Noslēgusies aptauja, kurā centāmies noskaidrot, vai NeoGeo.lv lasītāji ir māņticīgi. Savu viedokli izteica 74 NeoGeo.lv portāla apmeklētāji.
Mūsu aptauja uzrāda, ka tikai katrs ceturtais cilvēks uzskata, ka viņš nemaz nav māņticīgs, taču lielākai daļai aptaujāto piemīt neliela māņticība. Savukārt neviens aptaujas dalībnieks sevi neatzīst par ļoti māņticīgu. Lai arī aptauja ir anonīma un NeoGeo.lv lasītāji ir vairumā izglītoti un zinoši ļaudis, taču iespējams, ka publiskā vidē lielākā daļa cilvēku savu māņticību cenšas lieku reizi nedemonstrēt, jo uzskata, ka tā ir tumsonības un zema intelekta līmeņa pazīme.
NeoGeo.lv aptaujas rezultāti nav pārsteidzoši, jo dažādas aptaujas, kuras veiktas Eiropas un Ziemeļamerikas valstīs uzrāda, ka vidēji apmēram puse attīstīto valstu iedzīvotāju ir vairāk vai mazāk māņticīgi. Mazāk attīstītās valstīs Āfrikā, Āzija un citur, māņticīgo cilvēku īpatsvars ir lielāks.
Liela daļa sociologu un psihologu uzskata, māņticība ir cilvēku evolūcijas mantojums. Sendienās cilvēkiem bija daudz bīstamāka un grūtāka dzīve, tāpēc, ja pastāvējusi kaut mazākā briesmu iespējamība, racionālāk bijis rēķināties ar šīm briesmām. Daudz kas no šiem uzskatiem pārceļojis arī uz mūsdienām, un ne jau velti slikto zīmju ir krietni vairāk nekā labo.
Daudziem no izplatītajiem ticējumiem var piemeklēt vairāk vai mazāk loģisku un racionālu skaidrojumu. Piemēram, spoguļa sasišana vai sāls izbēršana, kādreiz nozīmēja nopietnus materiālos zaudējumus, tātad tas bija ļoti slikti. Daudzām tautām ir raksturīgi, cerot uz ko labu, pieklauvēt pie koka.Uzskata, ka šis ticējums cēlies no tā, ka sendienās cilvēki, cenšoties aizbaidīt briesmas, parasti mēģinājuši sarīkot pēc iespējas lielāku troksni. Pakāpeniski šī briesmu aizbaidīšanas procedūra pārveidojusies par veiksmes pievilināšanas paņēmienu.
Viens no galvenajiem māņticības iemesliem ir tas, ka cilvēki vēlas kontrolēt nekontrolējamo. Kad vēlamies ko sasniegt, bet iznākums nav skaidrs, tieši dažādi neracionāli aizspriedumi aizpilda tukšo vietu un liek mums justies pārliecinātākiem par sevi. Pētījumi liecina, ka parasti sievietes ir māņticīgākas par vīriešiem. Vairāk māņticīgi ir arī tie cilvēki, kuri biežāk ir par kaut ko noraizējušies un nemierīgi. Ļoti liela nozīme ir arī sociālajai videi, kādā uzaudzis cilvēks. Ja vecāki ir māņticīgi, visticamāk, ka arī viņu bērni būs māņticīgi. Tomēr dzīvē pat vislielākie māņticības skeptiķi bieži vien paši to neapzinoties, piekopj kādus rituālus, uzskatot, ka tie nes veiksmi.
Māņticība un īpašu rituālu piekopšana ļoti izplatīta ir sportistu vidū.
Piemēram, futbolistu paradums uz laukuma zāliena kāpt ar labo (vai kreiso) kāju, turklāt pārkrustoties. Citiem sportistiem ir raksturīga kāda īpaša un savdabīga gatavošanās startam. Piemēram, slavenā Krievijas kārtslēcēja Jeļena Isinbajeva sāncenšu mēģinājumu laikā allaž slēpjas zem dvieļa, bet pirms sava lēciena murmina buramvārdus. Sportisti allaž redzami televizoru ekrānos, tāpēc viņu māņticības izpausmes ir uzkrītošas, kas savukārt ietekmē arī skatītājus. Un nereti cilvēkam, redzot kādu labu zīmi, pieaug pārliecība par saviem spēkiem. Tajā pašā laikā tikpat iespējams ir diametrāli pretējs rezultāts – slikta zīme, kas liek cilvēkam jau pirms laika atzīt savu sakāvi, samierināties ar to, ka viņš netiks galā ar uzdevumu.
Ja mums tas netraucē, tad būt nedaudz māņticīgam nemaz nav slikti. Tas katrā ziņā dažādo mūsu ikdienas dzīvi un iespējams, ka pat iekāpšana suņa kakā var dažkārt nest prieku (Francijā pastāv ticējums, ka negaidīta iekāpšana suņa ekskrementos ar kreiso kāju nes veiksmi, savukārt šāda paša darbība ar labo kāju – neveiksmi).
