Latvijas pirmās pastmarkas

05.09.2011 |  kategorija Latvija, Vēsture  |  8 komentāri draugiem.lv

Ir 1918. gada sākums. Rit 1. pasaules karš, un visu Latvijas teritoriju ir okupējis Vācijas karaspēks. Kara un revolūciju postītajā zemē dzimst jauna nacionāla valsts – Latvija, un 1918. gada 18. novembrī tiek proklamēta Latvijas Republika.
• 1918. gada decembrī Latvijā no Padomju Krievijas puses iebrūk Sarkanā armija. • 1919. gada 3. janvārī Latvijas Pagaidu valdība atstāj Rīgu un atkāpjas uz Liepāju. • 1919. gada 5. janvārī Jelgavā dibinās Atsevišķais latviešu bataljons O.Kalpaka vadībā – pirmā lielākā Latvijas bruņoto spēku vienība. • 1919. gada 29. janvārī notiek pirmā O.Kalpaka karaspēka uzvara pār boļševikiem pie Skrundas. Sākas Latvijas atbrīvošana.
Kartes fragmentsKalpaka bataljona ložmetējnieki Rudbāržu pils priekšā. Centrā – pulkvedis O.Kalpaks.

• 1919. gada februārī vēl gandrīz visu Latvijas teritoriju ir okupējuši boļševiki. • 1919. gada februārī Igaunijas teritorijā sāk dibināties latviešu karaspēka vienības, kas apvienojas Ziemeļlatvijas brigādē pulkveža J.Zemitāna vadībā. • 1919. gada 22. maijā Rīga tiek atbrīvota no boļševikiem. • 1919. gadā no 5. – 22. jūnijam apvienotie Latvijas un Igaunijas spēki Cēsu kaujās sakauj Baltijas landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju. • 1919. gada rudenī Jelgavā formējas vācu atbalstītā krievu monarhistu Rietumu brīvprātīgo armija P.Bermonta vadībā. • 1919. gada 8. oktobrī Bermonta armija uzbrūk Rīgai, lai gāztu Latvijas Pagaidu valdību. • 1919. gada 11. novembrī Latvijas armija padzen bermontiešus no Rīgas, un 1919. gada 30. novembrī visa Latvijas teritorija ir atbrīvota no Bermonta armijas. • 1920. gada 3. janvārī Latvijas un Polijas karaspēks sāk kopīgu uzbrukumu Sarkanajai armijai Latgalē. • 1920. gada 1. februārī visa Latvijas teritorija ir atbrīvota no ienaidniekiem! • 1920. gada 11. augustā Rīgā Latvija un Padomju Krievija noslēdz miera līgumu. Padomju Krievija „uz mūžīgiem laikiem” atzīst Latvijas neatkarību.

Šāds ir īss galveno vēsturisko notikumu izklāsts laikam, kad dzima neatkarīgā Latvijas valsts. Apbrīnojami ir tas, kas šajā kara, cīņu un varonības laikā dzima arī pirmās Latvijas pastmarkas! Pastmarkas – šie mazi papīra gabaliņi, kas ir katras neatkarīgas valsts viens no vērtspapīru veidiem – apliecinājums pasta pakalpojumu apmaksai. Interesanti ir tas, kas tā laika Latvijas pirmās pastmarkas izveidotājiem netrūka ne drosmes un ne izdomas, lai realizētu šo sarežģīto pasākumu.

NeoGeo.lv piedāvā ieskatu pirmās Latvijas pastmarkas tapšanas vēsturē:

• 1918. gada decembra sākumā Latvijas Pagaidu valdība pieņem lēmumu par to, ka nepieciešams nodrukāt pirmās Latvijas valsts pastmarkas. • Jaunajai valstij nav piemērota speciālā papīra, lai drukātu pastmarkas, tāpēc šo problēmu atrisina, par pastmarku papīru izmantojot Vācijas armijas ģenerālštāba kartes. Pastmarku drukai tika paredzēts izmantot kartes lapas otru ar karti neapdrukāto pusi. • Rīgā atradās liela vācu armijas reģionālā štāba militāro karšu noliktava, kurā uzglabājās gan novecojušas, gan nepabeigtas Vācijas armijas ģenerālštāba kartes. Karšu papīra kvalitāte bija lieliska. • Rīgā tika uzglabātās 1914. – 1917. gadam sastādītās Vācijas armijas ģenerālštāba kartes mērogā 1:100 000, un tās aptvēra nelielu Austrumvācijas teritorijas daļu, Latvijas dienvidu un austrumu daļu, kā arī lielu Lietuvas centrālo un dienvidu daļu.

