Hercoga Gambija pazūd zem ūdens

04.07.2011 |  kategorija Vēsture  |  10 komentāri draugiem.lv

Svētā Andreja (Džeimsa) sala mūsdienās. Avots: www.flickr.com/photos/lisarex
Visiem Latvijas vēstures pazinējiem ir zināmi fakti par Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba koloniālām aktivitātēm Āfrikā, Gambijā. Lai arī liktenis bija lēmis, ka hercogistes aktivitātes Gambijā ilga tikai 11 gadus (1651. – 1661. gads), tomēr tās ir ierakstītas pasaules vēstures mantojumā. Šajā rakstā NeoGeo.lv plaši nestāstīs par to, kā hercogs Jēkabs nolēma iegūt zemes Gambijā, kā noritēja ekspedīcijas, kādas bija kolonistu gaitas. Šī raksta uzdevums ir radīt priekšstatu par tālo vēsturisko vietu un notikumu atspoguļojumu mūsdienu Gambijas dzīvē. Kā nekā aizritējuši 350 gadi, kopš kurzemnieki bija spiesti pamest Gambiju!
Kā laiks, daba un cilvēki maina leģendārās Kurzemes un Zemgales hercogistes koloniālās vietas Gambijā?

1651. gadā hercoga Jēkaba sapnis par Kurzemes un Zemgales hercogistes koloniju ieguvi Āfrikā sāk realizēties. 1651. gada 3. septembrī no Ventspils ostas kursu uz Āfriku uzņēma ar 20 lielgabaliem bruņots burinieks „Valzivs” („Walfisch”). Pēc dažiem mēnešiem tam sekoja burinieks “Krokodils” („Krokodil”).

1651. gada 25. oktobrī “Valzivs” sasniedza Gambijas upes grīvu un pēc lietišķām sarunām ar vietējiem zemju valdniekiem tika nopirkti vairāki zemes gabali: • No karaļa Kombo tika nopirkta sala Gambijas upes vidū, ko portugāļi bija nodēvējuši par Svētā Andreja salu. • Vēl no karaļa Kombo tika nopirkts Džilifrijas (Jillifree) ciems Gambijas upes labajā krastā, iepretim Svētā Andreja salai. • No karaļa Barra tika nopirkta Bajonas (Bayona) apmetne pie Gambijas upes ietekas Atlantijas okeānā, kuras vietā tagad atrodas Gambijas galvaspilsēta Bandžula. • No karaļa Kasana tika iegādāts plašs novads 60 jūdžu attālumā no Gambijas upes grīvas. Gambijas kolonijas karte 1651. gadā.Gambijas kolonijas karte 1651. gadā.
Hercoga Jēkaba Gambijas fortu atrašanās vietas
Svētā Andreja salaSvētā Andreja sala (vēlāk Džeimsa sala, tagad Kunta Kinteha sala)
Džilifrijas (Jillifree) ciemsDžilifrijas (Jillifree) ciems (tagad Džufurehas (Jufureh) ciems)
Bajonas (Bayona) apmetneDžilifrijas (Jillifree) ciems (tagad Gambijas galvaspilsēta Bandžula)
Visās šajās vietās tika ierīkotas nocietinātas tirdzniecības apmetnes, bet uz Svētā Andreja salas tika uzbūvēts mūra cietoksnis. Tas tika nosaukts par Jēkaba fortu un tajā mitinājās Gambijas gubernators Heinrihs Foks.
Hercoga Jēkaba fortsHercoga Jēkaba forts Gambijas kolonijā.
1654. vai 1655. gadā par kolonijas gubernatoru un garnizona pavēlnieku kļuva Oto Štīls (Otto Stiel). Tirdzniecību hercogistes kolonijās pārraudzīja tirdzniecības direktors, bet atsevišķās faktorijās darbu vadīja komisāri.
Kurzemes hercogistes lielākais karakuģis DAS WAPPEN DER HERZOGIN VON KURLAND.Kurzemes hercogistes lielākais karakuģis “DAS WAPPEN DER HERZOGIN VON KURLAND”. Māksliniece E. Viliama.
Laika posmā no 1651. līdz 1654. gadam Gambijā iebrauca vismaz 12 Kurzemes un Zemgales hercogistes kuģu, bet faktorijas tirdzniecībai izmantoja arī angļi, portugāļi un holandieši. Gambijā no Kurzemes ostām ieveda dzelzi, audumus, degvīnu, vārāmo sāli, metāla izstrādājumus, stiklu un stikla traukus un dzintaru, kas bija ražots ne tikai Kurzemē un Zemgalē, bet arī Polijas un Lietuvas manufaktūrās. No Gambijas izveda Rietumāfrikas preces – zeltu, ziloņkaulu, vasku, ādas, piparus, palmu eļļu, kā arī vietējo cilšu karos sagūstītos vergus. Svētā Andreja sala, uz kuras tika uzbūvēts Jēkaba forts, atrodas 30 km no Gambijas upes ietekas Atlantijas okeānā. 17. gadsimta Eiropas politiskie konflikti un kari atsaucās uz hercogistes koloniju likteni gan Gambijā, gan Tobago. Otrā Ziemeļu kara laikā 1658. gadā Zviedrijas karaspēks iebruka Kurzemes un Zemgales hercogistē un apcietināja hercogu Jēkabu, kuru turēja gūstā līdz pat 1660. gadam. Izmantojot radušos situāciju, kolonijas 1659. gadā sagrāba holandieši. Kurzemes Gambijas gubernators Oto Štīls atteicās nodot Jēkaba fortu holandiešiem, tomēr tiem izdevās uzpirkt Jēkaba forta garnizonu, kas padevās bez cīņas. Otrajam Ziemeļu karam beidzoties, 1660. gadā hercogs Jēkabs nekavējoties sāka sarunas ar holandiešiem par koloniju atgūšanu. Gubernators Štīls no Kurzemes devās atpakaļ uz Gambijas upes grīvu. Holandieši atteicās viņam pakļauties, tomēr Štīlu militāri atbalstījuši vietējie afrikāņu valdnieki, kam bijušas labas attiecības ar kurzemniekiem. Īslaicīgi kurzemnieki atjaunoja Gambijas koloniju pārvaldīšanu. Tomēr 1661. gada 19. martā Gambijas koloniju pēc vairāku dienu aplenkuma ieņēma angļi. 1664. gadā Jēkaba fortu oficiāli pārņēma Anglija. Svētā Andreja salu pārsauca par Džeimsa salu un uz tās uzbūvēja Džeimsa fortu. 1695. gadā salu iekaroja franči, 1697. gadā to atkal pārņēma angļi, bet 1702. gadā – franči. Šajā laika posmā forts tika izpostīts un uzbūvēts no jauna vairākas reizes. Pēc 1779. gada forts vairs netika izmantots.
Džeimsa forts 1732. gadāDžeimsa forts 1732. gadā.
Mūsdienās Kunta Kinteha sala (šajā nosaukumā salu pārdēvēja 2011. gada 6. februārī) ir smagi cietusi no ūdens erozijas un pašlaik tās platība ir vien 16% no tās platības, kas bija 17. gadsimtā. Ja uz salas hercogs Jēkabs nebūtu uzbūvējis nocietinātu fortu, tad tā būtu izzudusi pavisam. Pašlaik sala tiek aizsargāta no tālākas erozijas un ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Otrs hercogistes forts atradās patreizējās Gambijas galvaspilsētas Bandžulas vietā. Hercoga Jēkaba kolonisti te bija ierīkojuši pastāvīgu nocietinātu Bajonas apmetni, kura kalpoja par tirdzniecības un preču uzglabāšanas vietu Gambijas upes kreisajā krastā. Interesanti ir tas, ka arī šī hercogistes Gambijas kolonijas forta vieta potenciāli ir pakļauta lielam applūšanas un izzušanas riskam. Gambijas galvaspilsēta Bandžula mūsdienās ir viena no tām pasaules teritorijām, kas vissāpīgāk izjutīs pasaules okeāna ūdens līmeņa celšanos.
Uzziņai galvenie dati par Bandžulu:
• Mūsdienās ap 35 000 iedzīvotāju, kopā ar aglomerāciju – ap 360 000. • 1816. gadā briti nodibina lielu tirdzniecības apmetni. Galvenā prece bija vergi. • Gambijas galvaspilsēta kopš 1965. gada, kad iegūta neatkarība no Lielbritānijas. • Galvenais Gambijas ekonomikas centrs. Galvenās nozares – zemesriekstu apstrāde, bišu vaska un palmu eļļas ražošana. Nozīmīga tirdzniecības osta. • 8 mēnešus gadā (novembris – jūnijs) sauss un karsts klimats (+30°C līdz +35°C), tad 4 mēnešus (jūlijs – oktobris) ir lietus periods.

Bandžula atrodas uz pussalas, kuru apskalo plašie Gambijas upes ūdeņi, kuri tūlīt ieplūdīs Atlantijas okeānā. Gambijas upei šajā vietā ir sašaurinājums un tā ir tikai 5 km plata. Daļu pussalas aizņem purvi un mitrās mangrovju audzes. Ja pasaules okeāna ūdens celsies par 0,5 m, tad zem ūdens pazudīs ap 50% Bandžulas. Ja ūdens līmenis paaugstināsies līdz 1 m, tad Bandžula paliks par pavisam mazu saliņu Gambijas upē. Kartē varat aplūkot situāciju, kas raksturo Gambijas galvaspilsētas Bandžulas applūšanas draudus.

Bandžulas applūšanas draudu karte. Avots: maps.grida.no
Trešais hercogistes forts atradās Gambijas upes labajā krastā iepretim Svētā Andreja salai. Nelielais Džilifrijas ciems tika pārveidots par nocietinātu tirdzniecības un preču uzglabāšanas apmetni. Pašreiz šī forta vieta atrodas neliela Gambijas ciema Džufurehas teritorijā. Ciemā ir vēstures muzejs, kurā ir liecības un dati arī par kurzemnieku gaitām Džilifrijas (Jillifree) fortā. Ciema atrašanās vieta ir salīdzinoši drošā pakalnā (25 m virs jūras līmeņa) un Gambijas ūdeņu uzbrukums te nav gaidāms. Secinājums ir divējādi. Diemžēl laiks, cilvēki un it īpaši ūdens pakāpeniski dzēš kurzemnieku vietas Gambijā. Bet vēsturē, stāstos un domās mēs vienmēr atcerēsimies un atgriezīsimies kurzemnieku Gambijā! Mums vajag savus varoņus, kas devās bīstamos ceļojumos, apguva jaunas zemes un darīja dižus darbus!
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 9.6/10 (92 balsotāji)
Hercoga Gambija pazūd zem ūdens, 9.6 out of 10 based on 92 ratings

Atslēgvārdi: , , , , ,

Iepriekšējais raksts:
Vulkāns atkal mostas…

Komentāri

  1. juris komentē:

    04.07.2011 pulkst. 09:36(#)

    netisam uzspiedu 7 vertejuma, tas ta nebija domats… raksts ir izcils!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 7)
  2. renrins komentē:

    05.07.2011 pulkst. 09:16(#)

    Žēl, ka nav ne vārda par kurzemnieku zemniekiem, kuri tika uz turieni kolonizēt teritoriju. Cik esmu lasījis, tad Tobago latviešiem gāja ļoti grūti.

    Paldies par rakstu. Loti interesants.

    Ieteikums. Varbūt var uzcept līdzītgu rakstu, kas notiktu ar Latvijas teritoriju, pie attiecīga ūdens līmeņa celšanās? 🙂

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 2)
  3. NeoGeo.lv komentē:

    05.07.2011 pulkst. 09:29(#)

    Atbilde renrinam… Par ūdens līmeņa celšanās scenārijiem Latvijā ir stāstīts rakstu sērijā “Globālā sasilšana – prognozes Latvijai”…
    http://neogeo.lv/?tag=globala-sasilsana

    VN:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +3 (no 3)
  4. renrins komentē:

    05.07.2011 pulkst. 10:55(#)

    Paldies, neogeo. 🙂 Biju palaidis garām.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +3 (no 3)
  5. Ess komentē:

    06.07.2011 pulkst. 19:18(#)

    Izcils Raksts! Paldies 🙂

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +4 (no 4)
  6. pf komentē:

    16.08.2011 pulkst. 15:36(#)

    Raksts notur neogeo latiņu. 🙂

    Vienīgais, ko īsti neizprotu, ir Bandžulas scenāriju zīmēšana, ja ir skaidrs, ka līdz 2100. gadam okeānu līmenis necelsies vairāk par 20cm.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  7. Kz komentē:

    28.09.2011 pulkst. 23:10(#)

    Vērtīgs raksts, paldies neogeo.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  8. Kēkss komentē:

    06.11.2013 pulkst. 00:01(#)

    Kurzemnieku kā kolonizatoru gaitas, tajā skaitā uz Gambiju, ir ļoti labi aprakstītas A. Grīna romānā “Tobago”, kas balstīts uz kolonizātora Jāņa Kalēja piezīmēm.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  9. M komentē:

    06.11.2013 pulkst. 14:11(#)

    Kas ir “faktorijas”?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  10. Olita Niedrīte komentē:

    01.11.2016 pulkst. 10:45(#)

    Kurš saprot, ka “baltvāci” nebija vairs vācieši, bet Vāciju pārpludinājušie jūdi, tas saprot viņu kāri aizvien pēc jaunām teritorijām, zelta, mantas. Tas viss nebija mūsu- latviešu, bet jūdu iekarotāju, mums no tā ne nieka netika, kā tikai smags darbs jezuītu baznīckungu un jūdu baronu labā. Tāpēc tagad – augot mūsu pašapziņai, arī aiziet zem ūdens viss, kas mūs- baltos pielīdzināja šiem pelēkajiem.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri

Read previous post:
Vulkāns atkal mostas…

Vulkāns atkal mostas... NeoGeo.lv piedāvā iepazīties ar interesantākajiem pēdējā gada vulkānu izvirdumu video, kā arī dažādiem interesanti faktiem par vulkāniem.

Close

Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv