9 īpaši Latvijas koordinātu punkti. 1. daļa

Šī raksta būtību vislabāk izpratīs tie cilvēki, kuri interesējas par dažādu objektu koordinātām un to noteikšanu. Šoreiz pastāstīsim par 9 Latvijas punktiem, kuru ģeogrāfiskās koordinātas ir īpašas.

Sāksim ar nelielu ieskatu par Zemes ģeogrāfisko koordinātu sistēmu.
Ģeogrāfisko koordinātu sistēma ir viena no vecākajām vietas atrašanas metodēm pasaulē, kura mūsdienās visā pasaulē ir pieņemta un visplašāk lietota. Tā ir vienota visai planētai Zeme un nodrošina to, ka ģeogrāfisko koordinātu sistēma dod iespēju noteikt koordinātas jebkurai vietai uz planētas, norādīt koordinātas un risināt dažādus pārvietošanās uzdevumus ļoti lielos attālumos.

Lai precīzi varētu noteikt kāda objekta atrašanās vietu uz Zemes, ir izveidots ģeogrāfisko grādu tīkls. Tas ir iedomātu līniju tīkls. Ziemeļu – dienvidu virzienā ir noteiktas un novilktas līnijas — meridiāni, kas savieno Zemes ģeogrāfiskos polus — Ziemeļpolu un Dienvidpolu. Visi meridiāni ir vienāda garuma (aptuveni 20 000 km). Pēc meridiāniem nosaka koordinātu, kuru sauc par ģeogrāfisko garumu. Visiem punktiem, kas atrodas uz viena meridiāna, ir viens un tas pats ģeogrāfiskais garums. To sāk skaitīt no sākuma meridiāna jeb 0 grādu meridiāna. Par sākuma meridiānu pēc starptautiskas vienošanās ir pieņemts meridiāns, kurš šķērso Londonas priekšpilsētu Griniču un iet cauri tur esošajai observatorijai. Šis meridiāns sadala zemeslodi austrumu un rietumu puslodē. Ģeogrāfisko garumu gan austrumu virzienā, gan rietumu virzienā nosaka no 0 grādiem līdz 180 grādiem.

Karaliskās Griničas observatorijas apkaime

Tomēr, lai noteiktu kāda objekta atrašanos uz Zemes, nepietiek zināt, uz kura meridiāna tas atrodas. Ir svarīgi noteikt, uz kuru pusi no ekvatora tas atrodas — uz ziemeļiem vai dienvidiem. Ekvators ir iedomāta riņķa līnija, kas atrodas vienādā attālumā no Ziemeļpola un Dienvidpola. Ekvators sadala zemeslodi ziemeļu un dienvidu puslodē. Paralēli ekvatoram tiek noteiktas riņķa līnijas, kuras sauc par paralēlēm. Tās nav vienāda garuma un savstarpēji nekrustojas. Visgarākā paralēle ir ekvators. Jo tuvāk poliem, jo paralēles kļūst īsākas. Pēc paralēlēm nosaka koordinātu, kuru sauc par ģeogrāfisko platumu. Ģeogrāfisko platumu gan ziemeļu virzienā no ekvatora, gan dienvidu virzienā nosaka no 0 grādiem līdz 90 grādiem.

Ģeogrāfisko koordinātu sistēmā jebkura Zemes virsmas punkta koordinātas (ģeogrāfiskais garums un ģeogrāfiskais platums) attiecībā pret ekvatora un sākuma meridiāna plaknēm nosaka grādos, minūtēs un sekundēs.

Punkta ģeogrāfiskais platums ir leņķis starp ekvatora plakni un šī punkta normāli pret Zemes elipsoīda virsmu.
Punkta P ģeogrāfiskais garums ir leņķis starp Griničas sākuma meridiāna plakni un punkta meridiāna plakni.

NeoGeo.lv aprēķināja, ka uz Zemes ir 64 440 punkti, kuriem ģeogrāfiskās koordinātas ir izsakāmas ar vesela grāda skaitļiem. Šajā skaitā neietver Ziemeļpolu un Dienvidpolu, kas ir ļoti īpaši punkti.

Zemes punkts ar īpaši unikālu koordināti (0o platuma, 0o garuma) atrodas Atlantijas okeānā apmēram 700 km uz dienvidiem no Āfrikas valsts Ganas krasta.

Saulriets Atlantijas okeānā

Ja sauszeme uz Zemes aizņem 29,2% no planētas virsmas, tad var pieņemt, ka uz sauszemes varētu atrasties aptuveni 18 800 punkti, kuriem ģeogrāfiskās koordinātas ir izsakāmas ar vesela grāda skaitļiem.

Latvijas sauszemes teritorijā atrodas tikai 9 šādi punkti, kuru ģeogrāfiskās koordinātas ir izsakāmas ar vesela grāda skaitļiem:
57 grādi ziemeļu platuma, 22 grādi austrumu garuma
57 grādi ziemeļu platuma, 23 grādi austrumu garuma
57 grādi ziemeļu platuma, 24 grādi austrumu garuma
58 grādi ziemeļu platuma, 25 grādi austrumu garuma
57 grādi ziemeļu platuma, 25 grādi austrumu garuma
57 grādi ziemeļu platuma, 26 grādi austrumu garuma
56 grādi ziemeļu platuma, 26 grādi austrumu garuma
57 grādi ziemeļu platuma, 27 grādi austrumu garuma
56 grādi ziemeļu platuma, 27 grādi austrumu garuma