Kopā ar iemīļoto latu mēs nodzīvojām gandrīz 21 gadu jeb precīzi 7607 dienas.
Neliels ieskats lata ieviešanas vēsturē pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas:
• 1990. gada 2. martā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma lēmumu “Par Latvijas Banku”, kas noteica, ka Latvijas PSR tiek dibināta (faktiski – atjaunota) Latvijas Banka – centrālā banka ar naudas emisijas tiesībām. Taču tikai pēc 1990. gada 4. maija Deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un PSRS sabrukuma ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 3. septembra lēmumu “Par Latvijas Republikas teritorijā esošo banku iestāžu reorganizāciju” Latvijas Banka kļuva par reālu centrālo un emisijas banku.
• 1990. gada 31. jūlijā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma lēmumu “Par Latvijas Republikas naudas sistēmas izveidošanas programmu”.
• Latvijas Banka uzsāka Latvijas nacionālās valūtas atjaunošanu. Lai sagatavotos stabilas nacionālās valūtas – lata – emisijai, bija jāsamazina inflācija, un šim nolūkam PSRS rublis vairs nederēja, tam bija jāizveido pagaidu nauda.
• Tika izveidota Latvijas Republikas Naudas reformas komiteja, kas 1992. gada 4. maijā pieņēma lēmumu par Latvijas Bankas pagaidu naudas zīmes – Latvijas rubļa – laišanu apgrozībā. Šo naudas zīmju nominālvērtība bija 1, 2, 5, 10, 20, 50, 200 un 500 rubļu (mākslinieks – Kirils Šmeļkovs).
• Pagaidu naudas zīmes (Latvijas rubli) bija jāaizstāj ar latu, tāpēc Latvijas Republikas Augstākā padome 1991. gada 13. martā pieņēma lēmumu “Par Latvijas Republikas naudaszīmju izgatavošanu”. Ministru padomei un Latvijas Bankai tika uzdots radīt jauno papīra naudas zīmju un monētu izgatavošanas programmu un nodrošināt tās finansēšanu.
• Tika nolemts, ka papīra naudas zīmes rotās latviskās vides un garīgās kultūras simboli:
– ozols – Ls 5,
– Daugava – Ls 10,
– latviešu sēta – Ls 20,
– buru kuģis – Ls 50,
– Krišjāņa Barona portrets – Ls 100,
– latvju jaunavas portrets – Ls 500.
• Etnogrāfisko “saulītes” simbolu kā cilvēka mūža rituma līdzgaitnieku nolēma attēlot uz vara un bronzas santīmiem, bet vara un niķeļa monētās ietverti latviešu tautas eksistences pamatelementu simboli: priedes stāds (meži) 50 santīmu, lasis (ūdeņi) 1 lata un govs (zeme) 2 latu monētas reversā.
• 1993. gada sākumā izveidojās optimāla situācija pārejai no Latvijas rubļa uz Latvijas nacionālo valūtu – latu.
• 1993. gada 5. martā apgrozībā tika laistas pirmās – 5 latu – papīra naudas zīmes. Pakāpeniski apgrozībā nonāca arī 10, 20, 50, 100 un 500 latu banknotes, kā arī monētas ar 1, 2, 5, 10, 20 un 50 santīmu un 1 un 2 latu nominālvērtību.
Šajos vairāk nekā 20 gados mēs iemīļojām savus latus un santīmus.
Tie bija mūsu ceļabiedri gan mūsu ieņēmumos, gan izdevumos. Citam naudas bija vairāk, citam mazāk, bet mums visiem kopā tā bija mūsu nacionālā valūta.
Lūk, kādu informāciju sniedz Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datu bāze par strādājošo mēneša vidējo darba samaksu Latvijā 2001. – 2013. gados.
| Mēneša vidējā darba samaksa (latos) | |
|---|---|
2004. gada 1. maijā Latvija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti. 2005. gada 1. janvārī lats tika piesaistīts eiro pēc kursa EUR 1 = LVL 0,702804.
Latvijas valdība ar 2010. gada 24. marta rīkojumu Nr.165 noteica 2014. gada 1.janvāri par eiro ieviešanas mērķa datumu.
