Vēsturē šis notikums ir iegājis ar nosaukumu “Traģēdija Klīvlendā” un tas notika 1986. gada 27. septembrī ASV pilsētā Klīvlendā “Balloonfest ‘86” laikā. Pilsēta vēlējās pārspēt rekordu, palaižot gaisā 1,5 miljonus gaisa balonu.
Informācija pasaules gala gaidītājiem
Kas draud Zemei 2012. gadā un arī turpmākajos gados? Vai pasaules gals ir reāls?
Seko līdzi zemestrīcēm!
Ar jaunāko informāciju par seismisko situāciju Eiropā un tās apkārtnē mūs nodrošina Eiropas un Vidusjūras reģiona seismoloģiskais centrs. Sekojiet līdzi jaunākajai informācijai par zemestrīču norisi Eiropā un pasaulē.
Zemestrīces Latvijā
Zemestrīces Latvijā
Mēs bieži runājam, ka Latvija ir no zemestrīcēm pasargāta zeme. Dzīvojam mierīgi – zeme bieži un pamatīgi „nedreb”, mājas no satricinājumiem nebrūk un nav arī cilvēku upuru.
Vai tas patiesi ir tā, ka esam drošībā?
Liela meteorīta kritiens jūrā. II daļa
Liela meteorīta kritiens jūrā. II daļa
Lai lasītāji labāk izprastu un uzskatamāk varētu iztēloties liela izmēra meteorīta kritiena sekas jūrā, NeoGeo piedāvā iepazīties ar aprakstu iedomātam scenārijam, ja šāds meteorīta kritiens notiktu jūrā Latvijas piekrastē.
Liela meteorīta kritiens jūrā. I daļa
Liela meteorīta kritiens jūrā. I daļa
71% planētas Zeme virsmas klāj ūdens – lielākā daļa ir okeāni un jūras. Šī iemesla dēļ meteorīta nokrišanas ūdenī varbūtība ir aptuveni 2,5 reizes lielāka nekā uz sauszemes.
Radiācijas drošība Latvijā. II daļa
Radiācijas drošība Latvijā. II daļa
NeoGeo piedāvā lasītājiem radioaktīvā piesārņojuma draudu kalendāru, kurā var redzēt katras atomelektrostacijas (līdz 1000 km no Latvijas robežas) iespējamā radioaktīvā piesārņojuma nonākšanas laiku līdz Latvijai.
Radiācijas drošība Latvijā. I daļa
Radiācijas drošība Latvijā. I daļa
1000 km attālumā no Latvijas robežas atrodas 24 darbojošās atomelektrostacijas.
Kad nokrīt meteorīts, ko varam sagaidīt reizi 20 000 gados ….
Kad nokrīt meteorīts, ko varam sagaidīt reizi 20 000 gados…
Sākotnēji Barringer meteoroīds bija milzīgs virs 40 m diametrā un ap 300 000 tonnas smags dzelzs blāķis, bet, ieejot Zemes atmosfērā, tas sāka sadalīties mazākos gabalos un atmosfēras iedarbībā pakāpeniski sadegt.