Šis raksts būs par “viedpulksteni” no 20. gadsimta divdesmitajiem gadiem. Tas bija laiks, kad satelītnavigācija vēl bija jāsagaida daudzus desmitus gadu nākotnē.
Navigācijas sistēma ir daudz vecāka, nekā tika uzskatīts iepriekš. Patiesībā tā ir pat gadu desmitiem vecāka par cilvēka radītajiem satelītiem.
Šī fantastiskā ierīce, ko sauca par “Routefinder”, 20. gadsimta divdesmitajos gados Lielbritānijas autovadītājiem parādīja ceļus, pa kuriem viņi brauca, nobraucamo attālumu un lika apstāties, kad viņi sasniedza ceļojuma beigas.
Šī tehnoloģija ir interesants kosmosa laikmeta un akmens laikmeta krustojums — sastāvēja no nelielas kartes, kas bija sarullēta pulkstenī un kuru varēja burtiski “ritināt”, vadītājam pārvietojoties pa maršrutu. Pulkstenī varēja ievietot daudzus kartes tīstokļus, lai tie atbilstu konkrētajam braucienam, kurā vadītājs iecerēja doties.
Sistēmai ir vairāki acīmredzami trūkumi – ierobežots pieejamo braucienu skaits un sistēmas nespēja reaģēt uz pēkšņām virziena izmaiņām. Tāpat – nav brīdinājumu par ceļa darbiem vai satiksmes sastrēgumiem maršruta priekšā.
“Routefinder” ir viena no daudzām dīvainajām patentētajām ierīcēm, kas tagad ir apskatāma Britu bibliotēkā.
Uzziņai:
Britu bibliotēka (British Library) ir Lielbritānijas nacionālā bibliotēka, kas atrodas Londonā. Tā ir viena no pasaules lielākajām bibliotēkām un glabā vairāk nekā 200 miljonus priekšmetu no visas pasaules, to skaitā apmēram 14 miljonus grāmatu.
“Routefinder” neguva popularitāti, jo tajā laikā Lielbritānijā bija pārāk maz autovadītāju, t. i., potenciālo klientu. Iespējams, ka tas bija arī diezgan nepraktisks, novēršot autovadītāju uzmanību no tā, ko viņiem primāri vajadzēja vērot — ceļa.
