Turpinājums….

Pēc 7 stundām kopš katastrofas sākuma.

(2012. gada 29. marts pulksten 7.00.)
7 stundās veicot 100 km garu ceļu, katastrofu ūdeņu fronte nonākusi līdz Kundziņsalai.
Straumes ātrumam saglabājoties 10 km stundā, Daugavas ūdeņi turpina savu postošo darbu visā 100 km garajā posmā.

Tomēr kādreiz ir jāizsīkst milzīgajai ūdens plūsmai, kas traucas caur sagrautajiem hidroelektrostaciju aizsprostiem. Beidzot tāds brīdis ir pienācis Pļaviņu HES ūdenskrātuvē!
Pēc 7 stundu ūdens plūdiem no Pļaviņu HES ūdenskrātuves ir izplūduši visi tur uzkrātie 500 miljoni m³ ūdens! Daugava augšpus Aizkraukles ir atgriezusies savā vecajā vēsturiskajā gultnē. Kādreiz appludinātais Staburags ir augšāmcēlies!

Ūdens līmenis jau sācis kristies Jaunjelgavā, tomēr visām pārējām pilsētām un teritorijām gar Daugavu vēl priekšā daudzas briesmīgas stundas. Vēl ceļā no Aizkraukles uz jūru ir 1 miljards m³ ūdens un no pārrautā Rīgas HES aizsprosta ik sekundi Rīgas virzienā tiek izmesti gandrīz 30 000 m³ ūdens!

Nonākot līdz Kundziņsalai, 3 m augstais frontālais plūdu vilnis aiz sevis izraisa ūdens līmeņa celšanos Daugavā ar ātrumu 1 cm minūtē.
Tā kā Daugavas labais krasts ir ļoti zems, tas ir par cēloni ļoti plašu teritoriju applūšanai.

Applūst visa Andrejsala, Pētersala, Eksportosta, Vējzaķsala un tālāk Ganību dambja un Skanstes ielas rajonā ūdens ielaužas pat 2,5 km attālumā no Daugavas. Tā kā minētajās Rīgas teritorijās reljefs ir ļoti zems, ūdens appludinājums vietām sasniedz pat 2 – 2,5 m. Tomēr lielākajā daļā appludinājums ir līdz 1 m.
K. Valdemāra iela (sākot no Kalpaka bulvāra) un Duntes iela ir kā savdabīga robeža, kuru ūdens nešķērso. Sarkandaugavas rajonā katastrofas ūdeņu fronte sašaurinās un būtiski pietuvinās Daugavai.

Pilnīgai applūšanai ir pakļauta visa Ķīpsala!
Lai arī mākslīgi uzbērtais Balasta dambis uz kādu brīdi pasargā Ķīpsalu, tomēr apejot to no Zunda puses, 5 – 6 stundu laikā pakāpeniski applūst visa Ķīpsala. Vietām appludinājums Ķīpsalā sasniedz pat 3 m, vietām tikai 0,5 – 1 m.
Daugavas kreisā krasta teritorijas gar Zundu Dzirciema un Iļģuciema rajonos applūst tikai ražošanas apbūve līdz Daugavgrīvas ielai tāpēc, ka kreiso krastu pasargā pauguri.

Iļģuciemā sagaidāms salīdzinoši neliela ūdens ielaušanās (līdz 1 m dziļš ūdens) Lilijas ielas un Lidoņu ielas rajonā.
Grandiozi plašs ūdens uzbrukums Daugavas kreisajā krastā notiek Podraga un Voleru rajonā, kur palu ūdeņi laužas iekšā zemajās Spilves pļavās un nokļūst pat 8 km tālu no Daugavas. Maksimuma applūšanas brīdī visas Spilves pļavas ar tur esošo mazdārziņu un privātmāju apbūvi līdz pat Mežārēm klāj 1 – 2,5m ūdens!

