avots: www.flickr.com reurinkjan’s photostream

Ar šo īso rakstu par pasaules visaugstāko kalnu Everestu (Džomolungmu), NeoGeo uzsāk rakstu sēriju par interesantiem Zemes objektiem, kam piemīt kāda vienojoša raksturojoša īpašība – tie izceļas ar savu galējību. Galējību, ko nosaka objekta ģeogrāfiskais izvietojums vai paša objekta raksturojums.

Mēs visi zinām, ka Zemes visaugstākais kalns ir Everests (ģeogrāfiskās koordinātas N 27°59’17” un E 86°55’31”). Everests atrodas Himalaju kalnu grēdā uz Nepālas un Ķīnas robežas.

Everesta uzmērīšanas darbi, lai noteiktu tā augstumu, sākās jau 1808. gadā, un to uzsāka britu ģeodēzisti. Tā kā pirmā oficiāli apstiprinātā cilvēku uzkāpšana Everestā notika tikai pēc gandrīz pusotra gadsimta, tad britu ģeodēzisti kalna augstuma uzmērīšanai izmantoja ģeodēziskās uzmērīšanas metodes no Everesta apkārtnē esošajām zemākajām virsotnēm, kas ieguva nosaukumu Lielā trigonometriskā uzmērīšana (Great Trigonometric Survey).

Uzmērīšanas un aprēķinu darbi beidzās 1856. gadā, un tika paziņots rezultāts – 29 002 pēdas (8,840 m). Šāds aprēķins tika apstiprināts Virsotnei XV (Peak XV), kuru pieņēma, kā iespējams augstāko uz pasaules (“most probably the highest in the world”).

Pirmo reizi veiksmīgi Everesta virsotnē 1953. gada 29. maijā uzkāpa Jaunzēlandiešu alpīnists un Nepālas šerpa.

Līdz ar aviācijas izmantošanas iespējamību uzmērīšanas darbos (aerofotogrāfēšana, fotogrammetrija) un jaunāko tehnoloģiju ieviešanu ģeodēzijā (moderni teodolīti, GPS) 20. gadsimta vidū un beigās notika Everesta augstuma precizējošie uzmērījumi, ko veica gan Indijas, gan Ķīnas, gan ASV ģeodēzisti.

1955. gadā Indijas ģeodēzisti pirmo reizi publicē Everesta precizēto augstumu – 8 848 m (29 029 pēdas).

Starpvalstu strīdi par patieso Everesta augstumu ilgst desmitiem gadu. Mērījumu rezultāti atšķiras un svārstās intervālā no 8 844 m līdz 8 850 m.

Kā galvenie strīdus un domstarpību jautājumi, nosakot Everesta augstumu, ir:
• mērījumu metodikas izvēle;
• jautājums, vai aprēķinos pieskaitīt sniega segas biezumu kalna virsotnē;
• cik bieza ir sniega sega kalna virsotnē.

Tikai 2010.gada pavasarī Ķīna un Nepāla savstarpējās sarunās vienojās par abpusēji oficiāli apstiprināto Everesta augstumu – 8 848 m.
Šis augstums ietver arī 4 m biezo sniega segu kalna virsotnē, par ko Ķīna iepriekš iebilda un vēlējās, lai virsotnes augstumu noteiktu, tikai pamatojoties uz akmens klints augstumu. Sniega un ledus segas biezums kalna virsotnē laika gaitā mainās un rada problēmas precīza augstuma noteikšanā.

NeoGeo uzskata, ka diskusijas par Everesta augstumu nākotnē turpināsies.
Globālās sasilšanas ietekmē kalnu ledāji un sniegs kusīs. Ģeologi norāda uz to, ka Everests ģeoloģisko procesu rezultātā turpina „augt”.

Piedāvājam dinamisku reljefa profila karti, ar kuras palīdzību jūs paši varat, mainot marķeru izvietojumu, uzzināt par kritumiem un kāpumiem Everesta apkārtnē.
Detālāks apraksts par reljefa profila zīmētāju atrodams šeit.

Atslēgvārdi: galējais punkts, galējība, Zeme

Iepriekšējais raksts:
Jocīgie vietu nosaukumi Latvijā

Nākošais raksts:
Kur ir Vidzemes centrs?