Rotaacijas deelj zeme nav perfekta lode jau no pasha saakuma. Aareejaa chaula uz kuras mees dziivojam ir atdzisusi, un kluvusi piemeerota dziivoshanai.

    Jau pirms planeetas rashanaas visa mateerija, kas veido planeetu bija saakusi griezties ap masas centru. Tas ka planeeta griezhas veel tagad ir sekas shim procesam. Taapat kaa tas ka planeetas griezhas ap sauli, Ir tapeec, ka viss puteklju maakonis no kura veidoojaaas saule un planeetas, jau no saakuma griezaas ap savu masas centru. Tapeec arii visas planeetas un vairaak vai mazaak atrodas vienaa plaknee, un lielaa meeraa to grieshanaas virziens ir paredzams.

    Ja zeme kaada iemesla peec negrieztos ap savu asi, tad dienas garums uz zemes buutu 365 dienas. Atkariba no taa, kur tu dziivo buutu vasara no “naktii”, “riita”, “dienaa” vai “vakaraa”.
    Es nezinu kaadi buutu laika apstaakli, bet diez vai apstaakli uz zemes liidzinaatos tam kas notiek uz zemes tagad. Jaa un, laikam, zeme buutu perfekta lode.
    Pastaav veel viens ekstreems variants – zemes grieshnaas aatrums ir vienaads ar gada garumu. Tad vienaa zemes puse vienmeer buutu diena, bet otraa nakts. Liidziigi kaa meenesim mees redzam tikai vienu pusi, no saules buutu redzama tikai viena zemes puse.

    Ai, dazhreiz gribas kaut ko uzrakstiit 😉

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  10. Bezdievis komentē:

    18.05.2012 pulkst. 10:41(#)

    to Martins
    Vispār vai tad nav tā, ka zemes griešanos tieši pa ekvatoru nosaka Mēness? Citādi mēs grieztos samērā haotiski.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  11. no malas komentē:

    02.11.2013 pulkst. 17:08(#)

    tik forši palasīt, kā sakasās fizikas gīki, nevis komentētāji parastie 🙂

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 2)
  12. Anonymous komentē:

    23.11.2014 pulkst. 01:49(#)

    Vai varētu būt, ka karte vairs nestrādā? Man visu laiku rāda, ka izrakšod 1 cm pa kreisi no vietas, kuru atzīmēju.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  13. Anita komentē:

    20.01.2015 pulkst. 21:28(#)

    Man arī nekas nesanāk.
    Bet gribēju šo materiālu izmantot ģeorāfijas mācību e-grāmatai 7. klasei.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  14. JāāāMhmmm komentē:

    21.09.2015 pulkst. 22:07(#)

    Man ar nesanāk. Sēžot savā gultā “ierokos” – tepat pagalmā “izrokos”. Lūdzu pakomentējiet, kur tā vaina varētu būt ?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  15. NeoGeo.lv komentē:

    21.09.2015 pulkst. 22:23(#)

    Ļoti atvainojamies, bet šī servisa sakārtošana nav tik vienkārša. Tas pašreiz nedarbojas :(…ierakties neizdosies…

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri

Read previous post:
Kad sagrūst Pļaviņu HES aizsprosts. I daļa

Kad sagrūst Pļaviņu HES aizsprosts. I daļa Kas īsti notiktu ar mums, ja notiktu kāda no triju uz Daugavas atrodošos...

Close

Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv