Šis raksts ir par dažām pasaules tautu dīvainībām. Par dīvainībām, kuras krasi atšķiras no tā, kas gandrīz visā pārēja pasaulē ir pilnīgi savādāks.
MAMMA
Tā nu valodnieciski pasaulē ir sanācis, ka ļoti, ļoti daudzām pasaules tautām skaņu salikums „mama” atbilst jēdzienam māte.
Šo starptautisko fenomenu zinātnieki skaidro ar mazu bērnu runāt prasmes sākuma stadiju, kad mazulis patskanim „a” vislabprātāk pievieno līdzskaņus „m”, „p” un „b”. Un tā rodas mazuļa pirmie vārdi – „ma – ma”, „pa – pa”, „ba – ba”. Tādējādi burtu salikums „mama” ieguva tik plašu apzīmējumu jēdzienam māte – cilvēkam, kurš visvairāk ir kopā ar mazo cilvēkbērnu pēc tā piedzimšanas.
Daži piemēri, kur mama vai līdzīgs vārds nozīmē māte:
• Nīderlandiešu valoda – mama / mam
• Angļu valoda – mama / momma / mam / mum / mom
• Franču valoda – maman
• Vācu valoda – mama
• Grieķu valoda – μαμά (mama)
• Islandiešu valoda – mamma
• Īru valoda – mamaí
• Itāļu valoda – mamma
• Lietuviešu valoda – mama
• Nepāliešu valoda – aama
• Norvēģu valoda – mamma
• Poļu valoda – mama
• Portugāļu valoda – mãe / mamãe / mamã
• Rumāņu valoda – mama / mamă
• Krievu valoda – мама (mama)
• Spāņu valoda – mamá / mami
• Zviedru valoda – mamma
Nu un pavisam jocīgi ir ar gruzīniem.
Gruzīniem მამა (mama) nozīmē tēvs.
ATRAUGA
Tā nu cilvēks ir radīts, ka ik pa brīdim mūsu gremošanas orgānu sistēmā uzkrājas gāzes. Gāzes rodas gan no lietotajiem pārtikas produktiem (īpaši daudz gāzes veido kāposti, zirņi, pupas, gāzēti dzērieni u.c.), gan no ēšanas procesā ierītā gaisa.
Tad, kad gāzes mūsu kuņģi ir radušās, tās meklē ceļu ārā no tā. Un viens no gāzes izplūdes ceļiem ir caur muti. Ja gāzes nav daudz, tad šo gāzes izplūdi mēs pat nepamanām, bet, ja tās ir daudz, tad rodas atrauga. Atrauga iznāk ar savu raksturīgo skaņu.
Gandrīz visā pasaulē publiski atraugāties nav pieklājīgi. To ir jādara neuzkrītoši un slēpjot šo atraugas brīdi.
Taču pasaule nav bez izņēmumiem.
Ķīnā un Indijā publiska un skaļa atrauga gan ēdot, gan pēc ēdienreizes ir normāla un pat apsveicama lieta. Izteikta atrauga ir atzinība par labo maltīti un apmierinājuma pazīme.
GALVAS ŽESTI
Žestu valoda ir cieši saistīta ar mūsu runātā teksta papildināšanu.
Viens no pasaulē visizplatītākajiem žestiem ir galvas klanīšana jeb māšana, kas ir papildinošais žests teiktajam „jā” vai apstiprināšanai, vienošanās un atzinībai.
Pretējas nozīmes galvas žests ir galvas grozīšana pa labi un pa kreisi, kas daudzviet pasaulē ir papildinošais žests teiktajam „nē” vai noraidījumam, noliegumam un nesaskaņai.
Taču atkal visi uz Zemes negrib dzīvot vienādi!
Bulgāri visu dara otrādi: galvas klanīšana jeb māšana – nozīmē „nē”, galvas grozīšana pa labi un pa kreisi – „jā”. Viens mierinājums ir tas, ka, ja bulgārs zina, ka darīšana ir ar ārzemnieku, tas šo savu dīvainību var censties nepielietot. Bet garantijas nav …
ROKASSPIEDIENS
Rokasspiediens ir žests, kuru visbiežāk izmanto sasveicinoties, atvadoties, apsveicot, noslēdzot vienošanos vai samierināšanās, kā arī tas ir apstiprinājuma žests.
Rokasspiediena mērķis ir demonstrēt labos nodomus un labvēlību.
Dažādās pasaules valstīs ir atšķirīgas tradīcijas rokasspiediena lietošanai atkarībā gan no dzimuma un vecuma, gan pēc sociālā statusa, gan dzīves situācijas, gan reliģiskiem motīviem u.c.
Lielākajā daļā pasaules valstu pieklājības etiķete neiesaka divas galējības, kuras var rasties, veicot rokasspiedienu:
- Pirmā galējība ir par stipru saspiest roku. Saspiest tā, ka ir pat dzirdama viegla kaulu nokrakšķēšana un redzamas sāpes pretējās puses sejā.
- Otra galējība ir “ļenganā roka”, kad sasveicinoties rodas iespaids par rokās turošu beigtu zivi.
Abi šie varianti atstāj nepatīkamu iespaidu par cilvēku.
Daži pasaules piemēri par atšķirībām rokasspiediena veikšanas veidā: - Francijā rokasspiedienam ir jābūt izteiktam, ne spēcīgam un īsam. Ilgs un spēcīgs rokasspiediens tiek uzskatīts par nepieklājīgu.
- Dienvidāfrikā spēcīgs rokasspiediens ir pat ieteicams.
- Tuvo Austrumu arābu valstīs rokasspiedienam ir jābūt ļenganam un ilgam. Jāatceras, ka musulmaņu zemēs nav pieņemams rokasspiediens starp vīrieti un sievieti.
Varbūt arī ir labi, ka mēs visi neesam vienādi?
Ru – Красавица
Pl – Uroda
Grieķiem “ne” (izrunā) nozīmē “jā” 🙂