Pašlaik cilvēce uz Zemes izmanto četrus transporta veidus:
1. Gaisa (lidmašīnas, helikopteri u.c.)
2. Ūdens (kuģi, prāmji, ātrlaivas, jahtas u.c.)
3. Autoceļu (kravas auto, autobusi, vieglās automašīnas u.c.)
4. Dzelzceļa (vilcieni, metro u.c.)

2013. gada 12. augustā amerikāņu kompānijas Space Exploration Technologies Corporation (SpaceX) dibinātājs Elons Masks (Elon Musk) (dzimis 1971. gadā) plašai pasaules sabiedrībai pieteica jaunu transporta veidu – Hipercilpu (Hyperloop).

Hipercilpa ir ātrgaitas kapsulu vilciens, kurš varētu pārvietoties pa cauruļvadiem ar retinātu gaisu. Tas varētu būt Zemes piektais transporta veids.

Hipercilpa sasniegs ātrumu gandrīz 1200 km/h un tas būtu panākts ar izcilu kapsulas aerodinamiku un retināto gaisu cauruļvadā, kas nodrošinātu to, ka kapsulas kustībai minētajā ātrumā būtu nepieciešami tikai 134 zirgspēki (100 kW) un pretestības spēks kapsulai būtu tikai 320 ņūtoni.

Hipercilpas kapsula. Foto: http://www.flickr.com/photos/sungame31/

Hipercilpas kapsula. Foto: http://www.flickr.com/photos/52042111@N02/

Uzziņai.
• 2013. gadā ātrākais ātrgaitas vilciens uz magnētiskā spilvena darbojas Ķīnā un var sasniegt maksimālo ātrumu līdz 501 km/h.

• 2013. gadā ātrākā darbojošās pasažieru lidmašīna ir Cessna 750 Citation X, kura var attīstīt maksimālo ātrumu 977 km/h. Tā gan spēj pārvadāt tikai 8 – 12 pasažierus.

Hipercilpas ieskriešanos veiktu ar magnētiskā lauka palīdzību, pie tam statori tiktu izvietoti cauruļvadā, bet rotori – kapsulā. Starp šīm detaļām visā ceļa garumā būtu tikai 2 cm atstarpe, un pati kapsula no cauruļvada būtu atdalīta ar retināta gaisa spilvenu. Gaisa spiediens cauruļvadā būtu tikai 100 Pa jeb 1/1000 daļa no atmosfēras spiediena (šāds spiediens ir 45 km augstumā). Tomēr pat tāds mazs spiediens cauruļvadā radītu pietiekoši lielu pretestību, pārvietojoties ar ātrumu līdz 1200 km/h, tāpēc kapsulu priekšā tiktu izvietoti ventilatori, kuri pārvietotu gaisu no kapsulas priekšpuses uz aizmuguri. Tas radītu arī nepieciešamo gaisa spilvenu.

Hipercilpas kapsula. Foto: http://upload.wikimedia.org/

Priekšgalā izvietots ventilators, vidū divdesmit astoņiem pasažieriem paredzēts salons, aizmugurē atrodas akumulatori.

Hipercilpas cauruļvadi tiktu izvietoti uz betona stabiem, kuri tiktu izbūvēti tā, lai nebūtu pakļauti seismisko aktivitāšu postījumiem.

Pasažieru pārvadāšanai domātā cauruļvada iekšējais diametrs būs apmēram 2,2 m, bet kravu pārvadāšanai – 3,3 m.

Hiperciplas cauruļvads uz betona stabiem. Virs cauruļvada novietotas saules baterijas.
Foto: http:www.flickr.com/photos/75582489@N03/

Hipercilpas kapsulas varētu būt dažādas: gan pasažieru, gan kravu pārvadāšanai. Viena 2,5 tonnas smaga kapsula varētu pārvadāt 28 pasažierus, kuri sēdētu pa divi 14 rindās. Pasažieru kapsulas salons ir neliels: platums ir 1,35 m un augstums – 1,1 m.

