Kad sagrūst Pļaviņu HES aizsprosts. IV daļa

17.03.2010 |  kategorija Katastrofas  |  105 komentāri draugiem.lv

Turpinājums…

Pēc 6 stundām un 15 minūtēm kopš katastrofas sākuma.

(2012. gada 29. marts pulksten 6.15.)
Briesmas ir nonākušas līdz Salu tiltam!

Salu tilts ir otrais Daugavas tilts, kura izturība tiek pārbaudīta tik neparastā veidā. Maksimālā applūduma brīdī ūdens līmenis pie Salu tilta paceļas par 6 metriem.
Savā ceļā Daugava ir aprijusi Zaķusalu un Lucavsalu. Uz 8 stundām šādu salu Daugavā vairs nebūs! Tikai Rīgas TV tornis un dažas augstākās būves sliesies no Daugavas ūdeņiem!

Daugavas labajā krastā applūst plaša teritorija Krasta masīva rajonā. Kā zīmīga robeža applūdumam iezīmējas Maskavas iela, kurai katastrofas ūdeņi tiek pāri tikai Salu tilta tuvumā. Visa Krasta iela (tirdzniecības centri, izklaides vietas, benzīna uzpildes stacijas) pazūd zem 3 – 4 m ūdens.


Maskavas Forštates rajonā ūdens fronte nedaudz šķērso Maskavas ielu un Lāčplēša ielas tuvumā strauji sāk virzīties dziļāk pilsētā (dzelzceļa virzienā).
Daugavas kreisajā krastā Bišumuižas rajonā applūdums nepārsniedz Komētas ielas apbūvi. Visa Bauskas iela Bišumuižā ir zem 2 – 3 m ūdens.

Aplūst Mūkusalas ielas rajons (2 – 4 m zem ūdens) Bieķengrāvja rajonā. Šeit atrodas pārsvarā saimnieciskie, ražošanas un tirdzniecības objekti. Ūdens apstājas pusceļā starp Mūkusalas un Bauskas ielu.

Rīga, Salu tilts – uzbūvēts 1977.gadā. Maksimālā applūduma brīdī ūdens līmenis Daugavā strauji paaugstināsies par 6 m

Rīga, Salu tilts. Straumes ātrums pie Salu tilta balstiem sasniegs 15 km/h

Rīga, Lucavsala. Maksimālā applūduma brīdī visa sala būs 5 m zem ūdens

Rīga, Zaķusala. Maksimālā applūduma brīdī salas nebūs, jo to klās 5 m ūdens

Rīga, Krasta iela, Krasta masīvs. Ūdens maksimālais appludinājums no 3 līdz 4 m

Rīga, Krasta iela, Krasta masīvs. Ūdens maksimālais appludinājums no 3 līdz 4 m

Rīga, Krasta iela, McDonald un Statoil. Ūdens maksimālais appludinājums – 4 m

Rīga, Krasta iela, Lido atpūtas centrs. Ūdens maksimālais appludinājums – 4 m

Rīga, Krasta iela, tirdzniecības centrs MOLS. Ūdens maksimālais appludinājums – 4 m

Rīga, Mazā Krasta iela, Grebenščikova (Pomoras) vecticībnieku lūgšanas nams. Ūdens maksimālais appludinājums – 3 m

Rīga, Mūkusalas iela, Tehniskās apskates stacija. Ūdens maksimālais appludinājums no 4 līdz 5 m

Rīga, Lucavsala, K-RAUTA veikals. Ūdens maksimālais appludinājums – 5 m

Rīga, Mūkusalas iela, IKI un Būvniecības ABC tirdzniecības centri. Ūdens maksimālais appludinājums no 4 līdz 5 m

Pēc 6 stundām un 25 minūtēm kopš katastrofas sākuma.

(2012. gada 29. marts pulksten 6.25.)
Katastrofu ūdeņu fronte nonākusi līdz Vanšu tiltam!
Aiz frontālā plūdu viļņa 4 m augstumā ūdens līmenis Daugavā Vecrīgas rajonā sāk celties ar ātrumu 1,5 cm minūtē, kas tuvāko piecu stundu laikā sasniedz savu maksimumu – 5 – 5,5 m virs normālā ūdens līmeņa Daugavā.

Izturības pārbaudi pārdzīvo visi Daugavas tilti – Dzelzceļa tilts, Akmens tilts un Vanšu tilts. Brāzmaina straume mēģina izskalot tiltu balstus, tiltu balstus taranēs koki, stabi un ledus gabali. Zemākajās tiltu vietās var veidoties sastrēgumi, kā rezultātā plūdu ūdeņi var traukties pavisam neparedzamā virzienā.

