Aptaujas rezultāti par dzeramo ūdeni
18.07.2011 |
kategorija
Aptaujas | 9 komentāri
Noslēgusies aptauja par to, cik nozīmīgs ir dzeramais ūdens. Savu viedokli izteica 86 NeoGeo.lv lasītāji.
Pēc Latvijas vides pārskata datiem Latvija ir labi nodrošināta gan ar virszemes, gan ar pazemes ūdens krājumiem. Latvijas vidēji gadā izmantojamie virszemes ūdeņu resursi (upes, ezeri) ir aptuveni 35 km3, bet pazemes ūdeņu pieejamie resursi tiek novērtēti aptuveni 510 km3 apjomā. Tātad kopējais gadā pieejamais saldūdens daudzums Latvijā sastāda ap 545 km³ vai ap 240 m³ ūdens uz katru Latvijas iedzīvotāju. Šo ūdens apjomu Latvija var iegūt pašreiz, taču Latvijas teritorijā potenciāli pieejamais pazemes dzeramā ūdens daudzums ir desmitiem reižu lielāks. Šāds pieejamais ūdens daudzums 3 reizes pārsniedz pašreizējo kopējo pazemes ūdens ieguvi ūdensapgādes vajadzībām un 1,5 reizes pārsniedz maksimālo ūdens ieguvi Latvijas vēsturē (1989. gadā ieguva 868 tūkst. m3 ūdens diennaktī). Latvijā dabiskā virszemes un pazemes saldūdens atjaunošanās pārsniedz tā ieguvi, taču problēmas rada nevienmērīgais resursu un patērētāju izvietojums Latvijas teritorijā. Ūdens ķīmiskās kvalitātes prasībām neatbilstošs ir augstais dzelzs saturs dzeramajā ūdenī. Tāpat ir nepietiekošs atdzelžošanas iekārtu skaits valstī. Pazemes ūdeņiem praktiski nav mikrobioloģiskā piesārņojuma, tātad, ja rodas dzeramā ūdens neatbilstība pēc mikrobioloģiskiem rādītājiem, tad tas liecina par ūdens otrreizēju piesārņošanu tā sagatavošanas vai sadales procesā.
• Pēdējos 50 gados dzeramā ūdens patēriņš pasaulē ir dubultojies. • Attīstīto valstu iedzīvotāji vidēji patērē 30 -50 reizes vairāk ūdens nekā iedzīvotāji jaunatīstības valstīs. • 2009. gadā no ūdens trūkuma un tā izraisītām slimībām pasaulē mira apmēram 2,6 miljoni cilvēku, lielākā daļa no tiem bērni līdz 5 gadu vecumam. • 2,6 miljardiem pasaules iedzīvotāju nav pieejams kvalitatīvs dzeramais ūdens. • Attīstītajās valstīs 30% dzeramā ūdens tiek izlietots tualetēs. • Kā viens no risinājumiem likvidēt dzeramā ūdens problēmu ir veikt sālsūdens atsāļošanu. Pašreiz šāda atsāļošana izmaksā ap 1 USD/m³. • Pasaulē jau notiek dzeramā ūdens eksports. To veic gan ar ūdeni pudelēs, gan lielos okeāna tankeros. • Dzeramo ūdeni sāk dēvēt par „zilo zeltu”.
Pēc Latvijas vides pārskata datiem Latvija ir labi nodrošināta gan ar virszemes, gan ar pazemes ūdens krājumiem. Latvijas vidēji gadā izmantojamie virszemes ūdeņu resursi (upes, ezeri) ir aptuveni 35 km3, bet pazemes ūdeņu pieejamie resursi tiek novērtēti aptuveni 510 km3 apjomā. Tātad kopējais gadā pieejamais saldūdens daudzums Latvijā sastāda ap 545 km³ vai ap 240 m³ ūdens uz katru Latvijas iedzīvotāju. Šo ūdens apjomu Latvija var iegūt pašreiz, taču Latvijas teritorijā potenciāli pieejamais pazemes dzeramā ūdens daudzums ir desmitiem reižu lielāks. Šāds pieejamais ūdens daudzums 3 reizes pārsniedz pašreizējo kopējo pazemes ūdens ieguvi ūdensapgādes vajadzībām un 1,5 reizes pārsniedz maksimālo ūdens ieguvi Latvijas vēsturē (1989. gadā ieguva 868 tūkst. m3 ūdens diennaktī). Latvijā dabiskā virszemes un pazemes saldūdens atjaunošanās pārsniedz tā ieguvi, taču problēmas rada nevienmērīgais resursu un patērētāju izvietojums Latvijas teritorijā. Ūdens ķīmiskās kvalitātes prasībām neatbilstošs ir augstais dzelzs saturs dzeramajā ūdenī. Tāpat ir nepietiekošs atdzelžošanas iekārtu skaits valstī. Pazemes ūdeņiem praktiski nav mikrobioloģiskā piesārņojuma, tātad, ja rodas dzeramā ūdens neatbilstība pēc mikrobioloģiskiem rādītājiem, tad tas liecina par ūdens otrreizēju piesārņošanu tā sagatavošanas vai sadales procesā.
Uzziņai:
Pēc Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta 2004. gada datiem vislabākais dzeramais ūdens ir Rīgā. Visticamāk, ka to var skaidrot ar lielajām investīcijām dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanā. Savukārt dzeramā ūdens kvalitāte viszemākā esot bijušā Rēzeknes rajona teritorijā.
Pēc Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta 2004. gada datiem vislabākais dzeramais ūdens ir Rīgā. Visticamāk, ka to var skaidrot ar lielajām investīcijām dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanā. Savukārt dzeramā ūdens kvalitāte viszemākā esot bijušā Rēzeknes rajona teritorijā.
Diemžēl ne visur pasaulē ir tik laba situācija ar dzeramā ūdens resursiem kā Latvijā.
Kartē varat aplūkot potenciāli pieejamo saldūdens apjomus pasaules valstīs. Ir redzams, ka lielākajā daļā Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas ir lielas problēmas ar kvalitatīva dzeramā ūdens pieejamību.
Pasaulē dzeramā ūdens krīzi izraisa vairāki faktori: • iedzīvotāju skaita pieaugums; • ražošanas apjomu pieaugums gan rūpniecībā, gan lauksaimniecībā; • strauja urbanizācija; • klimata izmaiņas; • ūdens piesārņošana.
Daži fakti par dzeramā ūdens krīzi pasaulē:
• Pēdējos 50 gados dzeramā ūdens patēriņš pasaulē ir dubultojies. • Attīstīto valstu iedzīvotāji vidēji patērē 30 -50 reizes vairāk ūdens nekā iedzīvotāji jaunatīstības valstīs. • 2009. gadā no ūdens trūkuma un tā izraisītām slimībām pasaulē mira apmēram 2,6 miljoni cilvēku, lielākā daļa no tiem bērni līdz 5 gadu vecumam. • 2,6 miljardiem pasaules iedzīvotāju nav pieejams kvalitatīvs dzeramais ūdens. • Attīstītajās valstīs 30% dzeramā ūdens tiek izlietots tualetēs. • Kā viens no risinājumiem likvidēt dzeramā ūdens problēmu ir veikt sālsūdens atsāļošanu. Pašreiz šāda atsāļošana izmaksā ap 1 USD/m³. • Pasaulē jau notiek dzeramā ūdens eksports. To veic gan ar ūdeni pudelēs, gan lielos okeāna tankeros. • Dzeramo ūdeni sāk dēvēt par „zilo zeltu”.
Paldies par dalību aptaujā! Gaidām jūsu viedokļus nākošajās aptaujās!
Aptaujas rezultāti par dzeramo ūdeni,
Komentāri
Pievienot komentāru
19.07.2011 pulkst. 00:52(#)
Dzīvojot tajos pašos AAE būtu gatavs maksāt arī par atsāļotu jūras ūdeni, ja jau nav gluži ko dzert. Viens ASV dolārs par m³ – tas tak nekas nav.
20.07.2011 pulkst. 17:56(#)
:)ßez ūdens jau nevar dzīvot! un par labu mantu jāmaksā
20.07.2011 pulkst. 22:16(#)
Būtu jauki redžet karti par latvijas ūdens kvalitāti, pa reģioniem, detalizētak.
31.07.2011 pulkst. 12:59(#)
Piekrītu ka būtu vēlama latvijas ūdens kvalitātes karte. Arī nebūtu slikti karti ar ūdenī saturošo dzelzi, kaļķi un citiem, kas Latvijā pārsvarā piemaisījumiem. Tas būtu interesanti ko LV zeme kur filtrē vairāk.
03.08.2011 pulkst. 14:59(#)
kad būs kāda jauna ziņa? 🙁
03.08.2011 pulkst. 19:50(#)
Atbilde err.
Neliela atelpa un pavisam drīz NeoGeo.lv iepazīstinās mūsu daudzos lasītājus ar ļoti interesantiem pētijumiem, rakstiem, infografikām un kartēm.
14.09.2011 pulkst. 12:15(#)
Baltezerā no aku sistēmas ņemtais dzeramais ūdens,
kurš nodrošina Rīgas idzīvotājus, savā laikā bija
otrais labākais Eiropā aiz Šveicē un Austrijā
iegūto Alpu kalnos iegūto dzeramo ūdeni. Domāju,ka
tā tas ir arī vēl šobrīd.
17.02.2014 pulkst. 11:00(#)
Galvenais, ka mums Latvijā ir ko dzert, bet vienalga nesaprotu tās nesamērīgi augstās Rīgas ūdens cenas.
Laikam esmu pieradis pie pagalma akas kad pieiet un pasmeļ cik vajag un nekas nav jāmaksā.
02.08.2014 pulkst. 07:57(#)
Rīgā dzeramā ūdens kvalitāte ir ļoti laba, salīdzinot ar citām Latvijas pilsētām