Intervāli starp kapsulu startiem būtu apmēram 2 minūtes, kas nozīmē, ka maršrutā Losandželosa – Sanfrancisko (550 km) pasažieru ceļojums ilgtu apmēram 35 minūtes un 1 stundas laikā pa vienu cauruļvadu vienā virzienā pārvietotos 840 pasažieri. To nespēj paveikt mūsdienu avio laineri.

Ir padomāts arī par hipercilpas pasažieru drošību.
Drošības pasākumus nodrošinās virkne jauno tehnoloģiju, kuras apstādinās kapsulas, ja tiks bojāts cauruļvada vai pašas kapsulas hermētiskums. Ja pat kapsulas ārējā barošana tiks pārtraukta, tad tomēr kapsula pārvietosies, jo to nodrošinās ventilatora darbība ar kapsulas aizmugurē izvietotajiem akumulatoriem. Tas nodrošinās gan gaisa spilvena nezūdamību, gan pārvietošanās ātrumu.

Hipercilpas projekta izveides izmaksas ir salīdzinoši lielas.
1 km cauruļvada trases izbūve maršrutā Losandželosa – Sanfrancisko tiek lēsta apmēram 11 miljoni ASV dolāru jeb aptuveni 6 miljardi ASV dolāru visam 550 km garajam ceļam.

Video: http://www.telegraph.co.uk

Vienas kapsulas cena būtu salīdzinoši neliela – 255 000 ASV dolāru.
Hipercilpas kapsulas 1 pasažiera biļete tiek plānota kārdinoši lēta – tikai 20 ASV dolāru.

Gada laikā maršrutā Losandželosa – Sanfrancisko tiktu pārvadāti 7,4 miljoni pasažieru. Pie tam kompānijas transporta izdevumi būtu saistīti tikai ar cauruļvada un kapsulu apkopi un remontu. Nebūs nekādu izdevumu par enerģijas iegādi!

Enerģija kapsulu darbībai tiks nodrošināta no saules baterijām, kuras tiks izvietotas uz cauruļvadiem. Pie tam uz cauruļvadiem izvietotās saules baterijas saražos gandrīz 3 reizes vairāk elektroenerģijas nekā hipercilpas kapsulām nepieciešams. Elektroenerģijas atlikumu plānots pārdot.

Pēc hipercilpas idejas autoru aprēķiniem nepieciešamais enerģijas daudzums 1 pasažiera pārvadāšanai no Losandželosas uz Sanfrancisko būs aptuveni 16 reizes mazāks nekā autotransportam, 18 reizes mazāks nekā vilcienam un 20 reizes mazāks nekā aviotransportam.

Infografika par hipercilpu

Hipercilpas projekta galvenie trumpji ir lielais pārvadāšanas ātrums, energoefektivitāte un ekoloģiskais aspekts. Lielās cauruļvadu izbūves izmaksas un nelielie gabarīti lielu kravu pārvadāšanai ir bremzējošais arguments.
Tas, vai izdosies hipercilpas ideju pārvērst drošā un efektīvā transporta veidā, ir tuvākās nākotnes jautājums.

Varbūt kādreiz tālā nākotnē kāds no daudzajiem transporta veidiem būs arī gravitācijas vilciens.

Gravitācijas vilciens pārvietojas, izmantojot tikai Zemes gravitācijas spēku. Avots: http://upload.wikimedia.org

Gravitācijas vilciens mūsdienās šķiet fantastika.

Ar gravitācijas vilcienu pretējo Zemes punktu varētu sasniegt apmēram 42 minūtēs, pie tam Zemes centrā sasniedzot maksimālo ātrumu 28 440 km/h.

Pirms ieviest šo transporta veidu gan būs jāatrisina daži „sīkumi”:
• Jānovērš Zemes dzīlēs esošā karstuma (Zemes centrā temperatūra sasniedz 6000 o C) un spiediena (Zemes centrā spiediens sasniedz 3,6 miljonus atmosfēru) ietekme.
• Jānovērš lielās pārslodzes cilvēkiem.
• Jāiemācās būvēt nebijušus tuneļus.

Kas tik viss nenotiks!

Atslēgvārdi: cilvēki, Pasaule, transports

Iepriekšējais raksts:
Dzīvnieki pasaules ceļa zīmēs

Nākošais raksts:
Krustvārdu mīkla – 10