Okeānija ir ģeogrāfisks reģions Klusā okeāna centrālajā daļā un tā rietumu daļā un tas ir savdabīgs ar to, ka tajā atrodas tūkstošiem mazāku un lielāku salu, kuras ir savstarpēji sadalītas starp 12 neatkarīgām salu valstīm. Vēl Okeānijā atrodas Austrālija un Jaunzēlande, kā arī daudzas salas, kuras ir citu valstu atkarīgās teritorijas, kā piemēram Jaunkaledonija (Francijai piederoša salu grupa), Guama (ASV neinkorporēta teritorija), Kuka salas (pašpārvaldoša parlamentāra demokrātija brīvā asociācijā ar Jaunzēlandi) u.c.
NeoGeo iepazīstinās ar vienu no Okeānijas salu valstīm, kura ir savā veidā savdabīga.
Tā ir Kiribati.
Kiribati ir plaša salu valsts, kura izvietojas uz 33 atoliem (20 atoli ir neapdzīvoti). Kiribati aizņem plašu teritoriju Klusā okeāna ekvatoriālajā daļā – gandrīz 4000 km no austrumiem uz rietumiem un vairāk nekā 2000 km no ziemeļiem uz dienvidiem.
Kiribati ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes 1979. gadā.
Pirmā Kiribati savdabība ir tāda, ka šī ir vienīgā pasaules valsts, kura atrodas visās četrās Zemes puslodes daļās: Austrumu puslodē, Rietumu puslodē, Ziemeļu puslodē un Dienvidu puslodē.
Otrā Kiribati savdabība ir tāda, ka šī ir pirmā valsts uz Zemes, kura pirmā sagaida jebkuru kalendāro dienu un šī valsts katru gadu pirmā sagaida Jauno gadu.
Trešā Kiribati savdabība ir tāda, ka tās karogs ir kaut kur līdzīgs karogam, kurš bija okupētās Latvijas (Latvijas Padomju sociālistiskās republika) karogs no 1953. gada līdz 1990. gadam.
Ceturtā Kiribati savdabība ir tāda, ka lielākā daļa no 32 atoliem atrodas ļoti nelielā augstumā virs okeāna ūdens līmeņa un tiem draud applūšana no pasaules globālās sasilšanas izraisīts jūras līmeņa paaugstināšanās. Ar Fidži valdības atļauju Kiribati ir iegādājies zemi Fidži, lai nodrošinātu pārtikas drošību un kā iespējamo patvērumu.
Daži fakti par Kiribati
Kiribati ekonomika ir vāja un tā lielā mērā ir atkarīga no kopras un kokosriekstu eksporta. Ieguldījumu ekonomikā sniedz arī tūrisms, zvejas licences, ārvalstu palīdzība un ārzemēs strādājošo naudas pārvedumi, kā arī trasta fonds, kas izveidots ar ieņēmumiem no fosfāta raktuvēm Banabas salā, kuru izsīkšana 1980. gadā smagi skāra Kiribati ekonomiku.
Kiribati galvaspilsēta ir Teinainano (kiribatiešu: Tarawa Teinainano) vai Dienvidtarava (angļu: South Tarawa). 2020. gadā pilsētā dzīvoja aptuveni 63,5 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir aptuveni puse no visiem valsts iedzīvotājiem.
- Kopējais Kiribati iedzīvotāju skaits ap 121 000.
- Valsts sauszemes platība – 811 km².
- Ekskluzīva piekrastes ekonomiskā zona (EEZ) – aptuveni 3,5 miljoni km².
- Valsts valodas: angļu, kirebatiešu.
- Valsts pārvalde – prezidentāla republika.
- Reliģija – lielākā daļa katoļi (56%), protestanti (33%) u.c.Iedzīvotāju paredzamais dzīves ilgums: 65 gadi (vīriešiem) 68 gadi (sievietēm).
Kiribati vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvība parasti tiek ievērota. Valdības pārvaldītā radiostacija un laikraksts piedāvā dažādus viedokļus. Protestantu un katoļu baznīcas izdod biļetenus un periodiskos izdevumus un tie ir svarīgi informācijas avoti. Nav iekšzemes televīzijas pakalpojuma.