Mums nav lemts zināt savu mūža ilgumu un nāves cēloni.

Tomēr statistikas dati var pavērt mazu spraudziņu „Nāves dienasgrāmatā”, kurā ir rūpīgi uzskaitītas ziņas par pagātnē mirušajiem cilvēkiem.
Šī statistika dod atbildes par pagātnes nāvēm: „Kas mira? Kad mira? Kā mira?”

Lūk, Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas iedzīvotāju miršanas vecuma un dzimuma struktūru 2010. gadā:

Vecums (gadi)	Ja esi sieviete, tad varbūtība, ka mirsi šajā vecumā (% no visām sieviešu nāvēm)	Ja esi vīrietis, tad varbūtība, ka mirsi šajā vecumā (% no visām vīriešu nāvēm)
0–4	0,4	0,5
5–9	0,1	0,1
10–14	0,1	0,1
15–19	0,1	0,3
20–24	0,2	0,8
25–29	0,3	0,9
30–34	0,3	1,2
35–39	0,7	1,8
40–44	1,0	2,8
45–49	1,5	4,6
50–54	2,4	6,7
55–59	3,4	8,1
60–64	5,0	8,1
65–69	6,6	11,5
70–74	11,1	15,4
75–79	14,7	13,8
80–84	20,9	12,2
85 +	31,2	9,0

Apkopojot kopējo nāves varbūtību pa vecumposmiem un dzimumiem, var izdarīt sekojošus pieņēmumus:

Vecumposms	Ja esi sieviete, tad varbūtība, ka mirsi šajā vecumā (% no visām sieviešu nāvēm)	Ja esi vīrietis, tad varbūtība, ka mirsi šajā vecumā (% no visām vīriešu nāvēm)
Mirsi bērnībā (0–14)	0,6	0,7
Mirsi, nesasniedzot 30 gadus	1,2	2,7
Mirsi, nesasniedzot 45 gadus	3,2	8,5
Mirsi, nesasniedzot pensiju (62 gadi)	12,3	31,7
Mirsi, pensijā nepavadot ilgāk kā 10 gadus (72 gadi)	26,0	55,7
Mirsi, nesasniedzot 80 gadus	47,9	78,8
Mirsi, nesasniedzot 90 gadus	88,0	97,0
Mirsi, nesasniedzot 100 gadus	99,4	99,9

Latvijas Nacionālais veselības dienests uztur „Nāves cēloņu datu bāzi”, kurā reģistrē visu Latvijā mirušo personu nāves cēloņus.
Nāves cēloņu kopsavilkums, kurš apkopots „Latvijas veselības aprūpes statistikas gadagrāmatā 2009. gadam”, sniedz ieskatu arī Latvijas iedzīvotāju miršanas statistikā.

Ja esi nokļuvis „Nāves sarakstā” un Tavs vecums un dzimums ir sekojošs, tad visticamāk mirsi no cēloņiem, kas sakārtoti lielākās varbūtības secībā:

Lai atvieglotu sapratni par to, kādas galvenās slimības ir iekļautas katrā no nāves cēloņu grupām, sniedzam izvērstāku ieskatu katrā no pieminētajām nāves cēloņu grupām.
Slimības katrā grupā ir sakārtotas secībā, kas atbilst vislielākajam mirušo skaitam Latvijā.

Ļaundabīgie audzēji:
• Trahejas, bronhu un plaušu.
• Resnās, taisnās zarnas.
• Kuņģa.
• Sieviešu dzimumorgānu.
• Krūts.
• Limfoīdo, asinsrades un radniecīgo audu.
• Vīriešu dzimumorgānu.

Asinsrites sistēmu slimības:
• Cerebrovaskulāras slimības.
• Akūts miokarda infarkts.
• Kardiomiopātija.
• Hipertensīvas slimības.

Elpošanas sistēmas slimības:
• Akūta pneimonija.
• Hronisks bronhīts un obstruktīvas plaušu slimības.
• Bronhiāla astma.
• Plaušu abscess.

Infekcijas un parazitāras slimības:
• Tuberkuloze.
• Difterija.

Gremošanas sistēmas slimības:
• Aknu ciroze.
• Kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas čūlas un citas peptiskās čūlas.
• Aizkuņģa dziedzera slimības.
• Žultsakmeņu slimības.

Uroģenitālās sistēmas slimības:
• Nieru infekcijas.
• Nefrīti un nefrozes.
• Prostatas hiperplāzija.

Imūnsistēmas traucējumi, endokrīnās, uztura un vielmaiņas slimības:
• Cukura diabēts

Atslēgvārdi: cilvēki, Latvija, nāves cēloņi