Maizes ģeogrāfija

23.09.2013 | kategorija Tas ir interesanti | 5 komentāri

Sensenā maizes formula ir ļoti vienkārša:

MAIZE = MILTI + ŪDENS + KARSTUMS (UGUNS)

Nejaušas sagadīšanās pēc vai apzināti, bet senie cilvēki maizi sāka cept un lietot vismaz pirms 15 000 gadiem. Savvaļā izaugušie graudi tika saberzti starp akmeņiem, un tā tika iegūti milti. Tad tos sajauca ar ūdeni un ieguva miltu putru. Kad cilvēki iemācījās iegūt uguni, šķidro miltu putru jau varēja uzcept.

Senie cilvēki visos kontinentos agrāk vai vēlāk apjauta, ka milti, ūdens un uguns rada jaunu produktu – maizi. Maize jau no agrīniem laikiem kļūst par vienu no nozīmīgākajiem cilvēces pārtikas produktiem.
Pagāja daudzi gadu tūkstoši, un cilvēki jau iemācījās pagatavot maizi no raudzētas mīklas. To pirmie paveica senie ēģiptieši pirms 6 tūkstošiem gadu. Viņi sāka cept raudzētu maizi. Raudzētas mīklas maize bija ievērojami garšīgāka, poraināka un ilgāk saglabājās svaiga. Maizes cepšanas māksla no Ēģiptes aizceļoja uz Grieķiju un Romu.

Cilvēki dažādās pasaules vietās maizes cepšanai ieguva miltus no graudaugiem, kas bija visvairāk pieejami. Eiropā un Ziemeļamerikā visplašāk izmantoja miežus un kviešus, Ziemeļeiropā un Austrumeiropā – miežus, kviešus un rudzus, Centrālamerikā un Dienvidamerikā – kukurūzu, Āfrikā – prosu, bet Āzijā – rīsus. Maizi cepa arī no griķiem, auzām un citu graudu miltiem.

Laikam ritot, maizes izgatavošanas formula kļuva sarežģītāka, jo tika pievienotas dažādas papildus sastāvdaļas (sāls, raugs, soda, dažādi graudi, garšvielas, medus, eļļa u.c.). Mēdza sajaukt dažādu graudu miltus. Maize tika cepta arī no dažādiem augiem, kas varēja aizstāt graudu miltus.

Tādējādi maize, kurai ir ar sensena vēsture, vēl aizvien ir daudzveidīga un savdabīga dažādās pasaules vietās.

Dosimies virtuālā ceļojumā, iepazīstoties ar maizes cepšanas un lietošanas mūsdienu ģeogrāfiju!

PITA

Cep no dažādiem miltiem, bet pārsvarā no kviešu miltiem.
Izplatīta maize Balkānos, Vidusjūras piekrastes zemēs, Tuvajos un Vidējos Austrumos, Armēnijā

Foto: www.flickr.com/photos/7927684@N03/

BAMMI

Cep no manioka koka ēdamajām saknēm, kuras ir bagātas ar cieti un tiek izmantotas kā kviešu aizstājēju.
Bammi ir Jamaikas nacionāla maize.

Foto: www.flickr.com/photos/29598122@N05

BARBARI MAIZE

Cep no kviešu miltiem.
Izplatīta maize Irānā un Ziemeļafganistānā.

Foto: www.flickr.com/photos/23572688@N00

BAGETE

Cep no kviešu miltiem.
Izplatīta maize Francijā. Iecienīta visā pasaulē.

Foto: www.flickr.com/photos/42812123@N03/

BAZLAMA

Cep no kviešu miltiem.
Izplatīta maize Turcijā.

Foto: www.flickr.com/photos/87202058@N08//

RUDZU MAIZE (RUPJMAIZE)

Cep no rudzu miltiem.
Izplatīta maize Baltijas valstīs, Somijā, Dānijā, Polijā, Baltkrievijā, Krievijā, Vācijā un Austrijā.

Foto: www.flickr.com/photos/72182007@N00

BROA

Cep no kukurūzas miltiem.
Izplatīta maize Portugālē un Brazīlijā.

Foto: www.flickr.com/photos/75555222@N00/

ČAPATI

Cep no kviešu miltiem.
Izplatīta maize Indijā.

Foto: www.flickr.com/photos/73177026@N00/

ČIABATTA

Cep no kviešu miltiem.
Izplatīta maize Itālijā.

Foto: www.flickr.com/photos/11136062@N05

KUKURŪZAS MAIZE

Cep no kukurūzas miltiem.
Izplatīta maize Ziemeļamerikā, Centrālamerikā un Dienvidamerikā.

Foto: www.flickr.com/photos/53297016@N00

BALTMAIZE

Cep no kviešu miltiem.
Plaši lieto visā pasaulē.

Foto: www.flickr.com/photos/9789601@N05

DAMPERS

Cep no kviešu miltiem.
Izplatīta maize Austrālijā.

Foto: wwww.flickr.com/photos/rovingisydney/

FLATBRODS jeb PLAKANĀ MAIZE

Cep no miežu miltiem.
Izplatīta maize Norvēģijā

Foto: www.flickr.com/photos/52948274@N03

LAVAŠS

Cep gan no kviešu, gan miežu miltiem.
Izplatīta maize Kaukāza tautām, Irānā un Turcijā.

Foto: www.flickr.com/photos/75768134@N00

MACA

Cep no kviešu miltiem.
Izplatīta Izraēlā, lieto visā pasaulē.

Foto: www.flickr.com/photos/53529921@N00

RĪSU MAIZE

Cep no rīsu miltiem.
Izplatīta Japānā. Lieto citviet Āzijā.

Foto: www.flickr.com/photos/10116041@N02/

TORTILLA

Cep no kukurūzas vai kviešu miltiem.
Izplatīta Meksikā, Centrālamerikā un ASV.