Šķiet, ka daudzi pazīst šo žestu – ceļmalā stāv cilvēks ar paceltu roku ar īkšķi uz augšu.
Jā tas ir stopētājs!
Attēls:https://en.wikipedia.org/wiki/Hitchhiking#
Uzziņai:
Autostops jeb stopēšana/stopošana ir pārvietošanās veids, kurā pārvietoties gribētāji — stopētāji lūdz no vadītājiem un galu galā saņem bezmaksas aizvešanu ar automašīnu vai retāk citu transportlīdzekli. Parasti kontakts starp stopētāju un vadītāju tiek aizsākts tikai uz ceļa vai tā infrastruktūrā (benzīntankos, stāvvietās utt.) Autostops savā klasiskajā variantā ir apstākļu (naudas vai sabiedriskā transporta trūkuma) uzspiests pārvietošanās veids, tomēr dažas grupas to izmanto arī citādi: mūsdienu nomadi to uzskata par viņu filozofijā ietilpstošu dzīvesveida daļu. Autostopēšana, kas bija populārs pārvietošanās līdzeklis no 20. gs. 20. līdz 80. gadiem, kopš tā laika ir nedaudz zaudējusi reputāciju, taču aizvien ir diezgan plaši lietota.
Piedāvājam lasītājiem iepazīties ar interesantu karti, kuru sagatavojis Abels Suljoks (Ábel Sulyok). Kartē ir parādīts vidējais gaidīšanas laiks visā Eiropā, lai stopētājs varētu atrast automašīnu braucienam. Karte sniedz interesantu pārskatu par Eiropas autostopētāju ainavu, norādot, kur ir vieglāk stopēt un kur tik viegli nebūs.
Kartē tumšāk zaļā krāsā iekrāsotajās vietās jums ir cerības nostopēt 10 minūšu vai ātrākā laikā. Gaišāk zaļā krāsā: pusstundas laikā. Apgabalos, kur jāgaida līdz stundai, ir dzeltenīgas, un pēc tam krāsa mainās uz sarkanu, ja laiks ir līdz 90 minūtēm. Ja gaidīšanas laiks ir vēl ilgāk, tad tas jau ir attēlots tumši bordo krāsā.
Dažas valstis šķiet stopētājiem draudzīgākas nekā citas. Saskaņā ar šo karti, jums visvairāk veiksies “izbāzt īkšķi” Īrijā, Nīderlandē, Beļģijā, Dānijā, Albānijā un Rumānijā.
Pa vidu atrodas Baltijas valstis, Lielbritānija, Francija, Vācija, Polija, Bulgārija, Maķedonija un Turcija.
Sliktākās valstis, lai stopētu, vismaz saskaņā ar šo karti: Spānija, Portugāle, Itālija, Horvātija, Grieķija, Austrija, Zviedrija.
Pilsētas braucienus var būt arī grūtāk stopēt; skatiet “karstos punktus”, kas aptver Parīzi, Atēnas, Liverpūles/Mančestras apgabalu Anglijas ziemeļrietumos. Lielajās pilsētās autovadītāji vienmēr var mierināt savu sirdsapziņu, domājot, ka nākamā automašīna uzņems lietus izmirkušo svešinieku. Sarkanā krāsa var nozīmēt arī attālu vietu, kā tas noteikti notiek Skotijas tālākajos ziemeļos vai Zviedrijas un Norvēģijas ziemeļu iekšzemē.
Citas sarkanās zonas ir grūtāk izskaidrot. Kāpēc gan Spānijas dienvidos, gan Itālijas dienvidos pastāv vispārēja nepatika pret autostopētājiem? Kāpēc Vācijas Frīzu piekraste ir tik netipiski naidīga pret stopētājiem? Un kas padara dienvidu zviedrus tik nelabprātīgus, lai palīdzētu saviem nemotorizētajiem ceļabiedriem?
Te gan jāatzīst, ka stopētāju panākumi ir atkarīgi arī no tā, kā jūs sevi prezentējat. Te ir video, kas uzskatāmi to parāda.
Stopēšanas praksei ir veltīta vesela mājaslapa (https://hitchwiki.org/en/Main_Page ), kurā ir gan padomi stopētājiem, gan interaktīva karte, kurā detalizēti aprakstītas stopētāju vietas visā pasaulē, katra no tām ir novērtēta pēc “pieejamības pieķerties” un sniegts lietotāja ģenerēts vidējais gaidīšanas laiks katrai vietai.
Tā kā, ja ir vēlme stopēt, tad tik uz priekšu!
