Foto: www.flickr.com/photos/neonzu1/Raksta tapšanu pamudināja 2011. gadā veiktais Latvenergo un Latvijas Ornitoloģijas biedrības kopējais projekts „Baltā stārķa monitorings”, kura uzdevums bija palīdzēt rast risinājumus, kā sekmīgi apvienot cilvēku un balto stārķu intereses.
Tas ir svarīgi, jo Latviju var droši dēvēt par stārķu zemi – pie mums ligzdo ap 5% visas pasaules balto stārķu. Tas uzliek arī pienākumu rūpēties par šo putnu labklājību.
Informācijai.
Balto stārķu pāru skaits Baltijā:
• Latvijā – 10 000
• Lietuvā – 10 000
• Igaunijā – 5000
Baltie stārķi ligzdo daļā Eiropas, Vidusāzijas rietumos un centrā, Āfrikas ziemeļrietumos. Putniem nepieciešami mitri un atklāti zemieņu biotopi. Armēnijā un Marokā balto stārķu ligzdas atrastas pat 2,5 km augstumā virs jūras līmeņa. Lielākā daļa balto stārķu ziemu dodas pavadīt uz siltākām zemēm – visvairāk uz Āfrikas centrālajiem, austrumu un dienvidu apgabaliem, bet Vidusāzijas centrā ligzdojošie – uz Indiju un Pakistānu. Izceļas Spānijas dienvidrietumos, Vidusāzijas rietumos un Āfrikā ligzdojošie stārķi – tie nekur nedodas un paliek ziemot turpat.
Foto: lv.wikipedia.orgUzziņai:
Baltie stārķi vairākumam cilvēku asociējas ar visnotaļ parastu un bieži novērojamu putnu Latvijā. Taču patiesībā tas ir salīdzinoši nesens jaunatnācējs mūsu zemē!
Tikai pamazām, lauksaimniecības zemēm nomainot mežus, radās balto stārķu ligzdošanai piemērotas vietas. Vēl 18. gadsimtā baltie stārķi ligzdoja tikai Kurzemē. 19. gadsimta pirmajā pusē stārķu skaits sāka strauji augt, un kopš 19. gadsimta vidus tie ligzdo visā tagadējās Latvijas teritorijā. Par to, ka baltais stārķis ir samērā vēls ienācējs, liecina arī latviešu tautas folklora, kurā tas gandrīz netiek pieminēts.
Baltie stārķi Igaunijā vispār pirmo reizi tika redzēti tikai 1841.gadā, to skaits kopš tā laika ir pamazām pieaudzis.
Visā pasaulē balto stārķu skaits pēdējo 100 gadu laikā ir ievērojami sarucis, kam par galveno iemeslu jāmin lielās pārmaiņas lauksaimnieciskajā saimniekošanā (biotopu degradācija) plašās teritorijās. Šīs pārmaiņas skāra arī Latviju.
Tomēr pēdējos 20 gados stāvoklis Latvijā un arī daudzviet pasaulē ir uzlabojies – pieaudzis apdzīvoto balto stārķu ligzdu skaits.
Pēdējo 10 gadu laikā Latvijā balto stārķu skaits būtiski nepieaug un tiek prognozēts, ka arī turpmākajos gadus šo putnu skaita pieaugums nav gaidāms, kas apliecina vides piesātinājumu ar šīs sugas putniem.
Informācijai.
• Baltais stārķis (Ciconia ciconia) ir īpaši aizsargājamas putnu sugas pārstāvis, kas iekļauts Starptautiskās dabas aizsardzības savienības Sarkanajā grāmatā. Latvijā suga iekļauta Ministru Kabineta aizsargājamo dzīvnieku sarakstā.
• Baltais stārķis Latvijā ierodas marta beigās, aprīļa sākumā un aizlido augusta beigās, septembra sākumā. Ziemo Āfrikā.
• Baltais stārķis apdzīvo galvenokārt atklātus biotopus – pļavas, tīrumus, ganības.
• Ligzdu parasti būvē viensētās, ceļmalās, pie fermām u.tml. vietās. Ļoti retos gadījumos ligzdo klajumos mežā.
• Ligzdot cenšas atgriezties iepriekšējā ligzdošanas vietā un daudzus gadus izmanto vienu un to pašu ligzdu.
• Sekmīgā ligzdā vidēji Latvijā tiek uzaudzināti 2,2 jauni stārķi.
• Stārķi sāk paši ligzdot un perēt mazuļus tikai 2 – 6 gadu vecumā.
• Dzīves ilgums savvaļā nepārsniedz 20 gadus.
• Stārķu populācijai Latvijā patlaban nav nozīmīgu ārējās vides apdraudējumu.
• Stārķa tradicionālā ēdienkarte:
– kukaiņi un to kāpuri (spāres, vaboles, sienāži un tauriņi u.c);
– tārpi (sliekas, dēles u.c);
– zivis;
– grauzēji (peles, susuri);
– abinieki (vardes, krupji, tritoni);
– rāpuļi (ķirzakas, čūskas);
– citu putnu mazuļi;
– maita.
Raksta sākumā pieminētā „Baltā stārķa monitoringa” dati liecina, ka 2011. gadā no vairāk kā 10 000 apdzīvotām stārķu ligzdām Latvijā, 6 700 atrodas uz elektrolīniju vai sakaru līniju stabiem.
Šāda balto stārķu aizraušanās ar dzīves vietas izvēli uz Latvenergo stabiem nav bijusi vienmēr. Tā 1934. gada dati liecina, ka tad 87% stārķu ligzdojuši ligzdās, kuras atradās uz cilvēku sagatavotām pamatnēm. Tomēr laika gaitā, samazinoties cilvēka veidoto ligzdošanas vietu skaitam, stārķi bija spiesti meklēt citas ligzdošanas vietas.
Visbiežāk par ligzdas būvēšanas vietu baltie stārķi sākuši izvēlēties sakaru līniju un elektrolīniju balstus. Tas nereti izraisa nepatīkamas sekas gan pašiem putniem, tiem ejot bojā vai savainojoties, gan cilvēkiem, radot elektrības piegādes traucējumus. Šobrīd Latvijā jau ap 60% no kopējā balto stārķu ligzdu skaita atrodas uz elektrolīniju vai sakaru līniju balstiem.
Interesanti dati no ornitofaunistika.com:
• agrākais stārķu migrantu novērojums pavasarī – 2007. gada 9. marts starp Koknesi un Aizkraukli;
• viena no lielākajām stārķu pulcēšanas vietām ir novērota 2008. gada 18. jūlijā pie Vienības Tukuma novadā – 360 stārķi;
• vēlākais stārķu migrantu novērojums rudenī – 2008. gada 15. oktobrī pie Sviļiem Vecpiebalgas novadā;
• baltie stārķi, kas dzīvo brīvā dabā Latvijā, dažkārt ir novēroti arī decembrī, janvārī un februārī.
Vairāku gadu garumā, pavasarī atjaunojot savu mājvietu, baltais stārķis izveido ievērojamu biezuma ligzdu, ar laiku stārķa ligzdas svars var sasniegt no 500 līdz 2 000 kg. Tā ir liela papildu slodze balstiem, kas netiek paredzēta, projektējot elektropārvades līnijas.
Stārķu ligzdošana uz elektropārvades līniju balstiem ir nevēlama, jo:
• veicina elektrolīnijas vadu izolācijas koroziju;
• samazina vadu mehānisko izturību, bieži izraisot vadu pārrāvumus un elektroapgādes traucējumus;
• no ligzdas izkritušie zari var izraisīt īssavienojumu un radīt elektropārvades līnijas bojājumus;
• liela un nestabila stārķu ligzda apdraud arī iedzīvotājus, it īpaši, ja balsts atrodas apdzīvotā vietā un dzīvojamo ēku tuvumā. Nelabvēlīgu laika apstākļu rezultātā ligzda var nogāzties, radot apdraudējumu cilvēkiem.
• ja bīstamā ligzda netiek savlaicīgi noņemta ārpus stārķu ligzdošanas perioda, tā var kļūt par iemeslu arī stārķa mazuļu vai olu bojāejai;
• pēc AS „Sadales tīkls” uzskaites datiem gada laikā balto stārķu ligzdas izraisa ap 2000 elektropārvades līniju bojājumu Latvijā.
Pēc monitoringa datiem ir noskaidrots, kurās vietās Latvijā mīt visvairāk balto stārķu. Un tas ir Pilskalnē, Snēpelē un Rucavā.
Vismazāk balto stārķus var sastapt – Salnavā un Kombuļos.
Latvijas balto stārķu iemīļoto un nemīlamo vietu karte
Latvenergo „stārķu jautājumus” risina, cieši sadarbojoties ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Dabas aizsardzības pārvaldi.
Sasniegumi un plānotā rīcība:
• Izstrādāts normatīvais dokuments „Kārtība, kas nosaka rīcības baltā stārķa ligzdas noņemšanas vai indivīda traucēšanas gadījumos”.
• AS „Sadales tīkls” ir tiesīga noņemt stārķu ligzdas ārkārtas situācijās – elektropārvades līniju bojājumu un atslēgumu gadījumā.
• Stārķu ligzdošanas periodā AS „Sadales tīkls” neveic plānveida elektrolīniju remontus, kas var nodarīt kaitējumu stārķiem.
• Ja ligzda, kuras dēļ noticis atslēgums, ir apdzīvota, bojājumu novērš, iespēju robežās netraucējot stārķus. Ja ligzda nav apdzīvota, to noņem, lai atjaunotu elektroenerģijas piegādi patērētājiem.
• Par katru ligzdas noņemšanas, pārvietošanas vai miruša stārķa atrašanas gadījumu tiek sastādīts akts. Visas iepriekšminētās darbības tiek saskaņotas ar Dabas aizsardzības pārvaldes attiecīgā novada īpaši aizsargājamās teritorijas administrāciju.
• Tādās vietās, kur putni aktīvi meklē iespējas jaunu ligzdu izbūvei, reizēm tiek uzstādītas AS „Sadales tīkls” darbinieku veidotas pamatnes, kas ļauj pacelt ligzdu virs vadiem un samazināt stārķu bojāeju un to ligzdošanas izraisītos bojājumus. Šis pasākums ir brīvprātīga Latvenergo iniciatīva.
Kopš stārķi sāka ligzdot laukos pie manas mājas, pēdējo divu gadu laikā neesmu redzējis vairs nevienu glodeni, senāk tās bija ik uz soļa.. 🙁
Zini autor, Ikšķile Tavai zināšanai ARĪ IR balto stārķu iemīļota un iecienīta vieta..te ARĪ ir daudz balsto stārķu ligzdu, kā arī viņu apmeklētība vasarā ir bijusi gana liela. 98% no esošajām ligzdām šeijušas aizņemtas.
glodene tak ir čūska 😉 kāds tās ēd
Sveiki.
Tas ko šeit slavina, īstenībā ir daļēja sērga Latvijai. Vasaras otrjā pusē redzams kā pēc pļaujas vai lauka apstrādes, uz lauka ir tieša ierinda no daudziem simtiem stārķu. Kustība pāri laukam divas reizes. Un tad var minēt, kas tur paliek pāri. Tāpat kā bija minēts par glodenēm, pats redzēju kā pazūd zaķēns, nerunājot par citām sīkām radībām.
Tad lūk, būtu pēdējais laiks padomāt par šo populācijas ierobežošanu. Nemaz tik svēti šie nav. Cilvēki kas iepazinušies ar šo ēdienkarti, dzen šos prom. Tā ka labāk neslavēsim to kas posta visu citu, kā bebri un citi ievestie dzīvnieki.
PS
Starpcitu, kas jūsmo par gulbi. Tad zinat. Gulbim ir ap puskilometra rādiuss ligzdai. Un savā tuvumā iznīcina visu citu ligzdas, olas un mazos apēd, pilnīga vientulība. Tad šo vistas gaļiņu arī jāsaudzē!
Ir stārķiem apdraudējums. LATVENERGO taču izposta stārķu ligzdas, manā pusē ne vienu vien izpostīja, bet te gudri runā. Pie mums tā viss iekārtots…galvenais skaisti, gudri un ticami runāt, bet darbi- tas ir kas cits,.
Juri!
Lūdzu informējiet mūs kur, kad un kādā veidā tika izpostītas stārkā ligzdas?
NeoGeo.lv noskaidros šos apstākļus.
LE tīšām prieka pēc neko neposta, izlasi rakstu vēlreiz. Ligzdošanas periodā – tikai bojājuma novēršanai noņem ligzdu (ja citādi nevar). Ārpus ligzdošanas perioda, veicot plānveida remontdarbus, ligzdas tiek noņemtas, par to sastādot aktu. To Tu uzskati par postīšanu? Un kas būtu jādara? Jāgaida, kamēr ligza sasniegs pustonnu svaru un nomauksies tev pašam uz galvas? Cik ilgi Tu pats esi ar mieru sēdēt bez elektrības dēļ mīļajiem stārķīšiem? Liekulības paraugs.
Paldies par rakstu. Daudz jaunas man nezināmas informācijas uzzināju par stārķiem.