Bēgļu ceļš uz Eiropu

Tas sākās ne šogad, bet jau pirms daudziem gadiem, taču šogad bēgļu un patvēruma meklētāju skaits Eiropā ir sasniedzis vēl nepieredzētu līmeni. Arvien lielāks cilvēku skaits no Āfrikas, Āzijas un Tuvajiem Austrumiem meklē veidus, kā iekļūt Eiropas Savienībā.

Kāpēc tā notiek?

Noteikti jāsāk ar to, ka bēgļu promlēma nav tikai vienas pašas Eiropas problēma.
Jaunākie ANO bēgļu lietu aģentūras dati liecina, ka pašlaik visā pasaulē piespiedu kārtā pārvietoti un bēgļu gaitās devušies aptuveni 60 miljoni cilvēku.

Uzziņai:
Atbilstoši ANO 1951. gada 28. jūlijā pieņemtajai “Konvencija par bēgļa statusu” ir noteiks skaidrojums terminam “bēglis”. Konvencijas nosaka, ka bēglis ir persona, kurai ir pamatotas bailes no vajāšanas pēc rases, reliģijas, tautības, piederības īpašai sociālai grupai vai politiskās pārliecības dēļ. Persona atrodas ārpus savas pilsonības valsts un nespēj vai sakarā ar pamatotām bailēm nevēlas izmantot šīs valsts aizsardzību vai personu, kam nav pilsonības un kas, atrodoties ārpus savas iepriekšējās mītnes zemes, kādu notikumu rezultātā nespēj vai pamatotu baiļu dēļ nevēlas tajā atgriezties.

Par patvēruma meklētāju uzskatāma persona, kura iesniegusi iesniegumu par bēgļa statusa piešķiršanu.

Kopš 2011. gada pasaulē ir izcēlušies vairāk nekā desmit kari un nozīmīgi bruņoti konflikti, kā rezultātā lielākais bēgļu skaits rodas tieši no šo karu un konfliktu skartajiem reģioniem.

Karte par kariem un konfliktiem pasaules valstīs, kuri arvien vēl nav beigušies un kritušo skaits kopš 2014. gada sākuma. Foto: en.wikipedia.org

Brūnā krāsa – kritušo skaits pārsniedz 10 000 cilvēkus;
Sarkana krāsa – kritušo skaits no 1 000 – 9 999 cilvēkiem;
Oranža krāsa – kritušo skaits no 100 – 999 cilvēkiem;
Dzeltenā krāsa – kritušo skaits mazāks par 100 cilvēkiem.

Bēgļu skaita ziņā pārliecinoši pirmajā vietā ir Sīrija, kur pilsoņu kara dēļ savas dzīvesvietas četru gadu laikā bijuši spiesti pamest vairāk nekā 11 miljoni cilvēku. Protams, ļoti lielas problēmas kopš 2014. gada rada arī radikālā grupējuma “Islāma valsts” aktivitātes.

ANO apkopotie dati liecina, ka aptuveni 60 – 70 % no visiem imigrantiem patiešām bēg no karadarbības, represīviem režīmiem un reliģiskā ekstrēmisma un tieši šādiem cilvēkiem ir iespējas saņemt bēgļa statusu Eiropā.

Taču pilnīgi noteikti vismaz 1/3 imigrantu cenšas nokļūt Eiropas Savienības valstīs labākas dzīves meklējumos.

Lielākā daļa no bēgļiem, kuri mūk no kariem savās valstīs, sākotnēji glābiņu meklē kaimiņvalstīs. Tā, piemēram, Subsahāras reģionā vien bēgļu skaits pārsniedz 15 miljonus. Piemēram, Etiopija ievēro atvērto durvju politiku un pašlaik nabadzīgajā valstī patvērumu ir raduši aptuveni 650 tūkstoši bēgļu no kaimiņvalstīm. Libānā patvērumu ir atraduši aptuveni 1,2 miljoni bēgļu no Sīrijas, taču pašā valstī dzīvo vien 4,5 miljoni iedzīvotāju.

Bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšana Eiropas Savienības valstīs un Eiropā ir notikusi vienmēr. Taču pēdējo gadu tendences ir ļoti pieaugošas.

Pozitīvo lēmumu skaits par aizsargātas personas statusa t.sk. bēgļu statusa piešķiršanu Eiropas Savienības un citās Eiropas valstīs 2014. gadā (Eurostat dati)

Valsts	Personu skaits, kam piešķirts aizsargātas personas statuss t.sk. bēgļu statuss	Valstis no kurām ir vislielākais pieņemto personu skaits – % no visiem
Vācija	47 555	Sīrija – 54%, Afganistāna -10%
Zviedrija	33 025	Sīrija – 51%, Eritreja – 16%
Francija	20 640	Krievija – 10%, Sīrija – 10%
Itālija	20 630	Pakistāna – 12%, Afganistāna – 12%
Šveice	15 575	Eritreja – 24%, Sīrija – 23%
Lielbritānija	14 065	Eritreja – 16%, Irāna – 12%
Nīderlande	13 250	Sīrija – 41%, Eritreja – 27%
Beļģija	8 515	Sīrija – 20%, Afganistāna – 15%
Bulgārija	7 020	Sīrija – 91%
Norvēģija	5 865	Eritreja – 33%, Sīrija – 22%
Dānija	5 765	Sīrija – 69%
…….
Lietuva	75	Afganistāna – 40%, Ukraina – 31%
…….
Latvija	25	Sīrija – 79%
Igaunija	20	Sudāna – 35%

Kopā 2014. gadā Eiropas Savienības valstīs aizsargātas personas statusu t.sk. bēgļu statusu, ieguva vairāk nekā 185 000 personas, kas ir par 50% vairāk nekā 2013. gadā.
Pozitīvie lēmumi par aizsargātas personas statusu t.sk. bēgļu statusa piešķiršanu bija 45% no visu pieprasījumu kopskaita 2014. gadā.

Taču 2015. gadā patvēruma meklētāju pieprasījuma skaits Eiropas Savienības valstīs daudzkārt pārsniedz 2014. gada rekordlielos skaitļus.

Kā bēgļi nokļūst Eiropā?

Katru dienu tūkstošiem cilvēku no Āfrikas, Āzijas un Tuvajiem Austrumiem mēģina iekļūt Eiropā. To viņi dara gan ar laivām pa jūru, gan nelegāli šķērsojot valstu sauszemes robežas.
Kartē var redzēt galvenos bēgļu kustības virzienus līdz Eiropas dienvidu robežai. Eiropas dienvidu robeža un tās šķērsošana pašreiz ir galvenais virziens grandiozajam bēgļu pieplūdumam Eiropā.

Šķērsojot Eiropas Savienības robežu, kā galveno galamērķi bēgļi izvēlas kādu bagātu Eiropas Savienības valsti, piemēram, Vāciju, Franciju, Lielbritāniju.

Kartē var aplūkot galvenos ceļus, kā bēgļi no Turcijas iekļūst Grieķijā un tālāk virzās uz Vāciju. Viņi šķērso Maķedoniju, Serbiju, Bosniju un Hercogovinu, Ungāriju un Austriju.

Balkānu valstis, kas 2015. gadā piedzīvo negaidīto bēgļu pieplūdumu, lielākoties ir tikai tranzītvalstis bēgļu ceļā uz Rietumeiropu. Taču arī šajā situācijā grūtības ir milzīgas. Gan Grieķijā, gan Maķedonijā pašlaik galvenais uzsvars tiek likts uz to, lai palīdzētu bēgļiem nokļūt līdz nākamajai valsts robežai. Balkānu valstu varas iestādes galvenokārt vēlas tikt vaļā no šiem bēgļiem, cik vien ātri iespējams, un dabūt viņus ārā no savas valsts. Tomēr šīs valstis savu iespēju robežās cenšas nodrošināt arī bēgļu minimālās prasības. Bēgļi tiek reģistrēti, daļa uzturas nometnēs, bet nevarētu teikt, ka no varas iestādēm tiek saņemta liela palīdzība.
Nav noslēpums, ka Āfrikas, Āzijas un Tuvo Austrumu bēgļiem Eiropā pievienojas arī ekonomiskie imigranti no Albānijas un Kosovas, kuri vēlas nokļūt Rietumeiropā.

Šķērsojot Maķedoniju un Serbiju, bēgļu plūsma nonāk pie Ungārijas robežas. Ungārija jau nopietnāk cenšas atturēt bēgļus no iekļūšanas valstī un uz robežas ir uzbūvējusi Eiropā kritizēto 4 metrus augsto un ar dzeloņdrātīm apvīto sētu. Tas gan netraucē bēgļiem pārvarēt sētu un aizbēgt no ungāru policistiem.

Arī Ungārija nav tā valsts, kurā lielākā daļa bēgļu vēlētos palikt, taču kā nosaka Eiropas Savienības noteikumi, migranti var pieprasīt patvērumu tikai pirmajā Eiropas Savienības valstī, kurā tie ir ieradušies, bet, darot to kādā citā valstī, viņiem draud deportēšana.

Jebkurā gadījumā Ungārija pašlaik ir nokļuvusi ļoti grūtā situācijā. Tās valdības pārstāvji ir aicinājuši Eiropas Savienību sniegt papildus finansiālu palīdzību. Ungārija tāpat kā Grieķija, Itālija un Malta pašlaik ir priekšējās līnijas valstis milzīgajai bēgļu plūsmai uz Eiropu.

Kāpēc Vācija ir tik liberāla bēgļu uzņemšanā?

Viens no iekārojamākajiem bēgļu galamērķiem ir Vācija, kas 2015. gadā plāno uzņemt valstī simtiem tūkstošu bēgļu. Vācija pat ir atteikusies no Sīrijas bēgļu iespējamās deportēšanas, ko pamato gan ar humāniem apsvērumiem, gan ar birokrātisko procedūru sarežģītību un dārdzību.
Vācijas medijos aktīvi tiek pārraidīti pozitīvie stāsti par vācu ģimenēm, kas uzņem pie sevis bēgļus, tādējādi veicinot sapratni sabiedrībā un palīdzot ieceļotājiem integrēties Vācijā.

Taču Vācijā iedzīvotāju attieksme pret bēgļiem nav viennozīmīga. Tā kardināli izmainās, ja patvēruma meklētāju skaits nav samērīgs ar pamatiedzīvotāju skaitu. Kad ierodas pārlieku liels skaits patvēruma meklētāju, viņi kļūst tikai par skaitļiem, nevis cilvēkiem. Ir grūti just kādam līdzi, ja tu redzi tik daudz ieceļotāju.

Vācija kā bagātākā un politiski ietekmīgākā Eiropas Savienības valsts kopīgi ar savu sabiedroto Franciju norāda, ka Eiropas Savienība nevar atļauties nogaidīt, kad kari un militārie konflikti Āfrikā, Āzijā un Tuvajos Austrumos beigsies. Vācija un Francija sagaida, ka visas dalībvalstis, cik vien ātri iespējams, izveidos sistēmu, kas nodrošinātu bēgļiem tiesības uz patvērumu. Tas nozīmētu ātru bēgļu pieteikumu apstrādi un nodrošinātu tiem minimālos veselības un mājokļu standartus.

Visticamāk, iemesls Vācijas lielajai labvēlībai liela skaita bēgļu uzņemšanā ir divējāds. Pirmkārt, tas ir saistīts ar humānisma vērtību ievērošanu un, otrkārt, ar centieniem uzlabot valsts demogrāfisko situāciju un piesaistīt lētu darbaspēku, kā arī ar biznesa ieguvumiem gan no bēgļu izmitināšanas, gan nodarbināšanas. Nākotne parādīs, cik pareizs ir šāds Vācijas lēmums.

Kā rīkoties Latvijai bēgļu jautājumā?

Līdz šim bēgļi Eiropā tika uztverti kā pagaidu ārkārtas stāvoklis. Taču izskatās, ka ir pienācis laiks saprast, ka bēgļu krīze vairs nav īstermiņa reģionālā krīze, bet gan ilgtermiņa starptautiskā problēma.

Eiropas Savienība centīsies risināt bēgļu jautājumu, taču visticamāk, ka rezultāts būs nevis Eiropas Savienības robežu stiprināšana, bet cenšanās vienmērīgi sadalīt bēgļus pa visām dalībvalstīm.

Cilvēktiesību aizsardzības organizācija “Human Rights Watch” norāda, ka iedzīvotāju skaitam uzņemošajās valstīs ir jābūt tikai vienam no rādītājiem, cenšoties izveidot godīgāku bēgļu sadales sistēmu Eiropā. Vienlaikus ir jāņem vērā katras valsts ekonomikas iespējas, nodarbinātības līmenis, valstu spēja nodrošināt adekvātus uzņemšanas apstākļus un integrāciju sabiedrībā.

Ir skaidrs, ka Latvijai būs jāuzņem kāds skaits bēgļu, taču tas nedrīkst būt pretrunā ar mūsu valsts interesēm, kaitēt valsts demogrāfiskajai situācijai un finanšu iespējām.

Katrā ziņā ir jāstiprina Eiropas Savienības ārējā robeža un nedrīkst pieļaut nekontrolētu imigrantu ieplūdumu.

Mēs, protams, varam kritizēt Eiropas Savienību par vēlmi izveidot godīgu bēgļu sadales sistēmu Eiropā, glābjot Grieķiju, Ungāriju, Itāliju un Maltu no pašreizējā milzīgā bēgļu skaita pieplūduma. Bet, ko mēs teiktu, ja nākotnē Latvijas austrumu robežu nekontrolēti šķērsotu kāds miljons Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas bēgļu, kas bēgtu no savām valstīm? Vai mēs nelūgtu Eiropas Savienības valstu palīdzību bēgļu jautājuma risināšanā?

Varbūt būvēsim nepārvaramu žogu gar Latvijas robežu?