Ganību jeb suņu ērce (Ixodes ricinus);. Avots:http://www.flickr.com/photos/astroblue
Pasaulē zināmas apmēram 15 000 ērču sugu un no tām apmēram 10 % ir asinssūcējas. Zoologi ērces iedala vienā klasē ar zirnekļiem un skorpioniem. Asinssūcēju ganībērču garums sasniedz 10 mm. Piesūkušās mātītes masa līdz 60 reižu var pārsniegt tās sākotnējo masu. Latvijā ir zināmas 6 ganībērču sugas, no kurām uz cilvēku parazitē tikai divas: • ganību jeb suņu ērces (Ixodes ricinus); • taigas ērces (Ixodes persulcatus). Ganību jeb suņu ērces sastopama visā Latvijas teritorijā, bet taigas ērce — Latvijas austrumu daļā.
Ganībērču Ixodes ricinus un Taigas ērču Ixodes persulcatus impērija, kas plešas no Atlantijas okeāna līdz Klusajam okeānam.
Avots:www.tbe-europe.com
Abas minētās ērču sugas ir galvenais ērču encefalīta infekcijas avots. Ērču attīstībā parasti ir divas fāzes: kāpuru un nimfu fāze. Ērču kāpuri sūc asinis no sīkiem zīdītājiem, galvenokārt no peļveidīgajiem grauzējiem un putniem, nimfas — no vidēji lieliem dzīvniekiem (vāverēm, zaķiem, mežirbēm), pieaugušās ērces — galvenokārt no lieliem savvaļas dzīvniekiem un mājdzīvniekiem. Katrā attīstības stadijā ērces asinis sūc tikai vienreiz. Jau agrā pavasarī dabā pēc ziemas miega parādās ērces. Ērces parādās, tiklīdz gaisa temperatūra sasniedz +5°C. Ērču aktivitātes periods parasti ilgst no marta līdz oktobrim. Dienas laikā maksimālā aktivitāte konstatēta no rīta un vakarā, minimālā – ap pusdienlaiku. Viena no bīstamākajām slimībām, ko izplata ērces ir ērču encefalīts. Ērces slimību izplata, piesūcoties cilvēka ādai. Ne vienmēr ērces ir inficētas un arī daļai cilvēku ir dabiska imunitāte pret ērču encefalītu. Ar ērču encefalīta vīrusu inficētas ērces konstatētas visā Latvijas teritorijā. Noskaidrots, ka ap 30% ērču, kas piesūkušās iedzīvotājiem, bijušas inficētas ar ērču encefalīta vīrusu, tādēļ risks saslimt pēc ērces koduma ir ievērojams. Pēc Latvijas Infektoloģijas centra datiem 2010. gadā Latvijā ir konstatēti 494 saslimšanas gadījumi ar ērču encefalītu. Vidēji 2005. – 2009. gados ir bijuši 199 ērču encefalīta saslimšanas gadījumu gadā.
ASV farmācijas kompānijas Baxter karte par ērču encefalīta izplatību Eiropā.
Otra nepatīkamā slimība, ko pārnēsā ērces ir Laimas slimība. Pēc Latvijas Infektoloģijas centra datiem 2010. gadā Latvijā ir konstatēti 829 saslimšanas gadījumi ar Laima slimību. Vidēji 2005. – 2009. gados ir bijuši 584 Laima slimības gadījumu gadā. Vakcīnas pret Laima slimību nav.
