Aptauja par izcilo izgudrojumu – velosipēdu

Noslēgusies aptauja par to, cik bieži tiek braukts ar velosipēdu pavasara, vasaras un rudens sezonā. Savu viedokli izteica 75 NeoGeo.lv portāla apmeklētāji.

Lūk, aptaujas rezultāti:

Aptaujas dati nav visai iepriecinoši, it īpaši tāpēc, ka NeoGeo.lv portāls ir iecienīta interneta vietne dabu un aktīvu atpūtu mīlošajai Latvijas sabiedrības daļai.
Tikai 24% aptaujas dalībnieku var uzskatīt par aktīviem velobraucējiem, bet vēl 21% – par cilvēkiem, kuriem velobraucieni notiek salīdzinoši bieži. 40% velosipēdu nelieto nemaz vai to lieto ļoti, ļoti reti. 15% vispār nav izbaudījuši velobraukšanas prieku.

Salīdzināsim šos datus ar pasaules valstīm, kuras ir līderes velosipēdu izmantošanas ziņā.
1. vieta pasaulē – Nīderlande
16,5 miljoni velosipēdu uz 16,7 miljoniem valsts iedzīvotāju (99% nodrošinājums).
27% no visām iedzīvotāju ikdienas pārvietošanās vajadzībām valstī tiek veiktas ar velosipēdu. Vidējais attālums uz katru valsts iedzīvotāju, kas dienā tiek nobraukts ar velosipēdu, ir 2,5 km.
Galvaspilsēta Amsterdama tiek uzskatīta par vienu no velosipēdam draudzīgākajām pasaules lielajām pilsētām.
2. vieta pasaulē – Dānija
4,5 miljoni velosipēdu uz 5,6 miljoniem valsts iedzīvotāju (80% nodrošinājums).
18% no visām iedzīvotāju ikdienas pārvietošanās vajadzībām valstī tiek veiktas ar velosipēdu.
Vidējais attālums uz katru valsts iedzīvotāju, kas dienā tiek nobraukts ar velosipēdu, ir 1,6 km.
Galvaspilsētā Kopenhāgenā 37% no visiem iedzīvotājiem brauc ar velosipēdu katru dienu. Interesants fakts: vidējais braukšanas ātrums Kopenhāgenā ir 16 km/h velosipēdistiem un 27 km/h automašīnām.
3. vieta pasaulē – Vācija
62,0 miljoni velosipēdu uz 81,8 miljoniem valsts iedzīvotāju (76% nodrošinājums).
9% no visām iedzīvotāju ikdienas pārvietošanās vajadzībām valstī tiek veiktas ar velosipēdu.
Vidējais attālums uz katru valsts iedzīvotāju, kas dienā tiek nobraukts ar velosipēdu, ir 0,9 km.
4. vieta pasaulē – Zviedrija
6,0 miljoni velosipēdu uz 9,5 miljoniem valsts iedzīvotāju (63% nodrošinājums).
9% no visām iedzīvotāju ikdienas pārvietošanās vajadzībām valstī tiek veiktas ar velosipēdu.
Vidējais attālums uz katru valsts iedzīvotāju, kas dienā tiek nobraukts ar velosipēdu, ir 0,7 km.
5. vieta pasaulē – Norvēģija
3,0 miljoni velosipēdu uz 5,0 miljoniem valsts iedzīvotāju (60% nodrošinājums).
4% no visām iedzīvotāju ikdienas pārvietošanās vajadzībām valstī tiek veiktas ar velosipēdu.

Uzziņai.
Cilvēks, ejot ar kājām (ātrumu 4 km/h) vai braucot ar velosipēdu (ātrums 12 km/h), patērē vienādu enerģijas daudzumu. Vienīgā atšķirība – ar velosipēdu veiktais attālums ir 3 reizes lielāks.

Lūk, īss ieskats velosipēda rašanās vēsturē!

Iespējams, ka arī kaut kad agrāk pasaulē ir radīti un lietoti velosipēdu atgādinoši pārvietošanās līdzekļi, taču par oficiāli apstiprinātu velosipēda dzimšanas gadu tiek uzskatīts 1817. gads.
1817. gadā vācu izgudrotājs Kārlis Drezs (Karl Drais) prezentēja pirmo divriteni, kuru viņš pats nosauca par „mašīnu staigāšanai”. Divriteņa koka rāmis bija aprīkots ar stūri un sēdekli. Jāatzīst gan, ka pedāļu šim divritenim nebija, tie parādījās dažas desmitgades vēlāk.

1818. gadā Kārlis Drezs savu izgudroto divriteni patentēja un arī parādīja tā lietošanas paraugdemonstrējumu savas dzimtās pilsētas Karlsrūē iedzīvotājiem, nobraucot ar savu izgudrojumu 22 km ar vidējo ātrumu 15 km/h. Tā kā pedāļu šim divritenim nebija, tad ar to pārvietojās, vēzējot kājas un atsperoties ar tām no zemes.

Kārļa Dreza izgudrotais divritenis, laikam ritot, tika pakāpeniski pilnveidots.
1839. – 1840. gados skotu kalējs Kirkpatriks Makmilans (Kirkpatrick Macmillan) divritenim pievienoja pedāļus un ērtāku sēdekli, tādējādi divritenis ieguva jau zināmu līdzību ar mūsdienu velosipēdu. Pedāļi ar īpašu mehānismu palīdzību darbināja pakaļējo riteni, un velosipēdists sēdēja starp priekšējo un pakaļējo riteni.

Tā soli pa solim gandrīz 200 gadu laikā divritenis ir kļuvis par neaizstājamu ar pedāļiem darbināms vieglo transportlīdzekli hobijam, atpūtai, darbam un sportam.

Lūk, daži fakti, kuri apstiprina to, ka velosipēds ir viens no cilvēces dižākajiem izgudrojumiem un patiesa leģenda:

---

• 2007. gadā pasaulē saražoja 52 miljonus automobiļu un 130 miljonus velosipēdu. Tātad velosipēdus ražo 2,5 reizes vairāk!
• Velosipēdu ražošanas nozarei ir bijusi liela nozīme, veidojot tehnisko bāzi citiem transporta veidiem, jo īpaši automobiļu un lidmašīnu. Daudzas metālapstrādes tehnoloģijas, kas bija paredzētas velosipēdu ražošanai (rāmji, gultņi, zobrati), vēlāk tika izmantotas automašīnu un lidmašīnu ražošanā. Daudzi automobiļu ražošanas uzņēmumi, kuri tika izveidoti 20. gadsimta sākumā, piemēram, Rover, Škoda, Morris Motor Company, Opel, sāka savu darbību kā velosipēdu ražotāji.
• Velosipēds ir visdemokrātiskākais, pieejamākais, lētākais un videi draudzīgākais transporta līdzeklis.
• Velosipēds ir arī ļoti ātrs. Pasaules ātruma rekords braukšanā ar velosipēdu ir 268,83 km/h (!). Tas tika sasniegts braucienā vidē ar samazinātu gaisa pretestību (braucot aiz priekšā braucošas automašīnas) 1995. gadā Bonevillas sālsezerā ASV.
• Velosipēdu ražošanai var izmantot visdažādākos materiālus. Tā 2010. gadā Zambijā uzsāka velosipēdu ražošanu ar bambusa rāmi. Tos eksportē arī uz citām valstīm.

Paldies par dalību aptaujā!
Gaidām jūsu viedokli nākamajās aptaujās!