Reizē ar Voleriem un Spilves pļavām 5 – 6 stundu laikā zem ūdens nokļūst arī Krēmeri un Beķermuiža. Izveidojas milzīgs aptuveni 20 km² liels un 1 – 2,5 m dziļš Daugavas līcis, kur zem ūdens 4 – 5 stundas atradīsies visas Spilves pļavas, Podrags, Voleri, Krēmeri un Beķermuiža!!!

Rīga, Nacionālais teātris. Ūdens maksimālais appludinājums – 1,5 m

Rīga, Alberta iela. Ūdens maksimālais appludinājums – 1 m

Rīga, Pulkveža Brieža iela, A/s Latvenergo galvenais birojs. Ūdens maksimālais appludinājums – 2 m

Rīga, Skanstes iela, „Arēna Rīga”. Ūdens maksimālais appludinājums – 2 m

Rīga, Pilsētas ganības, „Krājbankas” galvenais birojs un „Skanstes virsotnes” . Ūdens maksimālais appludinājums – 2,5 m

Rīga, Ganību dambis. Ūdens maksimālais appludinājums – 2 m

Rīga, Ganību dambis, A/s „Dambis”. Ūdens maksimālais appludinājums – 2 m

Rīgas pasažieru osta. Jācer, ka visi kuģi būs labi pietauvoti!

Eksportosta. Ūdens maksimālais appludinājums – 1,5 m

Rīga, Ķīpsala, Balasta dambis. Apbūve uz Balasta dambja cietīs pavisam nedaudz

Rīga, Ķīpsala, Balasta dambis. 18. gadsimtā no kuģiem izkrautā balasta tika izveidots dambis

Rīga, Ķīpsalas izstāžu komplekss. Ūdens maksimālais appludinājums – 1,5 m

Rīga, Spilves pļavas un bijusī lidosta „Spilve”. Ūdens maksimālais appludinājums – 1,5 m

Rīga, Krēmeri. Ūdens maksimālais appludinājums – 1,5 m

Rīga, Voleri. Ūdens maksimālais appludinājums – 2 m. Ja godīgi, tad nebūtu žēl, lai straume iztīra šos graustu mazdārziņus!

Pēc 7 stundām un 50 minūtēm kopš katastrofas sākuma.

(2012. gada 29. marts pulksten 7.50.)
Pēc gandrīz 8 stundu ilga ceļa, aiz sevis atstājot 110 km garu katastrofu ūdeņu posta zonu, ūdens fronte ir nonākusi līdz jūrai.
Ūdeņi sāk ieplūst plašajā Rīgas jūras līcī, kurā vēl turpmākās 8 – 9 stundas gāzīsies 1 miljards m³ ūdens no visām trijām Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvēm.

Ūdens līmenis pilnībā ir nokrities Jaunjelgavā, atstājot aiz sevis milzīgu postījumu zonu. Ūdens līmenis Daugavā pakāpeniski sāk kristies visā posmā no Jaunjelgavas līdz Ķegumam. Tomēr lejpus Ķeguma visām pārējām pilsētām un teritorijām gar Daugavu vēl priekšā daudz postošu stundu.

Nonākot līdz jūrai, gandrīz 2 m augstais frontālais plūdu vilnis aiz sevis izraisa ūdens līmeņa celšanos Daugavā un teritoriju applūšanu visā Daugavas lejtecē.
Kundziņsala applūst gandrīz visa, izņemot dažas dabiski un mākslīgi paaugstinātas vietas. Kundziņsalas dzīvojamās apbūves teritorijā ūdens maksimālā applūduma brīdī (ap pulksten 13.00 – 14. 00) ir 0,5 – 1 m dziļš.

Sarkandaugavā applūst tikai piekrastes industriālā apbūve gandrīz līdz Tvaika ielai.
Jaunmīlgrāvis, pateicoties savam novietojumam, kā arī mākslīgi uzbērtiem un nostiprinātiem krastiem, no plūdiem necieš nemaz. Pa Mīlgrāvi Daugavas ūdens ieplūst arī Ķīšezerā, bet tas neizraisa nekādas nopietnas postošas sekas Ķīšezera piekrastes iedzīvotājiem.

Vecmīlgrāvja un Rīnūžu rajonā applūst Daugavas piekrastes teritorijas ar pamatā esošo rūpniecisko un saimniecisko apbūvi. Šeit daudz kur palu ūdens dziļums nepārsniedz 0,5 m.

Vecdaugavas rajonā ūdeņi sāk ieplūst Vecdaugavas dabas lieguma teritorijā un appludina tā zemo, purvaino teritoriju. Nedaudz applūst arī Vecdaugavas dzīvojamā apbūve, bet ūdens apstājas Airu ielas un Zvejas ielas rajonā.

Mangaļsalas dzīvojamā apbūve no katastrofāliem palu ūdeņiem cieš vairāk. Faktiski puse Mangaļsalas dzīvojamā rajona maksimālajā applūduma brīdī (ap pulksten 12.00 – 13. 00) ir zem 0,5 – 1 m dziļa ūdens. Postot Mangaļu pussalas saimniecisko apbūvi un piekrastes dzīvojamās mājas, mežonīgā ūdens straume gar Daugavas grīvas moliem brāžas Rīgas jūras līcī.

Daugavas kreisajā krastā Bolderājas rajonā no Hapaka grāvja un Loču kanāla puses ūdens līmenim ceļoties, cieš Bolderājas piekrastes dzīvojamā un saimnieciskā apbūve.

Ūdenim ieplūstot Buļļupē, strauji applūdīs arī tās piekrastes teritorijas – Daugavgrīva un Bolderājas austrumu daļa.

Applūdīs visa Daugavgrīva un Memmes pļavās izvietotie mazdārziņi! Lai arī ūdens dziļums maksimālā applūduma brīdī (ap pulksten 14.00 – 15. 00) nav ļoti dziļš (0,5 – 1 m), tomēr tas posta visu apbūvi.

Ziemas ostas rajonā tiek postīti visi piekrastes moli un nostiprinātie krasti. Pakāpeniski applūst un cieš krastos izvietotā saimnieciskā un ražošanas apbūve.

Tā tas turpinās vēl daudzas stundas, līdz beidzot jūra aprīs visus postošos Daugavas ūdeņus, kas līdzi nes visu to, ko sagrāva un noskaloja savā 110 km garajā ceļā gar abiem Daugavas krastiem.

Rīga, Kundziņsala, konteineru terminālis. Ūdens maksimālais appludinājums – 1 m

Rīga, tilts pār Buļļupi pie Daugavgrīvas. Buļļupē ūdens līmenis celsies par 2 m

Rīga, Daugavgrīva. Applūdīs visa Daugavgrīva

Rīga, Daugavgrīva, Birzes iela. Ūdens maksimālais appludinājums – 1 m

Daugavas ieteka Rīgas jūras līcī. Šeit beigsies 110 km garais ūdens posta ceļš no Pļaviņu HES līdz jūrai

Pēc 9 stundām un 10 minūtēm kopš katastrofas sākuma.

(2012. gada 29. marts pulksten 9.10.)
Rīgas jūras līcī jau ieplūduši ap 140 miljoni m³ ūdens jeb gandrīz 1/6 no kopējiem katastrofas ūdeņiem. Kopā ar netīro un brāzmaino ūdens straumi jūrā tiek nests milzīgs daudzums peldošu priekšmetu – lauzti un saknēm rauti koki, stabi, salauztas koku mājas un to daļas, mēbeles un sadzīves priekšmeti…

Ūdens līmenis pilnībā ir nokrities Dzelmēs, Lielvārdē un Ķegumā. Ķeguma HES ūdenskrātuves vairs nav – Daugava ir atgriezusies savā vēsturiskajā (vairāk kā 70 gadus vecajā) gultnē.

Ūdens straumei aizejot un ūdens līmenim Daugavā strauji krītoties, paveras baisi postījumu skati abos Daugavas krastos – izpostītas un sagrautas viensētas, ciemi un pilsētas. Daudzas mājas pazudušas vispār – tās sev līdzi aiznesa mežonīgā straume.

Ūdens līmenis Daugavā pakāpeniski sāk kristies Ciemupē, Ogrē un Ikšķilē. Tomēr Rīgai vēl priekšā daudzas postošas stundas.

Pēc 10 stundām un 20 minūtēm kopš katastrofas sākuma.

(2012. gada 29. marts pulksten 10.20.)
Rīgas jūras līcī jau ieplūduši ap 265 miljoni m³ ūdens jeb gandrīz 1/3 no kopējiem katastrofas ūdeņiem.

Ūdens līmenis pilnībā ir nokrities Ciemupē, Ogrē un Ikšķilē. Īpaši briesmīgi postījumu skati paveras Ciemupē un Ogrē – bez nopietnām sekām nevar nepalikt pēc 6 – 7 stundu atrašanās zem līdz pat 6 m dziļas brāzmainas ūdens straumes!
Rīga posmā no sagrautā Rīgas HES aizsprosta līdz Dienvidu tiltam piedzīvo maksimālā applūduma stundas. Tie ir vissmagākie un postošākie brīži.

Pēc 12 stundām kopš katastrofas sākuma.

(2012. gada 29. marts pulksten 12.00.)
Rīgas jūras līcī jau ieplūduši ap 440 miljoni m³ ūdens jeb gandrīz puse no kopējiem katastrofas ūdeņiem.

Ūdens līmenis sāk nedaudz kristies Dārziņos, Doles salā, Ķekavā un Katlakalnā.

Rīgas centrs šajā stundā izjūt katastrofas plūdu maksimumu. Rīgas centrā Daugava ir kļuvusi par vairāk kā 4 km platu, brāzmainu upi.
Daugavas labajā krastā Avotu ielas, Raiņa bulvāra un Vesetas ielas namu iedzīvotāji pa savu dzīvojamo namu logiem redz Daugavas ūdeņus, kas skalojas to namu priekšā.
Daugavas kreisajā krastā mežonīgo upi pa savu namu logiem redz O.Vācieša un E.Smiļģa ielas namu iedzīvotāji.

Pēc 13 stundām un 30 minūtēm kopš katastrofas sākuma.

(2012. gada 29. marts pulksten 13.30.)
Rīgas jūras līcī jau ieplūduši ap 620 miljoni m³ ūdens jeb gandrīz 2/3 no kopējiem katastrofas ūdeņiem.

Ūdens līmenis būtiski nokrities Dārziņos, Doles salā, Ķekavā un Katlakalnā.
Arī Rīgas centrā sākas ūdens līmeņa pakāpeniska samazināšanās.

Rīgas pilsētas daļas Daugavas lejtecē (Kundziņsala, Voleri, Spilves pļavas, Bolderāja, Daugavgrīva, Vecmīlgrāvis, Vecdaugava un Mangaļsala) izjūt katastrofas plūdu maksimumu.

Pēc 15 stundām kopš katastrofas sākuma.

(2012. gada 29. marts pulksten 15.00.)
Rīgas jūras līcī jau ieplūduši ap 800 miljoni m³ ūdens jeb 4/5 no kopējiem katastrofas ūdeņiem.
Ūdens līmenis strauji krītas visā Rīgā.

Pēc 17 stundām kopš katastrofas sākuma.

(2012. gada 29. marts pulksten 17.00.)
Rīgas jūras līcī ieplūdis viss 1 miljards m³ katastrofas ūdeņu.
Daugava atgriezusies savos krastos.

Atslēgvārdi: Katastrofas, Pļaviņu HES, plūdi, Rīga

Iepriekšējais raksts:
Kur ir Jūrmalas centrs?

Nākošais raksts:
Kad nokrīt meteorīts, ko varam sagaidīt reizi 5000 gados ….