Ērču encefalīta pazīmes: Laiks no inficētas ērces piesūkšanās brīža līdz slimības sākumam vidēji ir 7 – 14 dienas. Encefalīts sākas ar gripai līdzīgiem simptomiem: nespēku, galvassāpēm, sāpēm muskuļos un ķermeņa temperatūras paaugstināšanos līdz 38° C. Dažos gadījumos mēdz būt slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā un caureja. Parasti pēc 3 – 5 dienām slimnieka stāvoklis uzlabojas. Turpmākajās 4 – 7 dienās cilvēks jūtas vesels, bet pēc tam pēkšņi sākas slimības otrā fāze – visas iepriekšminētās pazīmes atjaunojas, turklāt, daudz spēcīgāk izteiktas. Daļai slimnieku ērču encefalīta otrā fāze noris drudža formā, pārējiem pievienojas nervu sistēmas iekaisuma simptomi, kam ir dažāda smaguma pakāpe. Apmēram pusei slimnieku nervu sistēmas iekaisums izpaužas kā meningīts; tam raksturīga ļoti augsta temperatūra (ap 40° C), galvassāpes, paaugstināta jutība pret gaismu, reibonis, slikta dūša un vemšana. Nedaudz retāk sastopams ir meningoencefalīts. Tas noris smagāk: slimniekam ir apziņas traucējumi un ilgstošs drudzis. Aptuveni 10% ērču encefalīta gadījumu konstatē meningoencefalomielītu, kam raksturīgas parēzes rokās un kājās – pavājinās vai izzūd refleksi, samazinās muskuļu tonuss. Daudzos gadījumos ērču encefalīts nepāriet bez sekām: biežākās ir galvassāpes, atmiņas pavājināšanās, nespēks un samazinātas darbaspējas pat vairākus gadus pēc pārslimošanas. Aptuveni 0,5% saslimšanas gadījumu ar ērču encefalītu beidzas ar cilvēka nāvi (Latvijas Infektoloģijas centra dati par 2003. – 2005. gadiem).
Lai izsargātos no ērču encefalīta, būtiskākais profilakses pasākums ir vakcinācija. Vakcinācija īpaši nepieciešama personām, kas daudz uzturas brīvā dabā, pārvietojas pa mežiem, krūmājiem un pļavām.
2011. gadā pret ērču encefalītu par valsts naudu vakcinēs bērnus 27 Latvijas novados: Alsungas novads, Pāvilostas novads, Dundagas novads, Lubānas novads, Rucavas novads, Jaunpiebalgas novads, Engures novads, Ventspils novads, Rojas novads, Mērsraga novads, Kārsavas novads, Ciblas novads, Krimuldas novads, Kocēnu novads, Talsu novads, Kandavas novads, Kuldīgas novads, Alūksnes novads, Rugāju novads, Durbes novads, Aizputes novads, Baldones novads, Apes novads, Salacgrīvas novads, Pārgaujas novads, Rēzeknes novads, Babītes novads, Raunas novads, Tukuma novadsMinētie novadi ir noteikti pamatojoties uz Latvijas Infektoloģijas centra datiem par saslimšanas gadījumiem attiecīgās teritorijas iedzīvotāju vidū iepriekšējo piecu gadu laikā, pārrēķinot uz 100 000 iedzīvotāju. Vidējais rādītājs Latvijā (2006. – 2010. gadi) ir 11,96 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, tomēr novados, kuros vakcināciju veiks par valsts līdzekļiem, šis rādītājs ir daudz lielāks par vidējo, piemēram, visaugstākā saslimstība pēdējo piecu gadu laikā reģistrēta Alsungas novadā (97,21 uz 100 000 iedzīvotāju). Bērni, kuriem ir deklarēta dzīvesvieta kādā no šīm teritorijām, ir tiesīgi saņemt valsts apmaksāto vakcināciju pret ērču encefalītu neatkarīgi no tā, kur atrodas viņa ģimenes ārsta prakse.
Diemžēl 4 novados, kur saslimstība ar ērču encefalītu arī ir ļoti augsta, naudas trūkuma dēļ bērnu potēšana 2011. gadā nenotiks. Tie ir : Gulbenes novads, Madonas novads, Saulkrastu novads, Ķeguma novads.
Nepadosimies ērču impērijas uzbrukumam!
Ērču impērija,
zelma
LAIMA nevis laimAS slimība!!!
fāters
Vai briežuts arī pārnēsā encefalītu/laima slimību?
Huks
Briežuts nepārnēsā encefalītu, bet izlasīju, ka to var pārnēsāt arī odi.
Inese
Zelmai – pareizi tomēr ir Laimas slimība, jo slimības nosaukums ir cēlies no Laimas (Lyme) pilsētas nosaukuma Konektikutā, ASV.