Aisbergi

26.05.2011 |  kategorija Dabas parādības  |  3 komentāri draugiem.lv

Dreifējoši milzu ledus kalni ir viena no dabas parādībām, kuru reti kāds no Latvijas iedzīvotājiem ir redzējis. Tāpēc NeoGeo.lv sniedz nelielu informatīvu ieskatu par aisbergiem. Brīvi dreifējošie ledus kalni pasaules okeānā rodas, kad no šelfa ledājiem Arktikā un Antarktikā atšķeļas lieli ledus gabali un uzsāk savu patstāvīgo aisberga dzīvi. Aisbergi sastāv no saldūdens, un saldūdens ledus blīvums ir ap 917 kg/m3. Neskatoties uz saviem milzu izmēriem, sāļajos jūru un okeānu ūdeņos (blīvums ap 1025 kg/m3) aisbergi ir spējīgi labi peldēt un pārvarēt lielus attālumus.
Uzziņai:
• 97,5% no visa uz Zemes esošā ūdens ir sālsūdens, un tikai 2,5% ir saldūdens. • Saldūdens apjoms uz planētas ir 35 000 000 km³. • Arktikas un Antarktikas ledus un sniegs ir lielākais Zemes saldūdens resurss – ap 68,9% no visa pasaules saldūdens. • Zemes dzīlēs esošie gruntsūdeņi uzglabā ap 30,8% planētas saldūdens, bet upēs, ezeros un strautos ir tikai 0,3% no kopējā saldūdens daudzuma. • Mūsdienās cilvēkam ērti pieejamā veidā lietojami ir tikai 200 000 km³ saldūdens, kas ir 0,014% no visa pasaules ūdens apjoma vai 0,57% no visa pasaulē esošā saldūdens. • Infografika par ūdens resursiem pasaulē:
Avots: http://maps.grida.no

Ik dienas no šelfa ledājiem atdalās simtiem nelielu aisbergu, taču dažas reizes 100 gados notiek patiesi milzīgu aisbergu rašanās. Pēdējo laiku lielākā aisberga atdalīšanās notika 2000. gadā no Rosa šelfa ledāja. Atdaloties aisberga izmērs bija 295 km x 37 km un tā platība bija ap 11 000 km². Aisberga svars tika lēsts ap 3 miljardiem tonnu. Šim milzu aisbergam tika dots numurs B-15. 2002. un 2003. gadā šis milzenis sadalījās vairākās mazākās daļās. Vēl 2005. gada pavasarī aisberga B-15 daļa ar numuru B-15-A bija vislielākais novērojamais aisbergs pasaulē. Tā platība bija ap 2 500 km² un garums 115 km. Video ir redzama pasaules lielākā aisberga B15 atdalīšanās un kustība. Vislielākais aisbergs, kas ir novērots jauno laiku vēsturē, ir datēts 1956. gadā, kad Antarktikā pie Skotu salas tika atklāts milzu aisbergs ar platību ap 31 000 km². Aisberga sākotnējais izmērs bija 335 km x 97 km. Salīdzinājumā ar Latviju aisberga sākotnējā platība bija gandrīz puse no valsts teritorijas! Pārvietojoties pasaules okeānos un jūrās, aisbergi palēnām sadalās, sabrūk un izkūst. Video ir redzams salīdzinoši neliela aisberga sabrukšanas brīdis pie Labradoru salām. Dažkārt aisbergi straumju un vēja ietekmē pārvar lielus attālumus no savas rašanās vietas. Pārvarētie attālumi var būt pat vairāki tūkstoši kilometru. Šādu attālumu aisbergs peldot veic pat 10 gadu ilgumā. Video var redzēt aisbergu, kas 2006. gadā ir nokļuvis līdz Jaunzēlandes krastiem.

Daži interesanti fakti par aisbergiem:
• Zem ūdens atrodas ap 90% no aisberga kopējā tilpuma, tāpēc izteiciens „aisberga redzamā daļa” ir lielisks piemērs, lai raksturotu visas norises, kuras uzreiz acīm nav saskatāmas. • Pārvietojoties ar okeānu straumēm, aisbergi agrāk vai vēlāk nonāk uz kuģu ceļiem, līdz ar to ir potenciāli bīstami kuģu navigācijai. Kā raksturīgāko piemēru var minēt kuģa „Titāniks” bojāeju 1912. gadā, kam par iemeslu bija sadursme ar aisbergu. • Viena no organizācijām, kas veic pasaules aisbergu novērošanu, ir ASV Nacionālais ledus centrs (U.S. National Ice Center). 95% visu novērojumu tiek veikti, izmantojot satelītu tehnoloģijas. Tiek fiksēti un novēroti visi aisbergi, kuru izmērs pa jebkuru asi ir vismaz 19 km. Centra mājas lapā ir pieejama informācija par visiem esošajiem lielajiem aisbergiem: koordinātas, izmēri un pārvietošanās. • Un visbeidzot galvenais – aisbergi ir pingvīnu un roņu iecienītais bezmaksas transports.
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 9.9/10 (27 balsotāji)
Aisbergi, 9.9 out of 10 based on 27 ratings

Atslēgvārdi: ,

Nākošais raksts:
FIB meklē!

Komentāri

  1. Kristaps Ķēdis komentē:

    29.05.2011 pulkst. 20:57(#)

    Patiešām iespaidīgi. +1 raksta autoram.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  2. Ess komentē:

    30.05.2011 pulkst. 12:19(#)

    Rakstiņš Labs! 🙂

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  3. Anonymous komentē:

    30.06.2011 pulkst. 15:17(#)

    @ baigi auksti jpt

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri

Read previous post:
Prezentācija: Latvijas, Igaunijas un Dānijas salīdzinājums

Prezentācija: Latvijas, Igaunijas un Dānijas salīdzinājums Latvijas augstāko amatpersonu un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) augsta līmeņa tikšanās ietvaros 19....

Close

Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv