Aptaujas rezultāti par postošāko dabas parādību, kura visvairāk apdraud Latviju

Noslēgusies aptauja, kurā mēģinājām noskaidrot mūsu lasītāju viedokli par postošāko dabas parādību, kura visvairāk apdraud Latviju. Savu viedokli izteica 122 NeoGeo.lv portāla apmeklētāju.

Aptaujas rezultāti par postošāko dabas parādību, kura visvairāk apdraud Latviju

Tātad plūdi ir tā dabas parādība, kura Latvijai gandrīz ik gadu nodara vislielāko postu.

Plūdi ir sauszemes, kas parasti nav klāta ar ūdeni, applūšana. Tā ir viena no Latvijā iespējamām dabas izraisītām stihijām, kas katastrofālā līmenī var sasniegt līdz pat 200 000 hektāru plašu teritoriju.

Plūdu iespējamie rašanās cēloņi Latvijā ir:
• Vētras un ilgstošas, stipras lietusgāzes.
• Strauja temperatūras palielināšanās pavasarī, kas izraisa intensīvu sniega kušanu un palus.
• Ledus sastrēgumi upēs un ledus iešana.
• Vasaras un rudens lietus, kas var būt sevišķi straujš un spēcīgs.
• Jūras vētru uzplūdi teritorijās gar jūras krastu.
• Ūdenskrātuvju aizsargdambju pārrāvums.

Visbiežāk plūdi Latvijā rodas pavasara palu laikā, īpaši ledus sastrēgumu rezultātā. Visvairāk plūdiem ir pakļauta Daugava, Gauja, Lielupe, Ogre.

2013. gada pavasara plūdi Ogrē. 2013. gada 18. aprīlis. Foto: https://www.flickr.com/photos/latvijas_armija/8662035331/

Paldies par dalību aptaujā!
Gaidām jūsu viedokli nākamajās aptaujās!

Ziņas izveidotas 466

8 komentāri par “Aptaujas rezultāti par postošāko dabas parādību, kura visvairāk apdraud Latviju

  1. Applūstošās teritorijas upju tuvumā pieder upei! Ja cilvēks ir izdomājis tur dzīvot, tad viņam ir jāsaprot, ka viņš dzīvo svešā zonā un tam būs sekas.

  2. NeoGeo. Ja tā ir aptauja, tad diezgan sausa. Jums ir bijušas labāk pasniegtas aptaujas. šis bija ķeksītim.
    Būtu vismaz pielikuši patiesos faktus.
    Ai nu labi darāt ko gribat. Fakts ka tāds, sākumā bija interesanti iegriezties jūsu lapā.

  3. Informācija bombongam.
    Galvenā aptaujas vērtība ir mūsu lasītāju balsojuma domas un viedokļi.
    Paldies par Jūsu jaukajiem vārdiem un uzmundrinājumu mūsu turpmākajam darbam.

  4. Diemžēl bombongam šoreiz taisnība. Ja man students darba secinājumos apraksta to, kas redzams diagrammā, pie ieskaites viņš netiek. Diagramma ir tikai pamats analīzei un secinājumu izdarīšanai.

  5. Aptaujas rezultātus mēs varētu publicēt vispār bez jebkādiem komentāriem. Jo tā ir aptauja!!!
    Nelieli komentāri NeoGeo.lv aptaujās ir neliels bonuss, ko saņem mūsu lasīāji. Dažkārt tas ir plašāks, citreiz – īsāks. Un NeoGeo.lv nav studenti, mums nav jākārto ieskaites 🙂 Ņemiet par labu dažu entuziastu darbu. Kritizēt ir visvieglākais. Radiet jūs vairāk nekā 300 rakstu un tad cenšaties kādu pamācīt. Sarunāts!

  6. Starp citu, par plūdiem varētu runāt tikai piejūrā. Agrāk vēsturē zināms ka daudzas upes bijušas kuģojamais, kā Slocene, Salaca. Nu nejauši tankeriem… agrāk, saistībā ar meliorācijas neesamību, upēm bija daudz augstāks ūdens līmenis nekā patreiz. Bet tie kas vaimanā pavasaros un rudeņos pie upēm mājās, nezin ka tas ir normāla parādība.
    vispār Neogeo varētu apkopot datus par ūdens līmeņiem vismaz pirms gadiem 700. Tad ar daudziem būtu ko padomāt pirms celt māju kādā krastā…

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ierakstiet savu meklējamo atslēgvārdu vai frāzi un nospiediet taustiņu Enter, lai meklētu. Nospiediet taustiņu Esc, lai meklēšanu atceltu.

Atpakaļ uz augšu