Lai arī mūsdienu dzīve vairs nav iedomājama bez bezvadu komunikācijas iespējām, tomēr joprojām pasaulē aktualitāti nav zaudējuši sakaru kabeļi, kas nodrošina liela apjoma un ātru datu pārraidi, kā arī komunikācijas nodrošināšanu. Datu aprites un komunikācijas virpulī ir ierauta visa pasaule. Izmantojot internetu un telefona sakarus, ikdienā visā pasaulē sazinās gan cilvēki, gan uzņēmumi, gan valdības un prezidenti. Tā kā aptuveni 71% no Zemes virsmas laukuma aizņem jūras un okeāni, tad neizbēgami cilvēkiem jau vairāk kā 150 gadus nākas lietot zemūdens komunikāciju kabeļus.

Tātad cilvēces pirmie zemūdens komunikāciju kabeļi nodrošināja telegrāfa signāla pārraidi. Nākošais attīstības solis bija telefona signāla pārraide, un vēl pēc tam – internets. Mūsdienās zemūdens kabeļi savā starpā savieno visus pasaules kontinentus ar vienu izņēmumu – Antarktīdu.

Kopš pirmo zemūdens kabeļu guldīšanas Lamanšā un Atlantijas okeānā ir pagājis pusotrs gadsimts, kura laikā pasaulē vairs neatrast gandrīz nevienu jūru vai okeānu, kuru nešķērsotu daudzie zemūdens sakaru komunikāciju kabeļi. Gandrīz visi mūsdienu zemūdens sakaru kabeļi ir no optiskās šķiedras, kuru uzbūve un tehnoloģija tiek nemitīgi pilnveidota. Lai arī datu pārraidē arvien vairāk sāk izmantot satelītu tehnoloģijas, tomēr vēl joprojām tā nodrošina tikai dažus procentus no kopējiem starpkontinentu un starpvalstu datu pārraides apjomiem. Pie tam caurlaides spēja starpkontinentu zemūdens kabeļiem ir mērāma terabitos sekundē, bet satelītu tehnoloģijām – megabitos sekundē. NeoGeo.lv piedāvā iepazīties ar zemūdens kabeļu karti, kuru sastādījis Gregs Mahlknehts (Greg Mahlknecht). Kartes datu ieguvei viņš izmantojis daudzos publiski pieejamos datus par galvenajiem zemūdens komunikāciju kabeļiem pasaulē. Karte ir informatīva rakstura un shematiska. Vienlaikus tā sniedz arī nelielu raksturojošu informāciju par katru no kabeļiem.

  Zemūdens kabeļu ražošana, to guldīšana jūru un okeānu dibenos ir ar lielām izmaksām. Pie tam kabeļu ekspluatācija un remonts arī prasa nemitīgus izdevumus. Nav retums, kad zemūdens kabeļi tiek pārrauti gan zvejnieku dēļ, gan zemestrīces rezultātā, gan zemūdens floras un faunas ietekmē. Piemēram, 2011. gada Japānas zemestrīces un cunami rezultātā tika pārrauts liels skaits zemūdens komunikāciju kabeļu, kas savienoja Japānu ar Ķīnu, Honkongu, Malaiziju, Filipīnām, Singapūru, ASV. Nepārtraukti norit jaunu zemūdens kabeļu izbūve. Piemēram, konsorcijs, kurā ietilpst Google, KDDI, Globe Telecom, Bharti Airtel un Reliance Communications ir uzsācis īstenot zemūdens interneta kabeļa projektu, kurš apvienos Āzijas valstis. Projektam dots Dienvidaustrumu Āzijas – Japānas kabeļa nosaukums (Southeast Asia Japan Cable, SJC).
Šī 400 miljonus ASV dolāru vērtā projekta rezultātā tiks izveidots 8300 kilometrus garš interneta savienojums, kurš ļaus apvienot Singapūru, Honkongu, Indonēziju, Filipīnas un Japānu. Paredzamā kabeļa kanāla caurlaidība būs 17 terabiti/sekundē ar iespēju palielināt to līdz 23 terabitiem/ sekundē. Šobrīd pasaulē vēl nekur nav pieejama līnija ar šādu datu pārraides ātrumu. Nodot ekspluatācijā šo kabeli ir paredzēts 2012. gada vidū. Gan vēstures notikumos, gan arī mūsdienās zemūdens sakaru kabeļi ir bijuši spiegošanas organizāciju redzeslokā. Zemūdens kabeļi tika gan bojāti, gan veikta spiegošanas akcijas. Jāatzīmē, ka pa zemūdens kabeļiem tiek nodrošināta ne tikai interneta un telefona datu pārraide, bet arī elektroenerģijas transportēšana. Kā tuvāko un nesenāko notikumu ir jāmin 2006. gadā pabeigto un 2007. gadā uzsākto elektrības kabeļa „Estlink” ekspluatāciju Baltijas jūras Somu līcī. Kabelis “Estlink”, kurš pirmo reizi savienoja Baltijas valstu un Somijas enerģētiskās sistēmas, sastāv no zemūdens un sauszemes kabeļa. Kopumā, lai savienotu Igaunijas un Somijas elektrosistēmas, tika ieklāts kabelis 210 kilometru garumā, no kuriem 148 kilometri atrodas zem ūdens, bet 62 kilometri ierakti sauszemē. Zemūdens kabeļu kamolā, 9.9 out of 10 based on 33 ratings