Vācu armijas ģenerālštāba kartes uz kurām tika drukātas pirmās Latvijas pastmarkas   • Vācu armijas ģenerālštāba kartes paraugs – kartes lapa mērogā 1: 100 000 ar nosaukumu „Wenden” (Cēsis). Uz šīs konkrētās kartes lapas „Wenden” gan netika drukātas pirmās Latvijas pastmarkas.
Vācu armijas ģenerālštāba karteVācu armijas ģenerālštāba kartes “Wenden” fragments.

• Lielākā daļa vācu armijas ģenerālštāba karšu bija tikai melnā krāsā ar horizontālēm brūnā krāsā. • 1. Pasaules kara laika vācu karšu pētniekiem un visiem interesentiem jāatgādina, ka tā laikā vācu kartogrāfi ģeogrāfiskā garuma uzrādīšanai kartēs izmantoja Ferro meridiānu.

Uzziņai.

Mūsu ēras 2. gadsimtā ievērojamais grieķu astronoms, matemātiķis un ģeogrāfs Klaudijs Ptolemajs noteica definīciju ģeogrāfiskā garuma noteikšanai, kura balstījās uz to, ka nulles meridiānam ir jāatrodas punktā, kas izvietots pasaules vietā, kas ir vistālākā rietumos. Tādā veidā ģeogrāfiskais garums vienmēr būtu ar pozitīvu vērtību.

1634. gadā Francija uz Ferro salas (vistālāk uz rietumiem esošā Vecās pasaules sala Kanāriju arhipelāgā) noteica tā laika nulles meridiānu. Līdz pat 20. gadsimta sākumam daudzu Eiropas valstu kartogrāfi izmantoja Ferro nulles meridiānu. Atšķirība starp Griničas nulles meridiānu un Ferro nulles meridiānu ir aptuveni 18°.   Ferro jeb El Hierro sala

• Pirmās Latvijas pastmarkas zīmējuma autors ir grafiķis, gleznotājs un lietišķās mākslas meistars Ansis Cīrulis, kurš uz pastmarkas attēloja mākslinieka iedomāto Latvijas ģerboni. • Pirmajā Latvijas pastmarkā tika attēlotas trīs vārpas, kuras tika iekļautas austošas saules aplī. Gar saules stariem tika izvietotas trīs zvaigznes. • Pirmās pastmarkas bija sarkanā krāsā, un to nominālvērtība bija 5 kapeikas.

Pirmā Latvijas pastmarkaPirmā Latvijas pastmarka. Avots: http://www.latvianstamps.com/front2.asp
• Pirmās Latvijas pastmarkas drukāja Rīgā A. Šnākenburga tipogrāfija, kas atradās Mārstaļu ielā. Pirmo pastmarku tirāžu nodrukāja 1918. gada 17. decembrī, un apritē tās tika izlaistas jau 1918. gada 19. decembrī. • Jāatzīmē, ka Latvijas valsts nodibinātās pasta iestādes sāka darboties tikai 1918. gada 26. decembrī. Tātad pirmā Latvijas pastmarka ir nedēļu vecāka nekā Latvijas pasts. • Drukājot pastmarkas uz vācu armijas ģenerālštāba karšu otras puses, tās tika izvietotas tā, lai maksimāli tiktu izmantots viss papīra laukums. Uz katras kartes lapas tika drukātas 228 pastmarkas (19 pastmarkas 12 rindās).
Kartes fragmentsKartes lapas fragments ar nodrukātām pastmarkām otrā pusē.

• Kopā uz vācu armijas ģenerālštāba kartēm tika nodrukātas 2 725 968 pirmās Latvijas pastmarkas. • Līdz Pagaidu valdības evakuācijai no Rīgas uz Liepāju 1919. gada 3. janvārī tika ar pastmarkām apdrukātas 4 750 karšu lapas, un pēc 1919. gada 22. maija, kad Pagaidu valdība atgriezās Rīgā, vēl 7 206 karšu lapas. Tātad kopā pastmarku iespiešanai tika izmantotas 11 956 karšu lapas. • 1 125 968 pastmarkas bija perforētas (ar robiņiem malās), bet lielākā daļa pastmarku (1 600 000) bija neperforētas. Neperforētās pastmarkas pirms pārdošanas un lietošanas bija ar šķērēm jāizgriež no kartes lapas. Daļa pastmarku bija noklātas ar līmi. • Katra Latvijas pirmā pastmarka bija unikāla ar to, ka otrā pusē katrai bija neatkārtojams vācu armijas ģenerālštāba kartes fragments. • Tā kā Latvijas pirmo pastmarku iespiešana notika kara apstākļos, steigā un ārkārtīgi sarežģītos apstākļos, tad daļa pastmarku bija ar tipogrāfijas drukas un apstrādes kļūdām – pārklājumi, krāsu atšķirības, perforācijas kļūdas u.c. Mūsdienās filatēlistu vidū tieši pastmarku atšķirības rada vislielāko izpētes interesi. Jau 1919. gada vasarā sāka iznākt nākošās Latvijas valsts pastmarkas, bet to izveide jau bija citāda. Jaunā Latvijas valsts reizē ar savām pastmarkām uzsāka savu attīstības un izaugsmes ceļu.
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 9.6/10 (33 balsotāji)
Latvijas pirmās pastmarkas, 9.6 out of 10 based on 33 ratings

Atslēgvārdi: , , ,

Iepriekšējais raksts:
Noslīdeņi

Komentāri

  1. gf komentē:

    05.09.2011 pulkst. 10:41(#)

    Interesanti, cik tāda pastmarka maksā ?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 2)
  2. usis komentē:

    05.09.2011 pulkst. 12:56(#)

    Viena šāda pastmarka ebey maksā 160 eiro…

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -1 (no 1)
  3. ^*^ komentē:

    08.09.2011 pulkst. 12:39(#)

    Nav tiesa!
    Vienas pastmarkas vērtība pēc vācu “Michel” kataloga ir 0,30-2,50 € (atkarībā no kartes veida).
    Par lielākām summām var runāt tikai tad, ja tiek tirgota vesela nesagriezta loksne vai arī tās lielāks fragments.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  4. vasjox komentē:

    09.09.2011 pulkst. 08:32(#)

    Vācu kartes dikti atgādina vēlākās P.Mantinieka kartes. Vai arī otrādi. Agrāk nebiju redzējis vācu kartes un tāpēc šo līdzību nebiju pamanījis.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  5. Nelabojams komentē:

    09.09.2011 pulkst. 18:10(#)

    Ir šādas pastmarkas – mantoju tēva kolekciju, kuru bērnībā ar lielu bijību skatījos. Zinu, ka sevišķi vērtīgas tās neskaitās, bet kolekcijā ir arī tādas.
    Interesanti, ka daļa marku, kas izlaistas niecīgā eksemplāru skaitā un kam vajadzētu būt īpaši vērtīgām, tādas nav, jo katalogos tās minētas kā spekulatīvs izlaidums, t.i., tieši ar nolūku uzsist kolekciju cenu.
    Vācu ģenerālštāba un Mantnieka karšu līdzība lielā mērā slēpjas sikajos uzrakstos izmantotajā šriftā.
    P.s. pats gan nekāds filatēlists neesmu, vienīgi atceros tēva stāstīto.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 2)
  6. me komentē:

    13.10.2011 pulkst. 17:32(#)

    Man ar viena tāda(bez robiņiem) stāv kolekcijā. Kad tiki parādījās repšiki, kaut kas gribēja pa 500 pirkt:)

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  7. Guntis Amerika komentē:

    21.01.2012 pulkst. 16:30(#)

    Latvijas pastmarkas tika drukatas uz nepabeigtam
    Vacu kara kartem jo bija papira trukums
    Pasta oficali saka dorboties 27 decembri Riga 1918 g.
    Cena vienai pastmaekai ir apm $1 un augstak atkarigs uz kuras kartes vina tika drukata.
    Lietotas pastmarkas ir grutak atrast
    Vienai Druksanas Lapai ir 228 pastmarkas un tirgus cena ir apm $400-800
    Lietotas pastmarkas ar
    Rigas pastas zimogu ir vertigakas jo Valdiba atstaja Rigu 3 janvari 1919 gada Es kraju konvertes ar pirmo pastmarku Velams piedavajumus
    Piedot ka rakstu bez galotnem jo manai systemma tie nav
    Guntis Amerika

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 2)
  8. Ernests komentē:

    08.02.2012 pulkst. 12:42(#)

    Sveiki!
    Man ir ieprieks mineetaa Latvijas pastmarka ar visu ziimogu, par cik taadu var notirgot?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 3)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri

Read previous post:
Noslīdeņi

Noslīdeņi Noslīdenis ir iežu masīvs, kas atšķēlies un noslīdējis vai slīd lejup pa nogāzi gravitācijas spēka, pazemes un virszemes ūdeņu...

Close

Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv