Līdz 1960. gadam ārlaulībā dzimušie bērni Eiropā bija tikai 5% no kopējā dzimušo bērnu skaita un nevienā Eiropas valstī ārlaulības bērni nedzima vairāk kā laulāto vecāku bērni.
Tagad vairāk nekā pusei bērnu 11 Eiropas valstīs ir neprecējušies vecāki.
Daudziem jauniešiem visā Eiropā jēdziens “laulība” ir novecojusi tradīcija. Lai iegūtu pierādījumus, apskatiet karti, kurā parādīts ārlaulībā dzimušo bērnu īpatsvars. Visā Eiropā tie jau ir divciparu skaitļi. Un, neskatoties uz ievērojamajām reģionālajām atšķirībām, bērni neprecētiem vecākiem daudzās valstīs ir norma, nevis izņēmums.
Vēl salīdzinoši nesen pastāvēja nopietna sociāla un reliģiska stigma, kas saistīta ar bērnu radīšanu ārpus laulības, un skaitļi visā Eiropā vairāk atbilda mūsdienu Turcijas rādītājiem (2,8% ārlaulības bērnu). Saskaņā ar agrākajiem datiem, kas pieejami par Eiropu, ārlaulībā dzimušo bērnu īpatsvars 20. gadsimta sākumā bija mazāks par 5%. Šis skaitlis bija salīdzinoši stabils lielākajā daļā Eiropas valstu arī daudzas turpmākās desmitgades.
Taču sociālās pārmaiņas skāra Eiropu 20. gadsimta 60. un 70. gados. 1938. gadā tikai 4,1% bērnu Lielbritānijā piedzima neprecētām mātēm. Un Vācijā 1950. gadā šis rādītājs nebija lielāks par 2,4%. Jau tad Zviedrija bija relatīvs izņēmums starp Eiropas valstīm, jo 8,6% bērnu, kas dzimuši 1940. gadā, bija neprecētas mātes.
Tomēr pēc Otrā pasaules kara un it īpaši pēc sociālajām pārmaiņām 1960. un 1970. gados, kas izraisīja lielāku indivīdu sociālo un ekonomisko autonomiju, ārlaulības bērnu īpatsvars turpināja pieaugt visā Eiropā.
Kā liecina karte, ārlaulībā dzimušie bērni šobrīd ir lielākā daļa daudzās Eiropas valstīs, galvenokārt kontinenta ziemeļos un rietumos. Visaugstākais procents ir Islandē, kur gandrīz 7 no 10 bērniem (69,4%) ir dzimuši ārpus laulības. Otrajā vietā ir Francija, kur vairāk nekā 6 no 10 dzimušajiem (62,2%) ir ārpus laulības. Bulgārija, netipiski Eiropas austrumu valstīm, ir trešajā vietā (59,6%).
Vēl astoņas citas Eiropas valstis, kurās ārlaulībā dzimušo bērnu ir vairāk nekā laulībā dzimušo, ir: Norvēģija (58,5 %), Portugāle (57,9 %), Slovēnija (57,7%), Zviedrija (55,2 %), Dānija (54,7 %), Igaunija (53,7%), Nīderlande (53,5 %) un Beļģija (52,4 %).
Ārpus laulības dzimstības pieaugums neaprobežojas tikai ar Eiropu.
Šī parādība notiek arī Amerikas Savienotajās Valstīs, kur 1940. gadā ārlaulībā dzimušo bērnu īpatsvars no 3,8% ir palielinājies līdz 40,7% 2018. gadā. Vismazākais ārlaulības bērnu īpatsvars 2018. gadā bija Jūtas štatā (19,0%), bet lielākais – Misisipi štatā (55%).
Ārlaulībā dzimušo bērnu skaits pieaug visā pasaulē un parasti tas ir saistīts ar sieviešu ekonomisko emancipāciju.
Saskaņā ar ANO datiem, 2017. gadā aptuveni 15% bērni dzimuši ārpus laulības.
Taču pasaule ir dažāda. Tikai ap 1% dzimušo bērnu ārpus laulības dzimst Ķīnā, Indijā un daudzās tradicionālās musulmaņu valstīs. Tomēr lielākajā daļā Latīņamerikas, tostarp Brazīlijā, Meksikā un Kolumbijā, vairāk nekā 60% bērnu ir dzimuši ārpus laulības — tas ir ievērojams apvērsums salīdzinājumā ar dažām desmitgadēm atpakaļ.