Ūdens līmenim Daugavā strauji kāpjot, Rīga Daugavas labajā krastā sāk pakāpeniski applūst. Ūdens laužas iekšā Rīgā pa Lāčplēša ielu, Dzirnavu ielu, Turgeņeva ielu, 13. janvāra ielu, Marijas ielu, Satekles ielu.

Maksimālajā applūduma brīdī (laikā no pulksten 11.00 līdz 13.00) Rīgas centrs ir applūdis līdz pat līnijai, ko ierobežo Ģertrūdes iela, Avotu iela un Dzirnavu iela. Applūst gan Centrāltirgus, gan Centrālā dzelzceļa stacija, gan Rīgas autoosta. Lai arī ūdens dziļums Rīgas ielās nav katastrofāls (tikai 0,5 – 1 m dziļš), tomēr ir iespaidīga milzīgā applūšanas teritorija. Piemēram, Lāčplēša ielas rajonā Daugavas ūdeņi nokļūst pat 2 km attālumā no Daugavas normālās krasta līnijas.

Ļoti interesanta situācija veidojas Vecrīgā. Tā applūst tikai daļēji un uz 5 – 7 stundām paliek par salu Daugavas trakojošos ūdeņos!!! Šis fakts pierāda Rīgas dibinātāju gudrību, kas Rīgu sāka būvēt pauguru virsotnēs. Vecrīgā applūst apbūve, kas atrodas blakus 13. janvāra, Kalēju un Rīdzenes ielām, Līvu laukums pazūd zem ūdens. Lai arī ūdens traucas gar Prezidenta pils, Rīgas Domes un Latvijas Bankas sliekšņiem, Vecrīgas centrālā daļa paliek neskarta.


Brīvības piemineklis ir kā robežzīme applūduma ūdeņiem. Brīvības bulvāra rajonā ūdens virzība ir neliela un noturas Rīgas kanāla apkārtnē.
Daugavas kreisajā krastā arī sākas ļoti strauja un plašu teritoriju applūšana!

Applūst gandrīz puse no Torņakalna. Appludinot Torņakalna dzelzceļa staciju, ūdens apstājas nedaudz aiz tās. Applūst faktiski visi Torņakalna rajonā izvietotie rūpnieciskie un saimnieciskie uzņēmumi.

Māras dīķis savienojas ar Daugavu, un aptuveni 2 – 2, 5 m dziļš ūdens pārklāj visu plašo Uzvaras parka teritoriju. Pilnīgi visa Klīversalas apbūve ar lepno „Radisson SAS Daugava” viesnīcu, kā arī jaunbūvētā Nacionālā bibliotēka ir aptuveni 2 m dziļu plūdu ūdeņu ieskauta.


Tā kā Āgenskalns atrodas paaugstinātā vietā, tas faktiski necieš no katastrofu ūdens ietekmes. E. Smiļģa un Daugavgrīvas ielu apkārtne ir savdabīga robeža, kur ūdens tālāk netiek.
Saules akmens biroju augstceltne un Preses nams slejas no 1 – 2 m dziļa ūdens. Šķiet, ka Saules akmens arhitekti nožēlos, ka augstceltnes fasāde būvēta no stikla. To taranē un sagrauj ūdens nestie koki un baļķi.

Rīga, Dzelzceļa tilts pār Daugavu – atklāts 1914. gadā. Maksimālā applūduma brīdī ūdens Daugavā strauji paaugstināsies par 5,5 m

Rīga, Akmens tilts pār Daugavu – atklāts 1957. gadā. Maksimālā applūduma brīdī ūdens Daugavā strauji paaugstināsies par 5,5 m.

Rīga, Akmens tilts un jaunbūvējamā Nacionālā bibliotēka. Jaunbūvētā Nacionālā bibliotēka applūdīs par 4 m

Rīga, Vanšu tilts un biroju augstceltne Saules akmens. Maksimālā applūduma brīdī Saules akmeni ieskaus 2 m dziļš ūdens

Rīga, Vanšu tilts – pēdējais tilts pirms Daugavas ietekas jūrā. Atklāts 1981. gadā.

Rīgas Centrāltirgus. Pēdējā lielajā 2005. gada janvāra vētrā applūda tikai Centrāltirgus pagrabi. Šoreiz maksimālā applūduma brīdī Centrāltirgu ieskaus 2 m dziļš ūdens.

Rīgas autoosta. Ūdens maksimālais appludinājums – 2 m

Rīga, 13.janvāra iela – viena no galvenajām ielām, pa kuru ūdens aizplūdīs līdz pat Avotu ielai

Rīga, kinoteātris „Coca Cola Plaza” un lielveikals „Stockmann”. Ūdens maksimālais appludinājums – 1,5 m

Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija. Visa tuvākā apkārtne būs zem 1m dziļa ūdens

Rīga, Stacijas laukums. Viss Stacijas laukums būs zem 1 m dziļa ūdens

Rīga, 11. novembra krastmala. Lai arī krastmala būs zem 1,5 m dziļa ūdens, tomēr no šīs puses tas Vecrīgu neapdraudēs

Rīgas kanāls un Latvijas Nacionālā opera. Lai arī operu no visām pusēm ieskaus ūdens, tas nebūs dziļš – pie centrālās ieejas tikai 0,5 m

Rīga, Rātslaukums. Daugavas trakojošā straume apskalos Rīgas Domes slieksni

Rīgas kanāls. Līdzīgi kā Daugavā ūdens līmenis Rīgas kanālā celsies par 5 – 5,5 m

Vecrīga, Kungu iela. Ne līdz Doma baznīcai, ne Pēterbaznīcai ūdens nenokļūs

Rīga, Mūkusalas iela. Ūdens maksimālais appludinājums – 2,5 m

Jaunbūvējamā Nacionālā bibliotēka. Ūdens maksimālais appludinājums – 2,5 m

Rīga, Uzvaras bulvāris. Viss Uzvaras bulvāris un Uzvaras parks būs zem 2 – 3 m dziļa ūdens

Rīga, „Radisson SAS Daugava” viesnīca. Ūdens maksimālais appludinājums – 2 m

Vanšu tilts un Saules akmens. Vai Saules akmens fasādē vajadzēja izmantot tik daudz stikla? Ūdens maksimālais appludinājums – 1 stāva augstumā

Turpinājumu lasiet raksta V daļā…

Atslēgvārdi: , , ,

Iepriekšējais raksts:
Lielākais karšu atlants

Komentāri

  1. Saules akmens komentē:

    17.04.2010 pulkst. 00:40(#)

    Saules akmens var arī neizdzīvot, jo pēc PSRS laiku pētījuma šajā vietā nevar būvēt tik augstu celtni ;(

  2. 2nd komentē:

    05.05.2010 pulkst. 20:42(#)

    sviestains rakstiņš – balstās uz pārāk daudziem kas būtu ja būtu nepārzinot vairākas nianses…

    1)visas tās padomju laika avārijas sīka vienība…(neiegrimšu sīkumos bet Ķegums bij dēļ PSRS stūlbās fīčas a davai paskatamies cik turēs dzīvē..;ka mašīntelpā h2o, tas pat šoziem bija – nekas bīstams; tas par Pļaviņām vispār murgs..)
    2)kā tu pareizi pieminēji pļaviņas ir pret zemestrīcēm paredzēta jo tā ir vienīgā seismiski aktīvā vieta LV ar novērtējumu ka līdz 1,2ballēm, ja nemaldos…+tur ir viskrutākā ģeloģija jo visa tā štele uz visstabilākās ģeloģijas..tāka pret zemestrīcēm esam nodrošinājušos uzceļot vismaz >4x stiprāku būvi..
    3)tavs domu gājiens par palu ūdeņiem ir apmēram tāds – visi ieregulē spēkstaciju un brauc uz Bahamu salaam atpūsties… da huinja cik zinu tad dienā vairākas reizes čeko līmeni ja pat ne nonstopā un regulāri tiek nolaizts ūdens lai nepārsniegtu visādas kritiskās atzīmes līdz kurām ja nemaldos bij ~2 metri rezerve
    4) šitā modelēšana ar fišku ka dambis tiek nahrenizēts pilnībā un paķer visu baseina ietilpību arī ir garām…
    5) nezinu kādas progas izmantotas, bet RTU visiem studentiem ir jārēķina civilās drošības uzd kur ir divi varianti – 1)Ignalīna aiziet pie dieviem ; 2)Pļaviņu Hes..HES gadījumā rīgā vidēji 0,75-1,5m h2o (un šis ir cik sapratu tad ja visi dambji narenizējas dubļu lavīnas rezultātā..
    Tāka nevajag pārspīlēt un spēlēt iz nezinošo cilvēku masu psihozi.

  3. 2nd komentē:

    05.05.2010 pulkst. 20:43(#)

    PS. protams par visiem tiem miestiem kas līdz Rīgai gan jautājumu nav… pazūd uz neatgriezšanos 😀

  4. karlis komentē:

    22.10.2010 pulkst. 18:17(#)

    Saules akmenim nekas nenotiktu kā tikai pirmais stāvs tiktu bojāts un pagrabstāvi vistrakākais būtu Z-towers ēkai ko ceļ jo tai ir 5 pazemes stāvi

  5. Es komentē:

    10.09.2017 pulkst. 16:59(#)

    Rīgā neko nevajag būvēt, tikai atjaunot vecās celtnes.

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri


Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv